Visu vasaru Balvu Centrālajā bibliotēkā

Latvijai-100

Antonam Rimovičam 150

Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 18 februāris 2016 17:11 Autors Redaktors Pirmdiena, 26 oktobris 2015 12:39

Šī gada 28. oktobrī aprit 150 gadi kopš Antona Rimoviča (Antanas Rimavičius (1865 - 1933)) dzimšanas.

Dzimšanas vieta – Šakini, Šauļu apvidus, Lietuva.

Kaut arī dzimis mūsu kaimiņzemē, tomēr visu savu mūžu nostrādā Latgalē. Kā savās atmiņās apgalvo viņa pēctecis priesteris Benedikts Skrinda, viens no Balvu miesta dibinātājiem esot bijis iepriekš minētais lietuviešu izcelsmes priesteris. Skrinda Rimoviču esot nodēvējis par “Bolvu mīsteņa dybynuotuoju un vēja patmaļu taiseituoju”. Šis fakts rosina uzzināt vairāk par garīdznieka saistību ar Balviem. A. Rimoviča biogrāfijā piefiksēts, ka 18 savas dzīves gadus (1896 – 1914) viņš esot strādājis Balvos. Šo gadu laikā veikti ievērojami baznīcas atjaunošanas darbi, pilnīgi no jauna sašūtas liturģiskās drēbes. Sākot ar 1903. gadu A. Rimovičs uz katoļu baznīcas zemes Balvu miestiņā esot atļāvis apmesties ebrejiem, kas ciemā atvēruši veikalus. Prāvests arī pircis no zemniekiem mājas, tās nojaucis, pēc tam pārvedis un uzstādījis uz baznīcas zemes. Vēlāk izīrējis tirgotājiem un amatniekiem.

Viņam piemita arī vairāki citi talanti. Viens no tiem – ārstēt cilvēkus gan garīgi, gan ar paša vāktajiem ārstniecības augiem. Rimoviča nomierinošie un spēcinošie vārdi esot palīdzējuši ne vienam vien nervu slimniekam. Kā arī talants – radīt sev skaisto apkārt. Viņš ir aptuveni 500 skulptūru autors. Izmantotie materiāli – koks, māls, cements, ģipsis. Protams, laika gaitā daudzas skulptūras ir aizgājušas nebūtībā. Šobrīd nelielu to daļu var aplūkot Rundāles muzejā, Šauļu muzejā, daudzos Latgales dievnamos, piem., Balvos, Andrupenē, Rudzātos, Bikavā, Grendzā, Rubeņos u.c. Neskatoties uz to, ka koktēlniecību viņš ir apguvis pašmācības ceļā, šai jomā viņam ir ievērojami panākumi vairākās izstādēs. Piemēram, Latgales rajona lauksaimniecības biedrību savienības rīkotajā 6. Latgales apgabala izstādē, kas notika Rēzeknē (1927.g. 17.-19. sept.), viņš ir saņēmis lielo sudraba medaļu par tēlniecību.

Plašāka informācija un bibliogrāfiskais saraksts par šīs daudzpusīgās personības dzīvi un veikumu pieejama kultūrvēstures datu bāzē un elektroniskajā katalogā.

 

Izmēģini kataloga mobilo versiju!