Skip to: site menu | section menu | main content

BRIEŽUCIEMA pagasta bibliotēka

Currently viewing: Ielūkojies ...

Ielūkojies ...


 Letonika.lv jaunumi

Datubāzes LETONIKA attālināta piekļuve

 

Kultūras informācijas sistēmu centrs, turpinot sadarbību ar SIA Tilde, arī 2019. gadā nodrošinās neierobežotu LETONIKA.LV datubāzes pieeju visām pašvaldību publiskajām bibliotēkām bez abonēšanas maksas.

LETONIKA.LV(www.letonika.lv) ir uzziņu, tulkošanas, multivides, oriģinālliteratūras un informācijas meklēšanas sistēma par Latviju latviešu valodā un jau vairākus gadus ir visapmeklētākais latviskais interneta resurss Latvijas bibliotēkās.

 Letonika.lv resursi nemitīgi tiek papildināti un tie ir sagrupēti 9 sadaļās: Enciklopēdijas, Vārdnīcas, Literatūra, MultivideValoda, Latvijas Kultūras kanons, Spēles, Ceļo, Mašīntulko.

Aicinām izmantot šo iespēju savās vietējās bibliotēkās! 

 

  

 --------------------

Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA Lursoft projekta "Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām" ietvaros  2019. gadā nodrošinās ”Laikrakstu bibliotēka” datu bāzes (www.news.lv) pieeju visām pašvaldību publiskajām bibliotēkām bez abonēšanas maksas.
 
 

 

 

 

 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


 

 

 

 

Meteņi

Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi. Vārdu Meteņi K.Karulis saista ar vārdu mest (laikmeti, laika meti 'svētku laiks, svētku dienas; gavēnis'). Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis. Pavasara iestāšanās laikā ir nozīmīgi ar maģiskiem, auglību veicinošiem rituāliem veicināt nākamā gada ražas labu iznākumu. Meteņos kā labas ražas priekšnoteikums ir laišanās ar ragaviņām.

Metenī laižoties no kalna ar ragaviņām, cits pār citu sauc: "Manam tēvam gari lini!" "Manam tēvam vēl garāki!" "Manam tēvam vēl garāki, zelta poga galiņā!" (LTT: K. Preiss, Auguliena.)

 

Tāpat kā ticējums, tā arī daudzas tautas dziesmas vēsta, ka Meteņdienā jālaižas ar ragaviņām no kalna, jo tas veicina linu augšanu. Jo kalns augstāks, jo brauciens ātrāks, jo arī lini kuplāki un raženāki.

 

    LTdz 14315
    Ejat, bērni, laižaties
    No kalniņa lejiņā,
    Lai aug mūsiem gari lini
    Dzeltenām poļīnāmi.

Vizinoties izmantoja arī zirgu vilktas kamanas un ledū iesaldētu asi, uz kuras griežas ratu ritenis ar kārti un ragaviņām galā. Maģiskā rituāla pastiprināšanas nolūkā tika lietoti arī īpaši vārdi - saukļi dialoga formā:
"- Manam tēvam gari lini!
- Manam tēvam vēl garāki!
- Manam tēvam vēl garāki, zelta poga galiņā!" un līdzīgi. Šo dialogu atkārto daudzas tautasdziesmas un ticējumi, un tas liecina par kādu senu, auglību veicinošu formulu.

Meteņi ir laiks priekš gavēņa, tādēļ galds ir īpaši bagāti klāts, jo sekojošajā gavēņa laikā gaļu nelietā un ēdiens ir daudz pieticīgāks. Meteņu mielastā ir alus, gaļas un pīrāgu pārpilnība. Īpaši tradicionāls ēdiens ir tā sauktais grūdenis, gatavots no grūbām un pupām vai zirņiem, kam pievienota cūkgaļa. Gatavo arī zīdeni ar cūkas galvas pusi. Cūkas šņukurs tiek dots bērniem, lai ātrāk iemācītos rakstīt.

Cūkas gaļai Meteņos ir liela nozīme. Cūkas kāja tiek minēta kā lieta, ko ņem līdzi vizināšanās laikā, pats Metenis arī nāk ar cūkas kāju, šņukuru, ausi, miežu plāceni, pīrāgiem.

    LTdz14319
    Vastalājs, Vastalājs,
    Miežu pīrāgs padusē,
    Cūkas kāja kulītē!
    Šo tēvam gari lini,
    Mūs' tēvam vēl garāki.

    LTdz 14372
    Metenīts atnākdams
    Atnes cūkas šņukuriņu;
    Drīz atnāks Lieladiena
    Ar skaistām oliņām.

Masku gājieni, kas aizsākušies vai nu Miķeļos vai Mārtiņos tiek izbeigti Meteņos. Vēl pēdējo reizi jautrās, auglību un svētību nodrošinātājas ķekatas dodas no mājas uz māju, veicinot auglību katrā sētā, kur tās iegriežas. Maskas ir tās pašas tradicionālās - čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags, žīds, sievietes pārģērbjas par vīriešiem un vīrieši par sievietēm. Maskām ir viena funkcija - ar dziedāšanu un dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām padzīt ļaunumu. Ķekatu dancošana ir īpašs auglību nesošs rituāls. Īpaši izcelta ir arī saimnieces dancošana:

    LTdz 14366
    Padanco, saimeniece,
    Metenīša vakarā,
    Lai danco govis, vērši
    Pavasari tīrumā.

Saimnieces dejošana arī nes auglību un svētību lopiem un druvām.

Raksturīga Meteņu ieraža ir Meteņa dzīšana. Tā tiek saukta arī par lietuvēna, zvirbuļu, žīguru dzīšanu. Visās norisēs tiek iesaistīti bērni. Viens no populārākajiem šīs ieražas variantiem ir šāds: bērniem stāsta, ka pa bēniņiem vai klētsaugšu Metenis vai lietuvēns staigā un kāds no mājas ļaudīm viņu dzenā. Bērniem liek gaidīt lejā. Metenis vai lietuvēns visbeidzot nomet kādu pogu vai cūkas galvas pusi un uzlej ūdeni virsū apakšā gaidošajiem bērniem. Katrā vietā šī tradīcija izpaužas ar dažādiem elementiem, piem.:

Kad pīrāgi bijuši izcepti un bērni tos lielīdami ēduši, tad lielie puiši teikuši, ka tie vēl neesot tik labi, bet tagad iešot Meteni dzīt, tas došot daudz labākus pīrāgus un arī zelta pogas. Pa tam jau lielie puiši aiznesuši, bērniem nemanot, uz rijas augšu vairāk spaiņu ūdens. Nu bērniem iedevuši maisu un saukuši, lai nākot uz riju, iešot Meteni dzīt. Tad viens no lielajiem uzkāpis uz rijas augšas Meteni zemē dzīt. Bērni apstājuši visi ap maisu un turējuši tam galu jo plati vaļā. Te Meteņa dzinējs no augšas saucis, lai turot maisu stipri, jo patlaban Metenis došot pīrāgus, pie kam arī metis vienu pīrāgu pēc otra maisā. Tad sacījis, ka nu Metenis mīzīšot, bet par to jau nekas, jo pēc tam tūliņ biršot zelta pogas. Nu Meteņa dzinējs lējis no augšas maisa turētājiem ūdeni virsū, kuri tūliņ arī atstājuši maisu ar visiem slapjiem pīrāgiem kulā un paši raudādami un bez zelta pogām gājuši uz istabu kaltēties. (LTT: J. Skudre, Pļaviņas.)

 

 

Svarīga ir arī laika pareģošana Meteņos. Visbiežāk Meteņa diena tiek saistīta ar Lieldienām :
Kāds laiks Vastalāvī - tāds būs arī Lieldienās. (LTT: K. Cobriks, Tukums). Ja Vastalāvī sniegs uz jumta, tad tas būs arī Lieldienā. (P. Zeltiņa, Ikšķile.) Ticējumi arī vēsta:

 

 

 

 

 

Ja Metenī palāses pil un gailis var no viņām padzerties, tad būs labs gads. (LTT: H. Skujiņš, Aumeisteri.) Ja Vastalāvju dienā mēness trīs dienas vecs, būs labs gads, ja vecāks, tad slikts. (LTT: V. Oinaskova, Ungurpils.)

Literatūra:
LTdz - Latviešu tautas dziesmas IV sēj. R., 1982.
LTT - Šmits P. Latviešu tautas ticējumi. R., 1940-1941.
Līdeks O. Latviešu svētki. R., 1940.
Olupe E. Latviešu gadskārtu ieražas. R., 1992.


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

 
 
 
 
 
 

 

 

 

 
 
 
 
Ziemassvētku prieks valda katrā no mums!
Lai sirds siltums sasilda ikvienu, ko satiekat savā ceļā,
Lai acis saskata gaišumu, kas paveras dāvājot tikai labu,
Lai svētku brīnums vispirms notiek mūsos,
Un Ziemassvētki ienes katrā mājā gaišumu un mieru!

 

Veiksmi, mīlestību, veselību un svētību visa nākamā gada garumā!

 

Lai lasītprieks pavada ikvienu 2018.gadā!
 

 

 

Back to top