Viļakas novada Kupravas pagasta bibliotēkas vadītāja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Bibliotēkas misija ir sniegt iedzīvotājiem neierobežotu literatūras un nepieciešamās informācijas saņemšanu. Viļakas novada Kupravas pagasta bibliotēkas galvenā misija ir: novada un pagasta kultūrvēsturisko materiālu vākšana, apkopošana, glabāšana un popularizēšana.

Publisko bibliotēku pamatmērķis ir informācijas pakalpojumu piedāvāšana, personības pilnveidošana,

Kupravas pagasta bibliotēkas pakalpojumus izmanto ciemata iedzīvotāji, kā arī Vīksnas, Susāju pagastu apmeklētāji. Interneta lietotāju skaits pieaug. Esošais lasītājs ir pensionāri, bezdarbnieki, potenciālais- skolēni un jaunieši. 50-60 gadīgie pievēršas galvenokārt lasīšanai, jaunieši izmanto informācijas tehnoloģijas.

 Kuprava ir ciemats Viļakas novadā, mazākais pagasts Latvijā, cauri Kupravai tek Balupe, netālu ir Osīšu ezers.

 

   Ieskats vēsturē.

 

20.gs. 1.pusē Kuprava bija maza, mežu ieskauta stacija pie Rīgas –Pitalovas dzezlsceļa līnijas. Bijušajā Viļakas muižas zemē tika izdalīti apbūves gabali, 1927.gadā jauno apmetni apstiprināja par ciemu ar 73 iedzīvotājiem. 1974.gadā Kuprava ieguva pilsētciemata nosaukumu, 1994.gadā- pagasta nosaukumu. No 2009.gada jūnija tā ir Viļakas novadā. Daudz iedzīvotāju bija drenu cauruļu rūpnīcas darbošanās laikā, pēc rūpnīcas likvidācijas tie izbrauca.

 Pagastā ir 1928.g. dibinātā baznīca, priesteris F.Šneveļs, 1925.g. dibinātā Agates kapsēta, 1899.g. dibinātā skola, 1953.g. dibinātā bibliotēka, pagasta teritorijā ir brāļu kapi.

Kupravas Romas katoļu baznīca, darbojas arīmūsdienās.

 

 Mūsdienās.

 

 

Mūsdienās darbojas Kupravas pamatskola, doktorāts, pasts, tautasnams, pagasttiesa, peldbaseins. Iedzīvotāji nodarbināti pašvaldības iestādēs, mežistrādē. Kokapstrādē darbojas uzņēmumi ik JAT un SIA LAT, SIA’’Ozollejas’’’ar mežizstrādi, uz IK Amigo, SIA ‘’Kalvītes’’piederošās zemes atrodas angāri, notiek ražošana. Lauksaimniecības platības aizņem 27% no pagasta platības. Pagastā atrodas, darbojas peldbaseins, realizēti sociālie projekti, 2008-2009.g. veikta katlu mājas rekonstrukcija, siltumtrašu un dzīvojamo māju jumtu renovācija. Pagastā ir teātra kopa, etnogrāfiskais ansamblis, skolēnu ansamblis’’Strautiņš’’, ir rokdarbnieces, amatnieki.

Etnogrāfiskais ansamblis Kupravā[diemžēl jau vairs nepastāv.]

 

No iedzīvotājiem latvieši ir 48,5%., pārējie cittautībnieki. 2009.gadā pagastā dzīvo 479 iedzīvotāji. No bibliotēkas lasītājiem apmēram puse ir cittautībnieki, arī interneta apmeklētāji ir cittautībnieki.

No 2009.gada jūnija bibliotēka ir Viļakas novada Kupravas pagasta bibliotēka. Metodisko palīdzību sniedz Viļakas bibliotēka, Balvu bibliotēkas kolēģi, grāmatu apstrādi veic Balvu b-kas grāmatu apstrādes nodaļa.

 

Bibliotēkas akreditācija notiks 2011.gadā.

 

Bibliotēkā var izņemt līdznešanai 5 iespieddarbus uz 1 mēnesi, arī žurnālus, jaunāko-5 dienas, uzziņu literatūru-vērtīgākās grāmatas-2-3 dienas, lietošanas termiņus var pagarināt, ja iespieddarbus nepieprasa citi lasītāji.

Bibliotēkā ir bezmaksas pakalpojumi:

   -bibliotēkas krājumu izmantošana,

-lasītavas krājumu izmantošana,

-informācijas saņemšana par citu novadu b’-kās esošajiem krājumiem, sava novada bibliotēku krājumiem,

-         interneta izmantošana,

-         uzziņu sniegšana,

-         SBA pakalpojumu sniegšana sava novadu un citu novadu robežās,

-         Lāzerprintera izdruka,

-         Kopēšana.

 

Izsniegums samazinājies sakarā ar to, ka vairāk izmanto modernās tehnoloģijas, bibliotēkas darbs arī kavējās sakarā ar to, ka bija paredzēts bibliotēku pārvietot uz citās telpām, fondu sasaiņoju, bet lēmumu pār pārcelšanos atcēla. Bibliotēkā pavasara mēnešos notika fonda inventarizācija, tika uzskaitīts, pārbaudīts viss fonda, iztrūkums norakstīts, izņemta no aprites, tas prasīja vairāku mēnešu darbu, vasarā bija atvaļinājums, ziemā bija rīkojums strādāt ar 4 darba dienām nedēļā, tas viss kopsummā atsaucās arī uz bibliotēkas darba rādītājiem, arī iedzīvotāju un skolēnu skaits ir samazinājies. Nozīme ir arī fonda papildināšanai, atjaunošanai, ja gada sākumā periodikas iegādei tika piešķirti 180 ls, tad gada beigās tikai ap 40, lai pasūtītu periodiku 1 ceturksnim.

 

Iedzīvotāju skaits, skolēnu skaits.

 

 

Darba laiks bibliotēkā ir mainīts vairākas reizes, sakarā ar novadu izveidi, līdz to izveidei bibliotēkā bija sestdienas darba dienas, tajās bija liels apmeklētāju skaits. Lielus iebildumus , izņemot sestdienas, lasītāji nav izteikuši. Interneta lietotājiem bija izveidota uzskaite, kurā paši reģistrējās, tas neattaisnojās, līdz ar jaunajiem noteikumiem izveidota cita kārtība, apmeklētāji ir apmierināti.

 

 

Ir izgatavotas norādes telpās-lasītava, abonements, internets, bērnu nodaļa, uz plauktiem ir norādes par literatūras izvietojumu gan pie nozaru, gan daiļliteratūras. Darba laiks ir gan ārpusē, gan iekštelpās, jānomaina izkārtne.

Lietotājiem tiek sniegtas galvenokārt individuālas konsultācijas, kuros jautājumos nepieciešams.

 

 

Apmeklētājiem sniedzu individuālas konsultācijas, grupu apmācība nav paredzēta, lai gan jaunākos apmeklētājus varētu apmācīt. Ir jautāts par e-pastu pielikumu sūtīšanu, dokumentu saglabāšanu, izveidi. Ir reizēm vajadzīga palīdzība adreses atrašanā, atvēršanā, citos jautājumos. Skolēni palīdzību lūdz retāk. Vislielākā neapmierinātība apmeklētāju vidū notiek, kad nav iespējams izdrukāt.

Jaunākie apmeklētāji pat neprot labi lasīt, bet lieliski orientējas modernajās tehnoloģijās, to sniegtās iespējas izmanto izklaidei.

 

Ir bijušas problēmas ar datoru lietotājiem, skolēniem, kuri nav laicīgi mājās vai neapmeklē stundas, izmantojot laiku pie datora, vecāki ir sūdzējušies, problēmas ir atrisinātas, jo skolēniem ir noteikts laiks, kad drīkst izmantot datorus. Nav tādas sūdzību grāmatas, jo rodas neskaidras situācijas, risinu ar pagasta palīdzību.

LASĪTĀJU PIEPRASĪJUMI. Tie galvenokārt saistās ar daiļliteratūras lasīšanu, 45 grāmatas ir vestas no rajona b-kas, romāni, aforismi, detektīvi, arī literatūra studentiem. Skolēni ir jautājuši pēc ieteicamās literatūras, bet ja tās grāmatas ir citās b-kās, to atgādāšana līdz lasītājam savlaicīgi rada problēmas. Grāmatu izvēlē lasītāji uzklausa bibliotekāra ieteikumus, taču reizēm izvēlas pēc sava ieskata. Pieprasījumus adresēju citām bibliotēkām, ja lasītājs ar mieru gaidīt, atvedu pati.

 

 

Tā kā bibliotēkas telpas nesen tika remontētas, tās izskatās glīti, būtu vēl daudz kas nepieciešams līdz apmierinošiem apstākļiem, bet to nerisina bibliotekārs. Telpās ir daudz zaļo augu, kad tuvojas svarīgi svētki, cenšos noformēt saviem spēkiem, telpas ir lielas, darba apjoms ir liels. Daleņi būtu jāmaina, lai izskats , arī atrast būtu vieglāk, kas darbosies multifunkcionālā iekārta, izveidos glītākus daleņus, arī norādes. Izstāžu nosaukumus, norādes, afišas konkursiem veidoju pati. Lasītāji labprāt izmantoja printera pakalpojumus, arī kopētāju, kad tie būs maksas pakalpojumi, tas būs sarežģītāk.

 

 

 

 

    Tā kā bibliotēka atrodas 2.stāvā, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām te nenokļūt, tādus lasītājus apkalpo tuvinieki, apgādājot ar literatūru. Pagastā ir daži cilvēki. Tādu iekārtu grāmatu atskaņošanai nav.

 

 Tādu bibliotēkā nav, tiem, kuri b-ku neapmeklē, var ielūkoties mājaslapā, kura vēl gan tikai top, vajadzētu vēl kādus kursus, lai to pamācītos, jo tas prasa laiku, zināšanas. Varētu sniegt uzziņas, ja būtu tāda vēlme, vajadzība, nav bijis pieprasījuma.

 

Krājuma dinamika

Krājuma komplektēšanas un organizācijas principi:

 

-         to organizēju, ievērojot lasītāju intereses,

-         fondu papildināju, iespēju robežās ar nozaru literatūru,

-         krājumu attīrīju, norakstot un atlasot nolietoto, saturā novecojušo literatūru[tika veikta fonda inventarizācija]

-         regulāri tiek atlasītas bojātās grāmatas, tās laboju, atlasu norakstīšanai, utt.

2009.gadā norakstīšanas iemesli, skaits:

-krājuma komplektēšanai izmantoju veiktos pētījumus par lasītāju interesēm, novērojumus, individuālos ieteikumus, lasītāju interešu izpēte jau veikta, jo lasītāji pazīstami gadu desmitiem.

 

2009.gadā bibliotēkas fonds tika papildināts ar šādu literatūru:

 

Par fonda papildināšanu.

 

Bibliotēkai tika dāvinātas grāmatas no Balvu CB, bija individuālie dāvinātāji, citi fonda papildinājumi.

 

 

Bibliotēkā lietotājiem ir 5 datori, darbiniekam 1 dators, pie kura pieslēgts printeris, ir vēl multifunkcionālā iekārta ar kopētāju, printeri, skeneri, vēl ir viens printeris.

 

 

 

Bibliotēkā ir alfabētiskais katalogs, kuru izmantoju bibliotekārajā darbā-sniedzot uzziņas, atrodot vajadzīgo, liekot literatūras izstādes, regulāri papildināju ar kataloga kartītēm. Tā kā centrālā b-ka izmanto elektrisko kopkatalogu, pagastu b-kās vairs katalogus nepapildina ar kartītēm, no sava kataloga izņemu norakstīto literatūru, vai to atzīmēju, arī to dara ar norakstīšanas aktiem. Bibliotēkā vēl nav elektroniskais katalogs, ir tikai elektroniskais kopkatalogs no 2003.gada, kurā ievada mūsu b-kas grāmatas.

 

 

Rajona kopkatalogā tika iekļauta informācija par pagastu b-kām, arī manējo, tas ir pieejams internetā. Datus par b-kām ievada apstrādes nodaļa Balvos, grāmatas apstrādā, raksta pavadzīmes, tad bibliotēkas no visiem novadiem[bijušā rajona] var jaunieguvumus saņemt.

Kad pagastu b-kās tiks ieviesta tāda pati sistēma kā galvenajā b-kā, varēs arī lasītājus apkalpot elektroniski. Tādas uzskaites, vai lasītāji izmanto elektronisko kopkatalogu, nav.

 

 

Ir izmantotas datubāzes : Letonika, NAIS, Balvu CB novadpētniecības datu bāze .Mūsu   bibliotēkai nav veidota sava datu bāze, ir sava mājas lapa.

 

 

Kupravas pagasta bibliotēkā 2009.gadā tika sniegtas 180 uzziņas, uzskaitītas 70, to galvenās tēmas:

Þ    Dabaszinātnēs-par dabas parādībām, augu uzbūvi, ziediem, ģeoloģija, klimatu,

Þ    Sabiedriskajās zinātnēs-par demogrāfiju, socioloģiju, psiholoģiju, pedagoģiskie jautājumi,

Þ    Tehnikā- par zinātnieku atklājumiem, krāšņu būvi,

Þ    Mākslas zinātnēs-par māksliniekiem, mūziķiem,

Þ    Literatūrzinātnē-par rakstnieku, dzejnieku darbiem , viņu biogrāfijas,

Þ    Filoloģija, valodas-par sarunvalodu, vārdnīcas,

Þ    Daiļliteratūrā- par folklora, apraksti, aforismi, dzeja apsveikumiem,

Þ    Ģeogrāfija, vēsture –par Latgali, ceļojumiem.

Samērā bieži tiek sniegtas uzziņas arī par gadskārtu svētkiem-Lieldienām, Ziemassvētkiem-dzeja, dziesmas, ticējumi, dainas, Mātes dienai-dzeja, apraksti, gadskārtu rudens svētkiem-paražas, ticējumi, folklora, arī novadpētniecības materiālus vajadzēja studentiem , rakstot kursa darbus un diplomdarbus, par drenu cauruļu rūpnīcu, par Kupravu senākos laikos. Uzziņu darbā noder materiāli no interneta, kamēr darbojās printeris, to aktīvi izmantoja lietotāji, tad nestrādāja printeri.

    Daudz no jautātā var atrast žurnālos, piemēram, adītāji smeļas idejas žurnālos ’’Rokdarbu vācelīte’’, ’’Verena’’, krievu žurnālos. Dārzkopji, dārznieki idejas smēlās no žurnāliem ’’Dārzs un drava’’, citiem. Tika taujāts par trušu kopšanu, bišu turēšanu, zemeņu audzēšanu utt.

Jaunieši izmantoja enciklopēdijas par slavenībām, Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, pasaules valstīm, tautā, arī par dzīvnieku pasauli- zivīm, tuksnešu iemītniekiem, putniem, zīdītājiem, plēsīgajiem zvēriem. Skaisto attēlu dēļ šķirsta jaunās enciklopēdijas, taču izmanto arī agrāk izdotās. Pamazām apmācu atrast vajadzīgo enciklopēdijās –pēc satura vai personu rādītāja, priekšmetu saraksta.

     Savukārt mazākie apmeklētāji labprāt izmanto žurnālu ‘’Zīlīte’’, kurā ir plašs materiāls par dzīvniekiem, apraksti, dzeja, spēles. Arī ‘’Spicītē’’ viņi atrod mīklas, krāsojamos attēlus, dzejoļus. Tad ‘’Ezī’’ ir viņiem tīkama lasāmviela, spēles, citi interesanti materiāli. Arī ‘’Donalds Daks’’ netiek aizmirsts, to lasa daudzi, arī vecos numurus. Labprātāk mazie pievēršas dzejoļiem nekā pasakām, jo tie esot īsāki, esot mazāk, ko lasīt.

Mape „ Pagasta pašvaldība, tās darbība’’ ir papildināta ar materiālu no laikraksta „Vaduguns’’2009.g.28.februārī- „ Kupravā iegādāsies mikroautobusu’’, vēl ar rakstu no laikraksta „Vaduguns’’- Mape „Vēstures lappuses’’ ir papildināta ar M.Sprudzānes rakstu –„Mūžīgais Kupravas zīmogs- milzīgā parādu nasta’’, kurā stāstīts par apkures problēmām, dzīvokļu parādiem, rakstu no „Latvijas Avīzes’’2009.g.25.marts – „ Jaunieši izdzīvo 25.martu.’’Rakstā ir stāstīts arī par izsūtītajiem no Kupravas pagasta. Mapē „Izglītības darbs’’ pievienots A.Sockas raksts „Diskutē par skolas nākotni’’, kurā minēta arī Kupravas pamatskola. Savukārt mapē „Ģimene un sadzīve’’pievienots raksts par jaunākajiem rajonā’’Dēlam vārdu dod tētis’’, tajā –par kupravieti J.Paņančuku-2009.g. 1.jūlijs. Arī par jaundzimušajiem rakstā „Pirmais rajona mazulis-Vīksnai’’-2009.g.7.janvārī. Tad vēl žurnālā „Ieva’’ tika publicēts L.Lūses apraksts par kupraviešiem „86 liktenīgās vēstules’’ -2009.g. 16.septembrī.-42.-43.lpp, par I.Komarovsku un viņas tikšanos ar St. Okoļzinu. Mape  „Kultūras dzīve pagastā’’tika papildināta ar Z.Loginas rakstu „Vadugunī’’-2009.g.10.oktobrī-„Dziesmu draugi tiekas Viļakā’’, kurā stāstīts par skolēnu ansambli no Kupravas „Strautiņš’’, mūziķi V.Rapšu. Mape „Novadpētniecības materiāli par pagastu’’ tika papildināta ar materiālu no interneta „ Kupravā cels keramikas granulu ražotni’’- saimnieks.lv-10.10.2009. Vēl ir materiāls par Kupravas pagastu grāmatā „Balvu rajonam-60’’, izdevn. Balvu rajona padome, 2009., 32.lpp. Mapē „Garīgā dzīve’’ A.Sockas intervija ar katoļu dekānu J.Kornaševski raksts 2009.g.18.martā-„Dzīvo pēc Dieva gribas’’. Daudz materiālu var atrast internetā, žurnālos „Katōļu dzeive’’, „Katoļu baznīcas vēstnesis’’, arī „Tāvu zemes kalendārā’’, laikrakstos un žurnālos.

 

2009.gadā bija paredzēts piedalīties „Bērnu žūrijas’’ projektā, bet tā kā pagastam līdzekļi nebija , tad b-ka nepiedalījās šajā projektā. Rajona bibliotēkas organizētajos semināros piedalījos, pavasarī notika ļoti interesanta mācību ekskursija.

 

 

Savukārt pēc novadu izveides bibliotēkas, kuras ir Viļakas novadā, pulcējās uz darba pārrunām Viļakas bibliotēkā, tas notika rudenī.

Dzeja dienu pasākumā kā jaunā autore tiku uzaicināta uz atpūtas pēcpusdienu, kur lasīju dzejoļus.

 

Savus gara darbus esmu uzdrošinājusies publicēt portālā „draugiem.lv’’, tur jau izveidojas līdzīgi domājošu cilvēku grupas, ir daudz dzejas mīļotāju, nezināmu, bet ļoti labu dzejnieku. Konkursā, -  garīgo dzejoļu konkurss, ko organizē Egineto.lv,tika godalgots iesūtītais dzejolis par Jēzus bērniņu.

 

Bibliotēkai ir izveidojusies laba sadarbība ar rajona, tagad galveno reģiona bibliotēku, jo varu saņemt literatūru gan lasīšanai, gan izpildot lasītāju pieprasījumus, studentu pieprasījumus, uzziņu izpildē. Jebkurā laikā kolēģi sniedz padomus, ieteikumus, atbildes, kuras rodas bibliotekārajā darbā, neliedz konsultācijas metodiskajos jautājumos, palīdz gan veidojot darba plānus, pārskatus, datortehnikas jautājumos. Būtu nepieciešami kursi gan mājas lapu pilnveidei, gan darbā ar datoriem, gan arī citi jautājumi, kuri rodas darba gaitā ar tehnoloģijām. Visvairāk bibliotekāriem neskaidrību rodas moderno tehnoloģiju aprūpē, arī lietotāju disciplīnas jautājums ir risināms, arī saskarsmes problēmas ar nekārtīgiem lietotājiem. Kursi derētu praktiski, jo teorijas ir jau vispārzināmas daudziem.

 

Ja jauniešus pārsvarā aizrauj modernās tehnoloģijas, tad mazākos lasītājus var piesaistīt ar krāsošanu, zīmēšanu, veidošanu, lasīšanu. Viņiem patīk lasīt priekšā citiem, priecāties par citu panākumiem. Gada laikā notika vairāki konkursi, viens no tiem bija ziemā, kurā jāzīmē un jākrāso meža dzīvnieki, saucās: „Izkrāso meža dzīvnieku!’’, kurā piedalījās 12 bērni vecumā no 6-12 gadiem, zīmējot un izkrāsojot attēlus. Balvas-uzlīmes, izlikts zīmējums izstādē. Konkursā „Tavs sapņu zirgs!’’ tika zīmēti brieži, zirgi, stirnas, citi četrkājainie, savukārt „Mans Lieldienu zaķis!’’ notika viss par Lieldienu tēmu- krāsoja , zīmēja, izgrieza cāļus, olas, zaķus, pūpolus, kompozīcijas. Maijā bērni zīmēja savu māmiņu, tad pavasari-ziedus, kompozīcijas, ainavas par dabas atmodu.

Savukārt vasaras ‘’uzdevumā’’ bija jāataino savs jaukākais notikums, kas atgadījies, piedzīvots, izsapņots. Vēl viens - par ziedu skaistumu:

„ Puķēm rasas vainadziņi,

Zālei pērļu zābaciņi’’, kurā bērniem bija gan vērot, gan atainot ziedu skaistumu un krāšņumu.

Adventes laikam bija jāataino viss ar to saistīts, zīmēja eglītes, ainavas, kompozīcijas, sniegavīros, izkrāsoja eņģelīšus, putnus, zvanus, garīgus attēlus, sveces, rūķus. Iesniedz ap 30 zīmējumus, kuri ir visi pelnījuši apbrīnu, jo ir neatkārtojami. Konkursos piedalās galvenokārt vieni un tie paši skolēni, zīmētprieks saglabājas , ja ir iesēts bērnībā, bērni mīl gan zīmēt, gan izkrāsot, gan veidot aplikācijas.

 Liela nozīme grāmatu fonda popularizēšanā un lasītprieka veicināšanā ir arī grāmatu izstādēm. Tika izliktas daudzas izstādes, skolēniem , piemēram, Lieldienām :” Nāk Lieldiena ar sengaidītu vēsti uz debesīm kas skatienus liek celt!’’ Mātes dienai tika izlikta izstāde :’’Pat ledus kalnus izkausēt es varu, tev vienmēr jābūt siltām dienām, Māt!’’. Savukārt rudenī izstāde ‘’Miķeli gaidīju kā savu brāli!’’ Decembrī izliku izstādi ar nosaukumu: ’’Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts’’Tāds bija darba plāns decembra mēnesim:

 

1.’’Pa Latviju Dievmāte staigā,

Ai, gaišais adventa laiks,

Ar sniegpārslu Tavā vaigā,

Kāds brīnums ir iestājies maigs…’’

Adventa laikam tiek izlikta izstāde :garīga literatūra, dziesmas, attēli, apraksti.

2..’’Tā nebija zelta rasa,

Tā bij’Dieva Dēla vēsts,

Katra sirds pēc viņas prasa,

Naids un grēks virs zemes dzēsts!’’/T.Zeiferts./

Ziemassvētkus sagaidot, izliktas garīga satura izstādes .

 

3. ‘’Simtiem cepu kukulīšu

Ziemassvētku vakarā…’’

Izstādē par piparkūku, kliņģeru cepšanu, grāmatu, žurnālu materiāli.

 

4.’’Zaķis priecīgs lien no krūma

,ļīdz pat ļipai sniegā stieg,

Tomēr dūšīgs cilpos ciemos,

Jaungads līksmi jāsatiek!’’[A.Vējāns.]

Bērniem par ziemu, Jaungadu-tradīcijas, fokloras materiāli,dzeja, apsveikuma kartiņu izstādes.

 

Adventa laikā tiek zīmēts, krāsoti atttēli, labprāt zīmē egli, zvanus, sniegavīru, rūķīti, ainavu, krāso eņģeli, egli, sniegpārslas,Betlēmi, sveces, ko citu…

1)      Zīmējumu konkurss skolas vecuma bērniem;

‘’SIDRABA MĒNESTIŅŠ VEĻA SPA GAISU,

SĒTĀ NĀK RŪĶĪTS AR DĀVANU MAISU…’’

Ieteikts zīmēt to ko gaida svētkos-dāvanas…., visu, kas saistās ar svētku gaidīšanu, pašu svētku norisi, var zīmēt salaveci, ziemas ainasvas, krāsot attēlus. Piedalās pārsvarā 6- 11 gadus veci bērni, 8-10 skaitā, zīmē 4-5 zīmējumus vai izkrāso, balvās – uzlīmes labākos izliekam izstādēs, tos saglabājam.

 

2)Sniegpārslu konkurss interesentiem-

 

‘’Kā viss svētku spožumā laistās,

arī mana sniega pārsliņa skaistā!’’

Domāts ko izgatavot , lai izgreznotu telpu-vidi, kur atrodamies, tā var būt kaut vai sniegapārsla, arī suvenīŗs, kompozīcija, aplikācija.

 

Bibliotēkā notika remonts, tas bija 2008.gadā, taču vēl daudz nepieciešams vides sakārtošanai, taču ar novadu izveidi b-kām piešķirti līdzekļi tiks samazināti, ja pat periodikas iegādei tik maz līdzekļu. Pašas telpas gan ir plašas, apkures sezonā pietiekami siltas, ir daudz telpaugu, mēbeles ir, bet nav pietiekoši, cik vajadzētu, būtu jāremontē. Par iekārtām.

Bibliotēkā ir 6 datori, no kuriem5-lietotājiem, 1-darbiniekam, ir multifunkcionālā iekārta[atslēgta, jo nav kārtridžu], , darbojas viens printeris Samsung ML-3050, kad tiks ieviesti maksas pakalpojumi, kopēt, izdrukāt varēs lietotāji.

 

 

 

 

Par semināriem minēts augstāk, piedalos visos organizētajos pasākumos, kuri saistīti ar mācībām, kursi gan nav notikuši, daudz palīdzības sniedz kolēģi no Balvu, Viļakas novada, arī individuāli. Strādāju 23 gadu bibliotēkā , ir vidējā speciālā izglītība, iegūti 22 apliecības un sertifikāti , saistībā ar bibliotekāra darbu, datorkursi.Ja notiks kursi, labprāt piedalīšos, vēlētos par mājas lapu veidošanu, pārrunāt tehniskas lietas, ar ko jātiek galā bibliotekāram. Ikdienas darbā noder datoru kursos gūtās zināšanas, noderētu tādas zināšanas, kas palīdzētu darbā ar interneta apmeklētājiem, jo ar lasītājiem nav tādu problēmu, ja būtu tāda praktiskā psiholoģija, kas sniegtu ieteikumus.

 

Protams, ka bibliotēkas finansiālais nodrošinājums neatbilst prasībām, ar 24 ls, kuri izsniegti fonda papildināšanai, nepietiek pat vienam mēnesim, tad ir vēl periodikas iegāde.

Bez pagasta piešķirtajiem līdzekļiem bibliotēkai fonds tika papildināts ar individuālajiem ziedojumiem, bija KKF grāmatas, Latvijas NB piešķirtās, dāvinājumi ‘’Atbalsts lauku b-kām!’’, dāvinājumi no Latgales KC. Pavisam bibliotēka savu fondu tika papildinājusi ar 188 eks. jaunieguvumu 399 latu vērtībā.

Bibliotēkā nav maksas pakalpojumi, tie tiks ieviesti 2010.gadā, galvenais fonda papildinājums nācis tieši no individuālajiem ziedotajiem, konkrēti 2009.gadā Balvu bibliotēka atdāvināja mūsu b-kai tās grāmatas, kuras viņu b-kai nevajadzēja, tās viņiem dāvināja lietotāji.

Papildus līdzekļi nav piesaistīti, par finansu avotiem ir tabula, 9 lappusē, projektos bibliotēka nav piedalījusies, jo pagastam nebija līdzfinansējuma.

 

Darba laiks atrodas gan uz ārdurvīm, gan telpu iekšpusē, datoru noteikumi izlikti redzamā vietā, nolikumu sakarā ar novadiem bija jāpārstrādā, kad būs pieejams, uzlikšu redzamā vietā. Pakalpojumi arī ir zināmi. Pasākumi notika galvenokārt ar mazajiem lasītājiem, par izstādēm pieaugušajiem. 2009.gadā tika izliktas 80 izstādes, piemēram, Br.Martuževai veltīta”Dievmātes un Latgales godam’’, savukārt Lieldienām-„Nāk Lieldienas ar sengaidītu vēsti uz debesīm kas skatienus liek celt!’’Rakstnieka J.Klīdzēja piemiņai izstāde” Dabas un cilvēcības dziesminieks’’, tad žurnālu izstāde par ziedu audzēšanu, kopšanu-‘’Pavasara ziedu krāšņums’’ Savukārt 18.novembra svētkiem izlikta izstāde: ’’Mēs maza cilts, mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba’’[Rainis] Adventa laikam –‘’Pa Latviju Dievmāte staigā, ai, gaišais adventa laiks, ar sniegpārslu Tavā vaigā, kāds brīnums ir iestājies maigs…’’

Literatūras izstādes ir nozīmīgas, ja no tām izvēlas grāmatas, tematiskās izstādes, arī žurnālu ir nozīme izlikt par tām tēmām, kuras interesē lasītājus, par praktiskām, ikdienā noderīgām ietām, jautājumiem, kuri skar ikvienu, bieži izlieku izstādes par dārzeņu, ziedu audzēšanu, dzīvnieku kopšanu, arī gadskārtu svētkiem, dažādas izstādes par romantiku, piedzīvojumiem, dzejas darbus.

 

Pētījot lasītāju intereses: no 20 lasītājiem 8 lasa nozaru literatūru, 13-detektīvus, romānus par mīlestību-12, bet 11-gan detektīvus, gan mīlas romānus. Pētījums par to, kā izvēlas grāmatas lietotāji. Izvēlīgākie izvēlas ilgstoši, piedāvāto neticīgi, aplūko, paši ņemas pa plauktiem, līdz atrod, lielākā daļa nemaz neievēro ne plauktu norādes, ne daleņus, bērni ieklausās draugu ieteikumos, ne vienmēr paņem bibliotekāra ieteikto. Novērošanas metode ir interesanta, ja lasītājs bibliotēkā jūtas brīvi, vieglāk ir izvēlēties, jauki, ja varētu piedāvāt jaunas grāmatas.

 Iesakot lasīt grāmatas, noder gan pārliecināšanas, gan ieteikšanas metode. Pārliecināšanu veicu, ja lasītājs šaubās, ja saku, ka esmu lasījusi pati vai kāds nesen lasījis, labi atsaucies, cenšos nemelot. Ieteikšanas metode noder tādiem, kuri ir izvēlīgāki, nav pārliecināmi, taču tomēr beigās izvēlas ieteikto, atsauksmes ir dažādas, jo gaumes arī ir atšķirīgas.

 Aktīva, viena no čaklākajām bibliotēkas lasītajām bija pieminējusi b-ku labajos pateicības vārdos rajona laikrakstā ‘’Vaduguns’’.

Anketa bija paredzēta, bet nestrādāja printeri, to pārcēlu uz 2010.gadu.