Viļakas novada Kupravas bibliotēka

Par grāmatu;atziņas, citas gudrības.

vienkārši-labi aforismi!

Aforismi~no grāmatas:’Simtu jaunu domu.''~

‘’Ar īsajiem vārdiem var pārvietot kalnus. Vai sagāzt tos.’’/R.Khuri./

‘’Doma ir kā putns, kas vārdu būrī izpleš spārnus, bet nespēj lidot.’’/pravietis./

‘’Man tik ļoti patīk tas, ka man kaut kas pieder, ka es neko negribu krāt, vienīgi grāmatas. ‘’/Dž.Daiers./ 

‘’…neuzsāc cīņu, ja skaidri redzi, ka zaudēsi. Bet nekad neļauj sveikā tikt cauri cilvēkam, kurš tevi apvainojis. Nogaidi un dod atbildes triecienu, kad pats būsi spēka pozīcijā,-pat tad, ja tas vairs nav nepieciešams.’’/S.Lārsons/

Domas par smaida varu... 

Cik grūti šogad pavasarim iekarot savu vietu zem saules. Stari gan izlauž ceļu uz zemi, bet sals negrib padoties…

Arī mūsos, gaisma un siltums neatlaidīgi cenšas ieplūst mūsos, bet mēs- spuraini un noraidoši…

Kāds pasmaidījis, pasacījis mīļu vārdu, bet arī prieka piliens reizēm var veldzēt. Pacentīsimies neizslaucīt prom sīkās prieka lāsītes, tās var saplūst kopā un iezaigoties saule…

Tumsu jau var kliedēt, ja iededz kaut vienu mazu svecīti vai uzšķiļ sērkociņu.

Laika upe plūst neapturami. Sārņu ir daudz, bet tie labāk redzami, jo plūst pa virsu. Zem šīs virskārtas gribas ieraudzīt veldzējošu strautu.

/Pēc T.LAUBES., pārveidots/ 

 

Vēlējumi...                   

                                                                      

                    
Ik katru gadu jaunu velēnu griež lemess,
Ik katru gadu citu ziedu smaržu jūt,

 Bet tas, kas labs ir padarīts uz zemes,

Tas it nekad no zemes nepazūd.
/I.Ziedonis./
*
Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.
/L.Vāczemnieks./
*
Gaišās domas kā rotu
Eglītes pleciem apvīt nebaidīties
Iedegt gaismu visapkārt
Noslaucīt sliekšņa priekšu
Noglāstīt klusumam vaigu un
Maigi plaukstošam mieram.
/M.Laukmane./
*
Sāk lēnām zilgmot logu rūtis,
Jau Ziemsvētku vakars tumst;
Man griba jautāt vai tu jūti,
Ka Dievs ir nomodā par mums?
*
Pie savas egles mēs aizvadām
Ziemsvētku mirkļus svētos.
Lai svecītes deg! Lai līdzi tām
Arī mēs iemirdzētos!
*
Daudz laimes un daudz prieka!
Ko vajag- visu! Nekā lieka!
Un ko visvairāk vēlēt gribas;
Mazdrusciņ īstas mīlestības!

 

/J.Osmanis./

 Ielaist sevī balto.

Balta dvēsele ir redzīga. ‘’balta dvēsele nozīmē arī saprātīgumu, redzīgumu, tiem, kam slinkums domāt , spriest, dvēsele nemaz nevar būt balta. Tādos cilvēkos grūti iemājot gaismai, arī mīlestība var aiziet garām...

...ir taču vērts, ka šajā dzīves jūrā kaut uz brīdi rast miera saliņu, kur garīgi un fiziski atpūsties, pēc tam lai turpinātu peldēt, jau ar jauniem spēkiem, ar sapratīgiem virzienu meklējumiem.

Arī ar baltu vai patiesi sārtu mīlestību sirdī.

Mīlestības nekad nav par daudz. Īstas, ne egoistiskas. Tās mīlestības, kas plaukst kā roze, pat sala spelgonī, mīlestība , kurai nekas nav jādara par spīti, aiz atriebības, par katru cenu. Gaišredzīgas mīlestības saliņa. Tās baltā aura ir dabisks vairogs visam nejaukajam, vispirms sevī, tad tāds tādu pievelk...

Varbūt izdodas sevī izplaucēt rozi, un kādā reizē ieraudzīsim tai blakus citu-tikpat krāšņu ziedu...un mēs staigāsim balti- ar sārtu mīlestības rozi dvēselē...''/pēc T.Laubes/

 Par Grāmatu balsojumu./pārdomas, kādreiz, par balto melderi/

Ļoti gribētos, bet cerība maza. Mana visu laiku mīļākā grāmata ‘’Kaķīša dzirnavas’’. Daudz esmu lasījusi, bet līdzīgas nav. Varbūt aizkustina kaķīša labsirdība, piedodošā sirds vai  ķēniņa pārmaiņas uz labo, tieksme pārvarēt sāpes, ieraudzīt gaismu par spīti visam. Šo grāmatu var lasīt kā Bībeli, ja mēs spēsim piedot pāri darītājiem tāpat kā spēja mazais , baltais runčuks, tad ir nozīme runāt par kaut ko lielu, dižu, svarīgu. Lai gan ko kurš uzskata par nozīmīgāko. Katram sava vērtību latiņa, morāle, uztveres spējas, sirds plašums, arī spēja piedot.

Pārlasīšu kārtējo reizi pasaku par melderi, arī citas K.Skalbes pasakas, kurās netrūkst gaišuma, baltuma, tā tīrā, kā mums , mūsu dvēselēm tik ļoti pietrūkst, pēc kā tik ļoti alkstam, pat tie, salā rūdītie, visu varošie vīri, miljonāri, kuriem visa pasaule pie kājām, visu pasauli apceļojušie, ikviens alkst. Pēc piedošanas, sirds gaišuma, draudzīgas līdzāspastāvēšanas. To arī sludina mūsu garīgie tēvi- mācēt piedot, mācīties, ja tomēr nespējam. Šī māksla ir ļoti grūti apgūstama, to arī nekur nemāca, to jāmācās pašam, Visu mūžu, ik dienu, ik vienu brīdi. Mācīsimies?..-)

/2014.g. Edita,/

 

Domu graudi....:

Īsti mēs redzam tikai ar sirdi… Mazā prinča atziņas

Cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā paša dārzā … un neatrod to, ko meklē…Un tomēr to, ko viņi meklē, var atrast vienā pašā rozē vai ūdens lāsē …

*****

 Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.

*****

Mēs pazīstam tikai to, ko pieradinām.  Cilvēkiem vairs nav laika neko iepazīt. Viņi nopērk pie tirgotāja jau visu gatavu. Bet, tā kā nav tirgotāju, kas pārdotu draugus, tad cilvēkiem vairs nav draugu.

*****

Man taču ir jāpacieš pāris kāpuru, ja gribu iepazīt tauriņus.

*****

Mīlestība nenozīmē skatīties vienam uz otru, bet gan kopā skatīties vienā virzienā.

*****

Ja mīli puķi, kas atrodas tikai uz vienas no miljoniem zvaigžņu, tad pietiek palūkoties zvaigžņotajās debesīs, lai būtu laimīgs.

 

''Katram cilvēkam zvaigznes ir citādas. Ceļiniekiem tās norāda ceļu. Citiem tās ir tikai mazas uguntiņas. Zinātniekiem tās ir problēmas. Tev turpretim būs zvaigznes, kādu nav nevienam…''/A.Sent-Ekziperī./

 

 

 ''Laba grāmata arī labi jāglabā. LASOT GRĀMATU, nekad nevajag aizmirst, ka grāmata nav tikai vienreizējai lasīšanai.''/A.Tentelis./

‘’…literatūra ir dvēseles tiešā runa. Pat ne emocijas.’’/A.Rožkalne./

’Grāmatas ir kā smaržas- cita noturīgāka, cita ātrāk gaistoša. Ir grāmatas kā maijpuķīšu vēsma, un ir grāmatas kā seska blieziens’’/Z,Skujiņš./

‘’Katram cilvēkam literatūras debesis ir citādākas.’’/Z.Skujiņš./

‘’Lasīšana atņem ne tikai daudz laika, bet arī bezgalīgi daudz šī laika piešķir. Laika, kas atņemts mūžībai  un kas man dots, lai es uzrakstītu vienu dzejoli.’’/L.Briedis./

/no aforismu grāmatas ‘’DZĪVO SKAISTI’’/

Grāmatām ir savs liktenis.

Latīniskais apgalvojums’’Habeni sua fata libelli’’parasti tiek uztverts tā ‘’Grāmatām ir savs liktenis atkarībā no tā, kā tās uzņem lasītājs.

Šis teiciens iekļauts romiešu gramatiķa TERENCIĀNA MAURA darbā ‘’ Par burtiem, zilbēm un pantmēriem’’/258/,

Teiciens bieži izmantots , lai uzsvērtu gan to, ka literāra darba popularitāte nav iepriekš paredzama , gan to, ka autora ieceri lasītājs var uztvert un izmantot pavisam citādi, nekā autors iedomājies. Angļu dramaturgs un dzejnieks V.Šekspīrs teicis : ‘’ GRĀMATA MAN IR DĀRGĀKA PAR TRONI!’’

Tā apliecina intelekta un mīlestības spēku . Tāpēc arī mēs cits citu iepriecinām ar labu un gudru grāmatu. Interesantā tradīcija -23.aprīlī dāvināt grāmatas. Grāmatas un ziedi vienmēr bagātinās mūsu prāta un gara spēku.

 

/A.Tiļļa.’’Krustot šķēpus./

 Atziņas par grāmatām.

*Grāmata- piemineklis mūžībā aizgājušam domātājam/V.Devenanis./

 *Grāmatas- domu laivas, kas peld laika viļņos un saudzīgi ne savu dārgo kravu no paaudzes  uz paaudzi./F.BĒKONS./

  *PABEIDZOT LASĪT LABU GRĀMATU, LIEKAS, KA ESI ŠĶIRIES NO DRAUGA./Voltērs./

   *Māja bez grāmatas ir kā miesa bez dvēseles./Cicerons./

ATZIŅAS PAR GRĀMATĀM UN LASĪŠANU.

Tas, kurš lasa grāmatas izdzīvo tūkstošiem dzīvju. Tas, kurš nelasa, tikai vienu.

*****

Lasīšana prātam ir tas pats, kas treniņš ķermenim.

*****

Cilvēks ar labu grāmatu rokās nekad nav vientuļš.

*

Lasīt grāmatu ir tas pats, kas doties ceļojumā. / Emma Gulliforda

*****

Nekad neuzticies cilvēkam, kura televizors ir lielāks par viņa grāmatu plauktu. / Emīlija Klarka

 

  

 

TIKAI VIENU?

''TIKAI VIENU ZELTAINU SMAIDU

PAŅEM PLAUKSTĀ UN PASAULEI DOD,

TIKAI VIENU PŪKAINU DOMU

SAVĀ SKARBAJĀ IKDIENĀ RODI.

TIKAI VIENU GLĀSTOŠU VĀRDU

SAKI CILVĒKAM, LIETUS KAD LĪST,

TIKAI PILIENU SAVĒJĀ PRIEKA

NELIEDZ DRAUGAM, KAM DVĒSELE DZĪST,

TIKAI SAPNI UN CERĪBU STARU

ATSTĀJ SAVĒJAI SIRDIJ -LAI PLAUKST!''

 

Latviešu tautas sakāmvārdi.

Kurš mazs cilvēciņš, tam liela nasta jānes.

Kas ēdis zirgu, lai ēd i ragavas.

Kas mazam zirdziņam dos pie augstām redelēm ēst.

Kas  dievam neder, to arī velns nerauj.

Tukša vārpa augsti stāv, pilna vārpa noliekusies.

Kurš zirgs galvu augstu nes, tas nevelk.

Prāts pār jūru, aste- zem beņķa.

Kas darbu strādā, par to darbs gādā.

Tik daudz darba, ka nomirt nav laika.

Darbs- cilvēka otra veselība.

Arkls un ecēšas nav bagāti, bet tie uztur visu pasauli.

...arī Ķencis ar padomiem neskopojas...

No Ķenča gara gaišuma.

Savu gara gaišumu dali ar apdomu, lai, kā sacīt, pietiek visa mūža gājumam.

Ja tu vari paciest nievāšanu, tad tavs gara spēks vis nesalūzīs netaisnības vēju priekšā.

To gara gaišumu, kas turas , kā sacīt jāsaka, tavā ieksējā būšanā, jau nu neatņems neviens, bet reižiem paskaudīs gan…

Gaišu galvu pat tumsā var samanīt…

Tālus ceļus iedams, vienmēr padomā- vai tuvie jau izieti…

Arī augstās skolas zināšanas neviens ar karoti tukšā galvā nelej…

Interesantas domas, atziņas...

No Novēlējumi.lv/ apsveikumi, atziņas utt./

Diženas domas

Diženas domas nāk no sirds.

/Franču sakāmvārds/

Lasīšana prātam

Lasīšana prātam ir tas pats, kas fiziski vingrinājumi ķermenim.

/D. Adisons/

Bez prāta kultūras

Bez prāta kultūras nav iespējams arī jūtu smalkums.

/A.Franss/

Iztēles spēks

Iztēles spēks ir svarīgāks par zināšanām.
/A. Einšteins/

Pasaules lielākā

Pasaules lielākā problēma ir tā, ka muļķi un fanātiķi vienmēr ir tik pašpārliecināti, bet patiesi gudrie par sevi šaubās. 

/B. Rasels/

Cilvēkiem ir vajadzīgi

Cilvēkiem ir vajadzīgi sapņi; tajos ir ne mazāk barības vielu kā ēdienā.

/D.Gilmants/

Lidojuma augstums

Lidojuma augstums vairāk atkarīgs no attieksmes nekā no talanta. 

/Nezināms autors/

LABAS ATZIŅAS/ARĪ NO GRĀMATĀM!

''Kāda izskatās mīlestība? Tai ir rokas, kas darbojas citu labā. Tai ir kājas, kas steidzas pie grūtdieņiem .Tai ir acis, kas redz postu un trūkumu. Tai ir ausis, kas dzird nelaimīgo nopūtas. Tāda izskatās mīlestība.''/Sv.Augustīns./

''Piedošana ir atslēga ,kas atdara aizvainojuma durvis un naida roku dzelžus. Tai piemīt spēks, kas salauž rūgtuma ķēdes un patmīlas važas...''/V.A.Vords./ 

''Veiksminieks ir tāds cilvēks, kas no citu mestajiem akmeņiem spēj uzmūrēt stingrus pamatus.''/D.Brinklijs./

''Bieži vien var lasīt par to, ka sarunas māksla pamazām iznīkst un ko vajadzētu darīt, lai tā atkal uzplauktu,  un ka nav daudz labu sarunas biedru. Bet vai jūs nepiekritīsiet, ka daudz vērtīgāks un retāk sastopams ir labs klausītājs?''

/M.Forbss./

''ĪSTS Draugs dzird un saprot tevi, kad tu tam atklāj savas slēptākās jūtas .Viņš tevi atbalsta, kad tu cīnies, viņš maigi un ar mīlestību norāda uz tavām kļūdām, viņš piedod tavas neveiksmes…īsts draugs mudina tevi attīstīties un likt lietā visas savas spējas. Un visbrīnišķīgākais ir tas, ka viņš priecājas par taviem panākumiem tā , it kā tie būtu viņa paša.''/R.Ekslijs./