Viļakas novada Kupravas bibliotēka

Novadpētniecība bibliotēkā

Piemini Latviju!

 Piemini Latviju, latvi, ik stundas, ik brīdi, labās un ļaunās dienās ; bet jo sevišķi, kad tev labi klājas. Zini, - neviena māte tā neilgojas redzēt savu bērnu, kā ilgojas pēc katra no mums mūsu visu Māte- Latvija.

Dzīvo kur dzīvodams, bet nesaki nekad- te es esmu mājās, te esmu atradis jaunu dzimteni.  Jo zini; dzimtene ir tikai viena-kur esi dzimis, kur dzimuši un mūžu nodzīvojuši tavi vecāki, tavi senči, paaudžu paaudzes.

Piemini Latviju! Ar šiem vārdiem sasveicinies, ar tiem atvadies, tiekoties ar tautiešiem jebkurā pasaules daļā. Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo , zaudējis Latviju, tu zudīsi pats./J.Jaunsudrabiņš./ 

Kuprava, kādreiz...

 

 

 

 

     

  

 

                                                                 

Rūpnīca, dzelzceļš, pasākums Brāļu kapos, ēdnīca pie Kupravas DCR, dzīvojamās ēkas, sagādes kantoris.

 

 

 

 

 

 

 

 

  

 

Lapas < Novadpētniecības materiāli> lietotājiem: lai to atvērtu, sākumā ->novadpētniecības materiāli, tad->kuru vēlas materiālu, tad-> patin uz leju, atveras vai bilde vai lasīt vēl, tā ik vienu.Piemēram - BRĀĻU KAPI- jātin uz leju, līdz tie būs.

balvi.biblioteka.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx

balvi.biblioteka.lv/Alise/lv/search.aspx 

Mapes bibliotēkā:

Þ    Novadpētniecības materiāli par Kupravas pagastu.

Þ    Izglītības darbs.

Þ    Ģimene un sadzīve. Sociālās problēmas.[vairākas mapes.]

Þ    Pagasta pašvaldība. Tās darbība.

Þ    Kultūras dzīve pagastā.

Þ    Garīgā dzīve[vairākas mapes].

Þ    Sporta dzīve.

Þ    Mežniecība, tās vēsture.

Þ    Kupravas drenu cauruļu rūpnīca[vairākas mapes].

Þ    Albums par Kupravas Romas katoļu baznīcu un kapsētu.

Þ    Novadnieks Francis Logins.

Þ    Kupravas  bibliotēkas vēsture.

Þ    Kupravas pagasta , tā apkārtnes vēsturiskie notikumi.

- kultūras dzīve,

- par priesteriem, kuri kalpojuši draudzē/vairākas mapes./

- etnogrāfiskais ansamblis,

-un citas.

Kupravas DCR
Lasīt vēl
Brāļu kapi

  -izveidoti 20.gs. 40.gados. Apbedīti 56 kritušie.

Lasīt vēl
Par ansambli.
Lasīt vēl
Pasta nodaļa

 

Lasīt vēl
Atmiņas/vēsture, meža darbi, citas atmiņas/
Lasīt vēl
Par represijām/atmiņas./

 

Lasīt vēl
Par partizānu cīņām.

- no muzeja arhīviem.

Lasīt vēl
Draudzes locekļu atmiņas

Par baznīcas, kapsētas vēsturi, priesteriem.

Lasīt vēl
Par Kupravu.

 

Mazs ieskats Kupravas dzīvē.

-stacijas ēka, tagad dzīvojamā māja.

 

Lasīt vēl
Par skolas vēsturi

 skola, klubs

Lasīt vēl
Baznīcas vēsture
Lasīt vēl
Kupravas Romas katoļu baznīca.


 

Lasīt vēl
Par amatniekiem

 Anna Šumska

 

 

 

Anna Šumska.

  Dzimusi 1934.g. 16.02. Susāju pag. Karigavā, no 1982.g. dzīvo Kupravā, Partizānu 1-1

    No 1969.g.-1991g. tika strādājusi apvienībā ‘’Daiļrade’’ par audēju. Tur strādājot, noaudusi daudzus tautas tērpus koru un deju kolektīviem.

Anna ir audusi gan segas, gan galdautus, dvieļus, sedziņas, prievītes un daudz ko citu.

  Bez aušanas viņa ir nodarbojusies ar izšūšanu, mezglošanu, adīšanu. Adījusi ir ļoti daudz- cimdus, zeķes un svīterus.

  Bez jaukajiem roku darbiem Anna vēl ir arī prasmīga kulināre, daudzos godos ir bijusi par saimnieci, ar garšīgām tortēm , smalkmaizītēm un cepumiem priecējot daudzus.

  Pie rokdarbu un kulināres talantiem vēl var ‘’pieplusot’’ arī skaisto dziedāšanu, jo Anna ir pazīstama kā liela dziedātāja. Daudzus gadus kā vadošā dziedātāja ir bijusi Kupravas etnogrāfiskajā ansamblī, arī kā vadošā psalmu dziedātāja, dzied psalmus gan bērēs, gan citādi. Viņa zina daudzu garīgo dziesmu melodijas, arī par godu Vissv. Jaunavai Marijai. Maija mēnesī kopā ar sievām dziedājusi pie krusta baznīcas dārzā.

  Anna ir čakla grāmatu un žurnālu lasītāja, gadu desmitus lasa Kupravas b-kā, amatniece arī  klausās radio.

Savus krāšņos izstrādājumus ir atdāvinājusi bērniem, mazbērniem un draugiem. Viņa ir bagāta ar trīs bērniem, septiņiem mazbērniem un ir jau mazmazbērni. Tā ka amata prasmes ir kam nodot tālāk.

  Ar jaukajiem roku izstrādājumiem ir piedalījusies daudzās izstādēs, gan pagasta rīkotajās, arī daudzas reizes piedalījusies ar darbiem Balvos, Daugavpilī, bijusi dziesmu svētkos Rīgā.

Par skaisto veikumu amatniecei ir 1982.gada 13.decemrī piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. Visus darbus, ko viņa prasmīgi prot, iz iemācījusies pašmācības ceļā. Lai tā prasmes veidotos, lai vispār jebko varētu iemācīties, viņa uzskata, ka ir nepieciešama zinātkāre, pacietība un interese par darāmo. Pašai Annai rokdarbi nekad problēmas nav sagādājuši, ari viņas meitas un mazmeitas ir apguvušas amatu prasmes. Viena no meitām ir iemācīta mezglot. Annai šķiet, ka varbūt tas viss varētu būt pārmantots no iepriekšējām paaudzēm. Annas vecāmāte un māte ir bijušas lielas audējas, bet savukārt vectēvs ir bijis ‘’skroderis’’.

 Vienmuļība , veidojot rakstus jebkurā tehnikā, Annai nepatīk, gribas būt daudzpusīgai. Agrāk paticis arī šūt. Viens no svarīgākajiem pēdējiem darbiem, ko viņa tika paveikusi- noaudusi ansambļa ‘’Abrenīte’’ tautastērpa rotājumu.

 Patīk strādāt dārza darbus, sevišķi tuva ir ziedu audzēšana.

Var piebilst, ka nu jau  ļoti cienījamos gados esošā rokdarbniece rokdarbus pašreiz vairs īpaši nedarina, taču interesi nav zaudējusi ne par lasīšanu, ne par visām aktuālajam problēmām, apmeklē baznīcu, labprāt dzied Dieva dziesmas. Ļoti interesanta, zinoša, par jebkuru tēmu, saglabājot interesi, zinātkāri, nekad neliedz ne padomu, ne savus neatkātojamos , skaistos rokdarbus izstādēm, kuras vēl rīkoja, rīkos, godinot izcilo amatnieku nenovērtējamās , vajadzīgās prasmes.

/pierakstīts 90. Gados, papildināts 2015.g., Edita Viļuma Kupravas b-kas vadītāja./

 

Lasīt vēl

IESKATS KUPRAVAS VĒSTURĒ. 

  20.gs. pirmajā pusē Kuprava bija pazīstama kā maza mežu un purvu ieskauta dzelzceļa stacija pie Rīgas-Pitalovas dzelzceļa līnijas[izveidota 1916.g.]. Tā 1926.gadā bijusī Viļakas muižas zeme tika sadalīta apbūves gabalos. 1927.gadā jauno apmetni apstiprināja par ciemu. 1935.gadā tajā dzīvoja tikai 73 iedzīvotāji, bija 10 viensētas.

  1974.gadā Kuprava ieguva pilsētciemata nosaukumu, 1999.gadā-pagasta nosaukumu, pagastā jau dzīvoja 845 iedzīvotāji, privātmājās- 98 ģimenes, dzīvokļos -743 ģimenes.

Kupravas pagastā ir Āzīšu [Mālberga] ezers, upe Balupe, ved tranzītceļš ''Viļaka-Liepna-Alūksne'', dzelceļa līnija''Rīga-Pitalova''[slēgta], kādreiz darbojās arī dzelzsceļa stacija, kura dibināta 1904.gadā.

1925.gadā tika izveidota Kupravas kapsēta[saukta Agates vārdā].1928.gadā nodibinājās Kupravas Romas katoļu baznīca, kura darbojas arī pašlaik.

1899.gadā Kupravā tika nodibināta četrgadīgā skola, 1920.g. vēl cita, 1979.g. Kupravas pamatskola.

1953.g.15.novembrī dibināta Kupravas bibliotēka. Ambulance tika dibināta 1947.g, 1928.gadā-aptieka, tās darbojas arī pašlaik.1910.g. tika dibināts pasts.

No 1971.-1992.g.darbojā Kupravas drenu un cauruļu rūpnīca, kuras jauda bija 6,6 miljoni cauruļu, 6,5 milj.ķieģeļu.

30.gados izveidojās Kupravas mežniecība[ar 90.g. nedarbojas]. 40.gados tika izveidoti Brāļu kapi, kuri atrodas pagasta teritorijā.

1999.gadā pagastā darbojās individuālie uzņēmumi:''JAT'', MVVS'', JŪRA'', KALME UN CO'', ZOMBI'', Kupravas aptieka'', ''Aidars'', ''Trīs zaķīši'', tad darbojās SIA :''TĀRAVA'', ''LINDA'', ''TURĪBA'',''MEDIS'', ''Reta Wood Indrustries'', ''Z.S.Loks''.