Skip to: site menu | section menu | main content
Ielūkojies ...
Latvijas bibliotekāru 15.konference
Bibliotēka aiz bibliotēkas: Integrācija, inovācijas un informācija visiem
2012.gada 11.aprīlī
Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19
Programmas projekts
09.00 – 10.00 Dalībnieku reģistrācija
10.00–10.30 Konferences atklāšana
1.sesija Bibliotēku attīstības iespējas. Bibliotēku interešu pārstāvniecības problemātika
10.30 – 12.30 Sesiju vada: LBP pārstāvis
Konkursa „Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs” iepriekšējo gadu konkursu uzvarētāju stāstījumi par mazo bibliotēku izaicinājumiem
Sarmīte Šlikaite, Misas bibliotēkas vadītāja
Ruta Bogdanova, Nīcgales pagasta tautas bibliotēkas vadītāja
Mārtiņš Lagzdons, Kursīšu pagasta bibliotēkas- informācijas centra vadītājs
Pagasta bibliotēka – vietējās kopienas centrs
Vanda Bērziņa, LR Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vecākā referente
Nacionālās un reģionālās kultūrpolitikas attīstības plānošana Eiropas Savienības politikas kontekstā: 2014 - 2020
Dace Ziemele, LR Kultūras ministrijas Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vadītāja.
Valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” aktualitātes bibliotekāriem
Armands Magone, v/a Kultūras informācijas sistēmas direktors
Bibliotekārs – savas profesijas prestiža veidotājs
Iluta Krūmiņa, organizāciju psihologs
2.sesija Apbalvojumi
12.30 – 13.00 Konkursa „Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs!”
uzvarētāju apbalvošana,
LNB Atbalsta biedrība un SIA „Lursoft”
13.00–14.00 Pārtraukums
3.sesija Izglītības transformācijas un informācijas pieejamība
14.00 – 15.15 Sesiju vada: LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas pārstāvis
Strukturēts saturs, teksts kontekstā: bibliotēkas google laikmetā
Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors
Brīvpieejas informācija augstākās izglītības pārmaiņu laikā
Ilga Rampāne, LU Bibliotēkas sistēmbibliotekāre
Sandra Ranka, LU Bibliotēkas Informācijas un bibliogrāfijas nodaļas galvenā bibliotekāre
Informācijpratība medicīnas studentiem un veselības aprūpes speciālistiem
Daiga Spila, RSU bibliotēkas Informācijas, bibliogrāfijas un lietotāju apmācības nodaļas bibliogrāfe
Publisko reģistru un statistikas datu pieejamība bibliotēkās uzņēmējdarbības un ekonomikas atbalstam
Daiga Kiopa, SIA „Lursoft IT” valdes locekle
Pārtraukums 15 minūtes
4.sesija Nacionālās identitāte, integrācijas politika un pilsoniskā sabiedrība
15.30 – 17.00 Sesijas vadītāja: Silvija Tretjakova, LBB priekšsēdētāja
Bibliotēku loma integrācijas politikas īstenošanā
Sarmīte Ēlerte, Ministru prezidenta ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos
Pētījuma „Nacionālā identitāte digitālā vidē” nozīmīgākie rezultāti
Dr.Daina Pakalna, LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas docente
Bibliotēku sadarbība ar NVO pilsoniskas sabiedrības veidošanā
Rasma Pīpiķe, Latvijas pilsoniskās alianses direktore
17.00 Konferences noslēgums
Paralēli notiek plakātu sesija, kurā iekļauti LBB reģionālo nodaļu, sekciju rosinātie projekti un bibliotēkām svarīgas atbalsta institūcijas informē par savām iniciatīvām
Rīcības komiteja: Informācija par kongresu:
Silvija Tretjakova LBB / LNB www.biblioteka.lvwww.lnb.lv
Doloresa Veilande, LBB / RCB Latvijas Bibliotekāru biedrība
Baiba Tormane, LBB / Bauskas Centrālā bibliotēka Tālr.: 67312792
Linda Langenfelde, LR Kultūras ministrijas Bibliotēku nod. bibliotekarubiedriba@gmail.com
Konferenci atbalsta: LU, KM, v/a KIS, LNB, LNB AB, LATABA, LSBB, Tilde, Gētes institūts Rīga, RCB, SIA „Lursoft IT” u.c.
Meteņi
Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi. Vārdu Meteņi K.Karulis saista ar vārdu mest (laikmeti, laika meti 'svētku laiks, svētku dienas; gavēnis'). Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis. Pavasara iestāšanās laikā ir nozīmīgi ar maģiskiem, auglību veicinošiem rituāliem veicināt nākamā gada ražas labu iznākumu. Meteņos kā labas ražas priekšnoteikums ir laišanās ar ragaviņām.
Metenī laižoties no kalna ar ragaviņām, cits pār citu sauc: "Manam tēvam gari lini!" "Manam tēvam vēl garāki!" "Manam tēvam vēl garāki, zelta poga galiņā!" (LTT: K. Preiss, Auguliena.)
Tāpat kā ticējums, tā arī daudzas tautas dziesmas vēsta, ka Meteņdienā jālaižas ar ragaviņām no kalna, jo tas veicina linu augšanu. Jo kalns augstāks, jo brauciens ātrāks, jo arī lini kuplāki un raženāki.
LTdz 14315
Ejat, bērni, laižaties
No kalniņa lejiņā,
Lai aug mūsiem gari lini
Dzeltenām poļīnāmi.
Vizinoties izmantoja arī zirgu vilktas kamanas un ledū iesaldētu asi, uz kuras griežas ratu ritenis ar kārti un ragaviņām galā. Maģiskā rituāla pastiprināšanas nolūkā tika lietoti arī īpaši vārdi - saukļi dialoga formā:
"- Manam tēvam gari lini!
- Manam tēvam vēl garāki!
- Manam tēvam vēl garāki, zelta poga galiņā!" un līdzīgi. Šo dialogu atkārto daudzas tautasdziesmas un ticējumi, un tas liecina par kādu senu, auglību veicinošu formulu.
Meteņi ir laiks priekš gavēņa, tādēļ galds ir īpaši bagāti klāts, jo sekojošajā gavēņa laikā gaļu nelietā un ēdiens ir daudz pieticīgāks. Meteņu mielastā ir alus, gaļas un pīrāgu pārpilnība. Īpaši tradicionāls ēdiens ir tā sauktais grūdenis, gatavots no grūbām un pupām vai zirņiem, kam pievienota cūkgaļa. Gatavo arī zīdeni ar cūkas galvas pusi. Cūkas šņukurs tiek dots bērniem, lai ātrāk iemācītos rakstīt.
Cūkas gaļai Meteņos ir liela nozīme. Cūkas kāja tiek minēta kā lieta, ko ņem līdzi vizināšanās laikā, pats Metenis arī nāk ar cūkas kāju, šņukuru, ausi, miežu plāceni, pīrāgiem.
LTdz14319
Vastalājs, Vastalājs,
Miežu pīrāgs padusē,
Cūkas kāja kulītē!
Šo tēvam gari lini,
Mūs' tēvam vēl garāki.
LTdz 14372
Metenīts atnākdams
Atnes cūkas šņukuriņu;
Drīz atnāks Lieladiena
Ar skaistām oliņām.
Masku gājieni, kas aizsākušies vai nu Miķeļos vai Mārtiņos tiek izbeigti Meteņos. Vēl pēdējo reizi jautrās, auglību un svētību nodrošinātājas ķekatas dodas no mājas uz māju, veicinot auglību katrā sētā, kur tās iegriežas. Maskas ir tās pašas tradicionālās - čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags, žīds, sievietes pārģērbjas par vīriešiem un vīrieši par sievietēm. Maskām ir viena funkcija - ar dziedāšanu un dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām padzīt ļaunumu. Ķekatu dancošana ir īpašs auglību nesošs rituāls. Īpaši izcelta ir arī saimnieces dancošana:
LTdz 14366
Padanco, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai danco govis, vērši
Pavasari tīrumā.
Saimnieces dejošana arī nes auglību un svētību lopiem un druvām.
Raksturīga Meteņu ieraža ir Meteņa dzīšana. Tā tiek saukta arī par lietuvēna, zvirbuļu, žīguru dzīšanu. Visās norisēs tiek iesaistīti bērni. Viens no populārākajiem šīs ieražas variantiem ir šāds: bērniem stāsta, ka pa bēniņiem vai klētsaugšu Metenis vai lietuvēns staigā un kāds no mājas ļaudīm viņu dzenā. Bērniem liek gaidīt lejā. Metenis vai lietuvēns visbeidzot nomet kādu pogu vai cūkas galvas pusi un uzlej ūdeni virsū apakšā gaidošajiem bērniem. Katrā vietā šī tradīcija izpaužas ar dažādiem elementiem, piem.:
Kad pīrāgi bijuši izcepti un bērni tos lielīdami ēduši, tad lielie puiši teikuši, ka tie vēl neesot tik labi, bet tagad iešot Meteni dzīt, tas došot daudz labākus pīrāgus un arī zelta pogas. Pa tam jau lielie puiši aiznesuši, bērniem nemanot, uz rijas augšu vairāk spaiņu ūdens. Nu bērniem iedevuši maisu un saukuši, lai nākot uz riju, iešot Meteni dzīt. Tad viens no lielajiem uzkāpis uz rijas augšas Meteni zemē dzīt. Bērni apstājuši visi ap maisu un turējuši tam galu jo plati vaļā. Te Meteņa dzinējs no augšas saucis, lai turot maisu stipri, jo patlaban Metenis došot pīrāgus, pie kam arī metis vienu pīrāgu pēc otra maisā. Tad sacījis, ka nu Metenis mīzīšot, bet par to jau nekas, jo pēc tam tūliņ biršot zelta pogas. Nu Meteņa dzinējs lējis no augšas maisa turētājiem ūdeni virsū, kuri tūliņ arī atstājuši maisu ar visiem slapjiem pīrāgiem kulā un paši raudādami un bez zelta pogām gājuši uz istabu kaltēties. (LTT: J. Skudre, Pļaviņas.)
Svarīga ir arī laika pareģošana Meteņos. Visbiežāk Meteņa diena tiek saistīta ar Lieldienām :
Kāds laiks Vastalāvī - tāds būs arī Lieldienās. (LTT: K. Cobriks, Tukums). Ja Vastalāvī sniegs uz jumta, tad tas būs arī Lieldienā. (P. Zeltiņa, Ikšķile.) Ticējumi arī vēsta:
Ja Metenī palāses pil un gailis var no viņām padzerties, tad būs labs gads. (LTT: H. Skujiņš, Aumeisteri.) Ja Vastalāvju dienā mēness trīs dienas vecs, būs labs gads, ja vecāks, tad slikts. (LTT: V. Oinaskova, Ungurpils.)
Literatūra:
LTdz - Latviešu tautas dziesmas IV sēj. R., 1982.
LTT - Šmits P. Latviešu tautas ticējumi. R., 1940-1941.
Līdeks O. Latviešu svētki. R., 1940.
Olupe E. Latviešu gadskārtu ieražas. R., 1992.
Klusais Adventes laiks ...
11.novembris - Lāčplēša diena
Tas ir Lāčplēs’s, kas še cīkstas
Vēl ar svešo naidnieku –
…Un ar reizi nāks tas brīdis,
Kad viņš savu naidnieku,
Vienu pašu lejā grūdis,
Noslīcinās atvarā –
A. Pumpurs, „Lāčplēsis”
Skaitļi un fakti par Lāčplēša dienu
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Laika posms no 1918. gada 18. novembra – Latvijas Republikas proklamēšanas dienas – līdz 1919. gada 11. novembrim – Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka – ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918. gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī vēl aizvien atradās vācu un krievu karaspēks, un tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.
Bermontiāde ir ievērojama ar to, ka sākotnēji salīdzinoši nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēti – latviešu karavīru drosme un varonīgums; sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai; pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi „Par Latviju”. Lāčplēša kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu.
Bibliotēkā var iepazīties ar Balvu novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas materiāliem un vides pārskata projektu.
„Es mīlu tavu foto,,
Konkurss par skaistāko bibliotēkas bildi
Pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekts „Trešais tēva dēls” sadarbībā ar FotoAkadēmiju, lielāko privāto fotoskolu Baltijā, izsludina fotogrāfiju konkursu jauniešiem, kuri:
- nevar iedomāties savu dzīvi bez bibliotēkas,
- lepojas ar savu bibliotēku un ir savas pilsētas vai pagasta patrioti,
- mīl fotografēt un ir gatavi pieņemt izaicinājumu uzņem savas bibliotēkas foto un piedalīties konkursā par kādu no balvām sev vai savai bibliotēkai!
Kaut arī sagaidām aktīvu jauniešu iesaistīšanos, konkursā var piedalīties ikviens, kas jūtas jauns un ir kādas publiskās bibliotēkas apmeklētājs.
Konkursa mērķis
- iegūt fotoattēlu, kas vislabāk raksturo konkrēto publisko bibliotēku un var tikt publicēts bibliotēkas profilā portālā bibliotēka.lv kā vispiemērotākais imidža foto jeb bibliotēkas vizītkarte.
Konkursa norise
1. Bildējam no konkursa izsludināšanas dienas līdz 7.jūlijam.
2. Autori savus labākos bibliotēkas fotoattēlus iesniedz elektroniskā formātā savā bibliotēkā līdz 8.jūlijam *.
3. Bibliotekāra vadībā iesniegtās bildes izvērtē, izvēlas 3 labākos viena autora vai dažādu autoru uzņēmumus, ko līdz 12.jūlijam iesūta dalībai konkursa finālā (e-pasts: 3td@3td.lv ) *.
4. Iesūtītos attēlus vērtē žūrija un līdz 16.jūlijam paziņo konkursa rezultātus.
Par balvām
GRAND PRIX - galvenajā balvā viena no bibliotēkām saņems iespēju organizēt vienas dienas semināru-plenēru pieredzējušā foto meistara Māra Kundziņa vadībā.
5 bibliotēkas (pa vienai no Kurzemes, Latgales, Rīgas/Pierīgas, Vidzemes un Zemgales reģioniem) saņems iespēju bibliotēkā organizēt 1-dienas semināru-plenēru fotomākslinieka Daiņa Matisona vadībā.
Labākās fotogrāfijas autors saņems FotoAkadēmijas speciālo balvu – apmaksātu fotokursu (pēc savas izvēles) 150 LVL vērtībā FotoAakadēmijā vai KinoAkadēmijā.
25 fotogrāfiju autori saņems veicināšanas balvas no „Trešā tēva dēla”.
* Papildu informācija 3td profilā bibliotēku portālā (sekojiet saitei Konkurss):
- Īsa pamācība, kā iegūt labu foto,
- Kā noformēt fotogrāfiju iesūtīšanai konkursa finālam,
- Par balvās piedāvātā semināra-plenēra programmu.
MANS DRAUGS DATORS
Esi draugos ar datoru un internetu!
IZMANTOSIM IESPĒJU POPULARIZĒT SAVU PAGASTU -SAVU NOVADU!
Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts piedalīties īpašas interaktīvas Latvijas leģendu kartesveidošanā, ievietojot informāciju par savu Leģendu speciāli izveidotā mājas lapā www.latvijaslegendas.lv .
Leģenda var būt jebkura reāli eksistējoša vieta Latvijā, par kuru ar savu stāstu radīt teiksmu par šo vietu. Vai tas ir pakalns, kurš glabā vēsturiskus notikumus, parks vai muiža, alas vai vienkārši skaista dabas ainava.
Leģendas iespējams pievienot līdz š.g.31.maijam. Esiet aktīvi un izmantojiet iespēju popularizēt savu novadu!
Patīkama ziņa
par SIA Lursoft datu bāzes ”Laikrakstu bibliotēka” bezmaksas pieeju pašvaldību publiskajās bibliotēkās.
Lai palielinātu Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku sniegto pakalpojumu apjomu, kvalitāti un konkurētspēju, V/a „Kultūras informācijas sistēmas” panākusi vienošanos arī ar SIA Lursoft par neierobežotu Lursoft datu bāzes ”Laikrakstu bibliotēka” (www.news.lv) pieeju visām pašvaldību publiskajām bibliotēkām bez abonēšanas maksas.
Pakalpojums būs pieejams no 01.02.2011. līdz 31.01.2012.g.
”Laikrakstu bibliotēka” satur vairāk kā 50 Latvijas centrālo un vietējo periodisko izdevumu pilntekstu publikācijas, aktuālās ziņas un preses apskatus.
Pieejama arī Normatīvo aktu Informācijas sistēma LATLEX.
Kopš 2008. gada beigām visām pašvaldību publiskajām bibliotēkām bez abonēšanas maksas ir pieejama Letonikas www.letonika.lv datu bāze, kas arī 2011. gadā saglabās šos pieejas nosacījumus.
Letonika un Lursoft ”Laikrakstu bibliotēka” resursi ir pieejami
ikvienam bibliotēkas apmeklētājam bez maksas.
Aicinām tos aktīvi izmantot!
Ziemassvētku prieks valda katrā no mums!
Lai sirds siltums sasilda ikvienu, ko satiekat savā ceļā,
Lai acis saskata gaišumu, kas paveras dāvājot tikai labu,
Lai svētku brīnums vispirms notiek mūsos,
Un Ziemassvētki ienes katrā mājā gaišumu un mieru!
Meteņi
Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi. Vārdu Meteņi K.Karulis saista ar vārdu mest (laikmeti, laika meti 'svētku laiks, svētku dienas; gavēnis'). Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis. Pavasara iestāšanās laikā ir nozīmīgi ar maģiskiem, auglību veicinošiem rituāliem veicināt nākamā gada ražas labu iznākumu. Meteņos kā labas ražas priekšnoteikums ir laišanās ar ragaviņām.
Metenī laižoties no kalna ar ragaviņām, cits pār citu sauc: "Manam tēvam gari lini!" "Manam tēvam vēl garāki!" "Manam tēvam vēl garāki, zelta poga galiņā!" (LTT: K. Preiss, Auguliena.)
Tāpat kā ticējums, tā arī daudzas tautas dziesmas vēsta, ka Meteņdienā jālaižas ar ragaviņām no kalna, jo tas veicina linu augšanu. Jo kalns augstāks, jo brauciens ātrāks, jo arī lini kuplāki un raženāki.
LTdz 14315
Ejat, bērni, laižaties
No kalniņa lejiņā,
Lai aug mūsiem gari lini
Dzeltenām poļīnāmi.
Vizinoties izmantoja arī zirgu vilktas kamanas un ledū iesaldētu asi, uz kuras griežas ratu ritenis ar kārti un ragaviņām galā. Maģiskā rituāla pastiprināšanas nolūkā tika lietoti arī īpaši vārdi - saukļi dialoga formā:
"- Manam tēvam gari lini!
- Manam tēvam vēl garāki!
- Manam tēvam vēl garāki, zelta poga galiņā!" un līdzīgi. Šo dialogu atkārto daudzas tautasdziesmas un ticējumi, un tas liecina par kādu senu, auglību veicinošu formulu.
Meteņi ir laiks priekš gavēņa, tādēļ galds ir īpaši bagāti klāts, jo sekojošajā gavēņa laikā gaļu nelietā un ēdiens ir daudz pieticīgāks. Meteņu mielastā ir alus, gaļas un pīrāgu pārpilnība. Īpaši tradicionāls ēdiens ir tā sauktais grūdenis, gatavots no grūbām un pupām vai zirņiem, kam pievienota cūkgaļa. Gatavo arī zīdeni ar cūkas galvas pusi. Cūkas šņukurs tiek dots bērniem, lai ātrāk iemācītos rakstīt.
Cūkas gaļai Meteņos ir liela nozīme. Cūkas kāja tiek minēta kā lieta, ko ņem līdzi vizināšanās laikā, pats Metenis arī nāk ar cūkas kāju, šņukuru, ausi, miežu plāceni, pīrāgiem.
LTdz14319
Vastalājs, Vastalājs,
Miežu pīrāgs padusē,
Cūkas kāja kulītē!
Šo tēvam gari lini,
Mūs' tēvam vēl garāki.
LTdz 14372
Metenīts atnākdams
Atnes cūkas šņukuriņu;
Drīz atnāks Lieladiena
Ar skaistām oliņām.
Masku gājieni, kas aizsākušies vai nu Miķeļos vai Mārtiņos tiek izbeigti Meteņos. Vēl pēdējo reizi jautrās, auglību un svētību nodrošinātājas ķekatas dodas no mājas uz māju, veicinot auglību katrā sētā, kur tās iegriežas. Maskas ir tās pašas tradicionālās - čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags, žīds, sievietes pārģērbjas par vīriešiem un vīrieši par sievietēm. Maskām ir viena funkcija - ar dziedāšanu un dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām padzīt ļaunumu. Ķekatu dancošana ir īpašs auglību nesošs rituāls. Īpaši izcelta ir arī saimnieces dancošana:
LTdz 14366
Padanco, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai danco govis, vērši
Pavasari tīrumā.
Saimnieces dejošana arī nes auglību un svētību lopiem un druvām.
Raksturīga Meteņu ieraža ir Meteņa dzīšana. Tā tiek saukta arī par lietuvēna, zvirbuļu, žīguru dzīšanu. Visās norisēs tiek iesaistīti bērni. Viens no populārākajiem šīs ieražas variantiem ir šāds: bērniem stāsta, ka pa bēniņiem vai klētsaugšu Metenis vai lietuvēns staigā un kāds no mājas ļaudīm viņu dzenā. Bērniem liek gaidīt lejā. Metenis vai lietuvēns visbeidzot nomet kādu pogu vai cūkas galvas pusi un uzlej ūdeni virsū apakšā gaidošajiem bērniem. Katrā vietā šī tradīcija izpaužas ar dažādiem elementiem, piem.:
Kad pīrāgi bijuši izcepti un bērni tos lielīdami ēduši, tad lielie puiši teikuši, ka tie vēl neesot tik labi, bet tagad iešot Meteni dzīt, tas došot daudz labākus pīrāgus un arī zelta pogas. Pa tam jau lielie puiši aiznesuši, bērniem nemanot, uz rijas augšu vairāk spaiņu ūdens. Nu bērniem iedevuši maisu un saukuši, lai nākot uz riju, iešot Meteni dzīt. Tad viens no lielajiem uzkāpis uz rijas augšas Meteni zemē dzīt. Bērni apstājuši visi ap maisu un turējuši tam galu jo plati vaļā. Te Meteņa dzinējs no augšas saucis, lai turot maisu stipri, jo patlaban Metenis došot pīrāgus, pie kam arī metis vienu pīrāgu pēc otra maisā. Tad sacījis, ka nu Metenis mīzīšot, bet par to jau nekas, jo pēc tam tūliņ biršot zelta pogas. Nu Meteņa dzinējs lējis no augšas maisa turētājiem ūdeni virsū, kuri tūliņ arī atstājuši maisu ar visiem slapjiem pīrāgiem kulā un paši raudādami un bez zelta pogām gājuši uz istabu kaltēties. (LTT: J. Skudre, Pļaviņas.)
Svarīga ir arī laika pareģošana Meteņos. Visbiežāk Meteņa diena tiek saistīta ar Lieldienām :
Kāds laiks Vastalāvī - tāds būs arī Lieldienās. (LTT: K. Cobriks, Tukums). Ja Vastalāvī sniegs uz jumta, tad tas būs arī Lieldienā. (P. Zeltiņa, Ikšķile.) Ticējumi arī vēsta:
Ja Metenī palāses pil un gailis var no viņām padzerties, tad būs labs gads. (LTT: H. Skujiņš, Aumeisteri.) Ja Vastalāvju dienā mēness trīs dienas vecs, būs labs gads, ja vecāks, tad slikts. (LTT: V. Oinaskova, Ungurpils.)
Literatūra:
LTdz - Latviešu tautas dziesmas IV sēj. R., 1982.
LTT - Šmits P. Latviešu tautas ticējumi. R., 1940-1941.
Līdeks O. Latviešu svētki. R., 1940.
Olupe E. Latviešu gadskārtu ieražas. R., 1992.
Klusais Adventes laiks ...
11.novembris - Lāčplēša diena
Bibliotēkā var iepazīties ar Balvu novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas materiāliem un vides pārskata projektu.
|
„Es mīlu tavu foto,,
|
|
Konkurss par skaistāko bibliotēkas bildi
Pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekts „Trešais tēva dēls” sadarbībā ar FotoAkadēmiju, lielāko privāto fotoskolu Baltijā, izsludina fotogrāfiju konkursu jauniešiem, kuri:
Kaut arī sagaidām aktīvu jauniešu iesaistīšanos, konkursā var piedalīties ikviens, kas jūtas jauns un ir kādas publiskās bibliotēkas apmeklētājs.
Konkursa mērķis
Konkursa norise
1. Bildējam no konkursa izsludināšanas dienas līdz 7.jūlijam.
2. Autori savus labākos bibliotēkas fotoattēlus iesniedz elektroniskā formātā savā bibliotēkā līdz 8.jūlijam *.
3. Bibliotekāra vadībā iesniegtās bildes izvērtē, izvēlas 3 labākos viena autora vai dažādu autoru uzņēmumus, ko līdz 12.jūlijam iesūta dalībai konkursa finālā (e-pasts: 3td@3td.lv ) *. 4. Iesūtītos attēlus vērtē žūrija un līdz 16.jūlijam paziņo konkursa rezultātus.
Par balvām
GRAND PRIX - galvenajā balvā viena no bibliotēkām saņems iespēju organizēt vienas dienas semināru-plenēru pieredzējušā foto meistara Māra Kundziņa vadībā.
5 bibliotēkas (pa vienai no Kurzemes, Latgales, Rīgas/Pierīgas, Vidzemes un Zemgales reģioniem) saņems iespēju bibliotēkā organizēt 1-dienas semināru-plenēru fotomākslinieka Daiņa Matisona vadībā.
Labākās fotogrāfijas autors saņems FotoAkadēmijas speciālo balvu – apmaksātu fotokursu (pēc savas izvēles) 150 LVL vērtībā FotoAakadēmijā vai KinoAkadēmijā.
25 fotogrāfiju autori saņems veicināšanas balvas no „Trešā tēva dēla”.
* Papildu informācija 3td profilā bibliotēku portālā (sekojiet saitei Konkurss):
|
Lai palielinātu Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku sniegto pakalpojumu apjomu, kvalitāti un konkurētspēju, V/a „Kultūras informācijas sistēmas” panākusi vienošanos arī ar SIA Lursoft par neierobežotu Lursoft datu bāzes ”Laikrakstu bibliotēka” (www.news.lv) pieeju visām pašvaldību publiskajām bibliotēkām bez abonēšanas maksas.
”Laikrakstu bibliotēka” satur vairāk kā 50 Latvijas centrālo un vietējo periodisko izdevumu pilntekstu publikācijas, aktuālās ziņas un preses apskatus.
Kopš 2008. gada beigām visām pašvaldību publiskajām bibliotēkām bez abonēšanas maksas ir pieejama Letonikas www.letonika.lv datu bāze, kas arī 2011. gadā saglabās šos pieejas nosacījumus.
Veiksmi, mīlestību, veselību un svētību visa nākamā gada garumā!
Lai lasītprieks pavada ikvienu!
Pirms iededz sveci egles zarā,
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici - tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to svece dara ...
...Ieklausies Ziemassvētkos ...
Ieklausies sirdī ...
Ieklausies Mīlestībā un glabā šo dziesmu sevī ...
Un tici ...
Jo Mīlestība paliek pie tā, kas tai tic!