Viļakas novada Kupravas bibliotēka


Novadpētniecība bibliotēkā


Piemini Latviju!

 Piemini Latviju, latvi, ik stundas, ik brīdi, labās un ļaunās dienās ; bet jo sevišķi, kad tev labi klājas. Zini, - neviena māte tā neilgojas redzēt savu bērnu, kā ilgojas pēc katra no mums mūsu visu Māte- Latvija.

Dzīvo kur dzīvodams, bet nesaki nekad- te es esmu mājās, te esmu atradis jaunu dzimteni.  Jo zini; dzimtene ir tikai viena-kur esi dzimis, kur dzimuši un mūžu nodzīvojuši tavi vecāki, tavi senči, paaudžu paaudzes.

Piemini Latviju! Ar šiem vārdiem sasveicinies, ar tiem atvadies, tiekoties ar tautiešiem jebkurā pasaules daļā. Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo , zaudējis Latviju, tu zudīsi pats./J.Jaunsudrabiņš./ 

Kuprava, kādreiz...

 

 

 

 

     

  

 

                                                                 

Rūpnīca, dzelzceļš, pasākums Brāļu kapos, ēdnīca pie Kupravas DCR, dzīvojamās ēkas, sagādes kantoris.

 

 

 

 

 

 

 

 

  

 

Lapas < Novadpētniecības materiāli> lietotājiem: lai to atvērtu, sākumā ->novadpētniecības materiāli, tad->kuru vēlas materiālu, tad-> patin uz leju, atveras vai bilde vai lasīt vēl, tā ik vienu.Piemēram - BRĀĻU KAPI- jātin uz leju, līdz tie būs.

balvi.biblioteka.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx

balvi.biblioteka.lv/Alise/lv/search.aspx 

Mapes bibliotēkā:

Þ    Novadpētniecības materiāli par Kupravas pagastu.

Þ    Izglītības darbs.

Þ    Ģimene un sadzīve. Sociālās problēmas.[vairākas mapes.]

Þ    Pagasta pašvaldība. Tās darbība.

Þ    Kultūras dzīve pagastā.

Þ    Garīgā dzīve[vairākas mapes].

Þ    Sporta dzīve.

Þ    Mežniecība, tās vēsture.

Þ    Kupravas drenu cauruļu rūpnīca[vairākas mapes].

Þ    Albums par Kupravas Romas katoļu baznīcu un kapsētu.

Þ    Novadnieks Francis Logins.

Þ    Kupravas  bibliotēkas vēsture.

Þ    Kupravas pagasta , tā apkārtnes vēsturiskie notikumi.

- kultūras dzīve,

- par priesteriem, kuri kalpojuši draudzē/vairākas mapes./

- etnogrāfiskais ansamblis,

-un citas.

Baznīcas vēsture

Ievietoja: Administrator (biblio) Dec 01 2009
Novadpētniecība bibliotēkā >>

 

Priesteris Staņislavs Lisovskis. 

/1930.g.25.01.-1985.g.5.01./

Dzimis 1930.g.25.01. Ludzas rajonā, Bazaukas c/p,

Kolnasila c., Malnavas draudzē. Latvietis. Mācījies vidusskolā. Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā mācījies no 1956.g.-1961.gadam. Par  priesteri iesvētīja Telšu bīskaps Maželis  1961.g. 13.04. Rīgā, metropolīta kapelā.

Primīcijas dievkalpojums notika 1961.g.25.06.Varakļānos, piedalījās priesteri Jāzeps Pujats, B.Kudiks, kurš teica sprediķi.

Pr.St. Lisovskis sprediķi brīvi varēja pateikt latviešu un krievu valodā, izmantojot pierakstus – arī poļu valodā. Prata lasīt un teksta saturu saprata latīņu, poļu, vācu valodā.

Par priesteri tika ordinēts 1961.gada aprīlī, tad notika viņa pirmais vadītais dievkalpojums-1961.gada 25.jūnijā Varakļānos –primīcijas dievkalpojums. No 1967.g.17.06.-1983.g. 27.06. tika strādājis par Kupravas un Liepnas katoļu draudžu prāvestu.

Manas atmiņas par šo laiku.

Dievnamu apmeklēju no 3 gadu vecuma, garīgajā dzīvē mūs  ģimenes  3 bērnus ievadīja māte, jau iepriekš vecmamma, kopīgi dziedājot Sv. Mises lūgšanu ‘’Svētais Dievs’’, tad regulāri apmeklējot tuvāko dievnamu/3 km /. Priesteris St.Lisovskis Kupravas draudzē tika nokalpojis 16 gadus, visiem, arī man atmiņā palicis kā izcili vienkāršs, labestīgs, strādīgs, zinošs un mierīga rakstura cilvēks, jauks gan kā cilvēks, gan kā priesteris.

 

/Edita, b-kas vadītāja/ 

www.balvurcb.lv

www.bibliotekas.lv/cb_web/

 

 

Sv.Ignats  no Lojolas, viņa vārdā nosaukta Kupravas Romas katoļu baznīca.

no Viļakas domes mājas lapas/fragments./:

 Tāds bija - arī svētais Ignācijs no Lojolas, kuru mēs šodien godinām Baznīcas liturģijā. Svētais Ignācijs no Lojolas (1491-1556) ir dzimis Spānijā, basku zemē. Viņa jaunība pagāja militāros vingrinājumos. Viņš vēlējās kalpot Spānijas karalim un iegūt augstus amatus karadienestā. Taču 1521. gadā cīņā ar franču karaspēku Ignācijs tika ievainots abās kājās un saņemts gūstā. Pēc smagas operācijas atveseļošanās laikā Ignācijs nodevās garīgai lasīšanai. Viņa rokās nonāca Kristus un dažu svēto dzīves apraksti. Tie atstāja uz Ignāciju tik lielu iespaidu, ka viņš pameta karavīra gaitas, lai kļūtu par Kristus apustuli. Pēc izveseļošanās Ignācijs devās uz benediktīniešu klosteri Montserratā, tur izsūdzēja savus grēkus un, nolikdams zobenu pie Dievmātes brīnumdarītājas svētgleznas, ar šķīstības svētsolījumu uzupurēja sevi uz visiem laikiem Jēzum Kristum.

Pēc tam viņš devās svētceļojumā uz Jeruzalemi, lai lūgtu Svētā Gara žēlastību izprast savu dzīves aicinājumu un nodoties garīgiem vingrinājumiem. Viņš apmetās kādā klinšu alā, netālu no Manrezas pilsētiņas. Veselus desmit mēnēšus viņš pavadīja garīgās pārdomās, gavējot un apcerot Kristus dzīvi, Viņa ciešanas un krusta nāves noslēpumu.

Šeit Ignācijam dzima doma par jezuītu ordeņa dibināšanu. Pēc tam sākās viņa studiju gadi, lai sagatavotos priesterības sakramentam. Tad Ignācijs kopā ar saviem domubiedriem P.Faberu un Lainezu devās uz Romu, lai no pāvesta rokām saņemtu atļauju jauna ordeņa dibināšanai. 1540. gadā pāvests Pāvils III apstiprināja Ignācija no Lojolas veidoto ordeni "Jēzus sadraudzība", kuru šodien pazīst kā jezuītu ordeni un kura devīze ir: "Visu Dieva lielākam godam!"

 

 

 

 

attēls no

Balvu novadpētniecības datu bāzes. Krusts Kupravas baznīcas dārzā, pie kura notiek arī maija dziedājumi Dievmātes godam.

 
 

Kupravas Romas katoļu draudze[SV.Ignacija baznīca.]-ieskats vēsturē.
Draudze tika dibināta 1925.gadā. 1935.GADĀ draudzē bija 1500locekļi, 1994.gadā-300 katoļi. Īpaši svētki draudzē ir sv.Ignata diena, ko atzīmē jūlija beigās katru gadu, kad Kupravas kapsētā ir arī kapusvētki.
Līdz 1941.gadam 25.septembrim draudzē strādāja šādi priesteri:
Broņislavs Kivrāns,
Ontons Eiduks,
Jānis Svilāns,
Roberts Čygāns,
Jāzeps Leļs,
Vikentijs Peipiņš,
Antons Boldāns,
Staņislavs Mukāns,
Staņislavs Lisovskis,
Pēteris Vilcāns,
Oļģerts Aleksāns,
Jāzeps Kornaševskis,
Rinalds Broks un citi.
Līdz 1940.gadam draudzei piederēja 12 ha zemes, tad to atņēma. Kupravas kapsēta ir draudzes, tā darbojās no 1920.gada, atrodas 300m no baznīcas. Kapusvētkos piedalās ap 400 cilvēki.
Kupravas katoļu draudze tika izveidota no Balvu un Viļakas draudzēm, atdalot vairākas sādžas.1973.gadā , pēc ziņām, draudzē ietilpa viensētas: Ašusils, Dubudeksnis, Gailava, Irikava, Jūdiņi, Klāni, Krustacelms,
Kulpene, Kuprava, Makšinava, Nastrova, Repševa, Strauti, Makšinavas Strauti, Veckuprava.
Vīksnas pagastā dzīvoja Melānija Praznicāne[1910-       ], kura atceras, ka Kupravas dievnams celts 1927.gadā. Tad kalpoja pirmais priesteris Br.Kivrāns, kurš saaicinājis cilvēkus, laibūvētu dievnamu. Atsaucās Melānija Vrubļevska, Marija Čekstere, Marija Romanovska, Aleksandrs Bricis, Apolonija, M.Praznicāne, pats pr.Kivrāns. Ar zirgiem veduši baļķus, granti, citus materiālus. Veselu gadu. Kad aptrūkās līdzekļi, aizbrauca pie Balvu draudzes pr. Ignata. Kurš iedevis 25000.Kad nomiris pr. Ignats, it kā baznīcu nosaukuši viņa vārdā.
Turpinājās būvniecība, kad atkal trūka līdzekļu, nolēma rīkot loteriju. Pēc tās sarīkošanas tika savākti pietiekami līdzekļu, lai darbu turpinātu. Tad bija aprīkojums iekšpusei arī nepieciešams, altāri uztaisījis St. Voika, krustaceļa bildes iegādājās Pušpure, arī svečturiem naudu savāca no ticīgo vidus. Priekš monstrances[altāra piederums] tika vāktas sudraba lietas pa lauku sētām, savāca līdzekļus arī Betlēmei. Ērģeles [varganes] palīdzēja iegādāties kaimiņu draudzes ticīgie, baznīcu iesvētīja kāds misionārs no ārzemēm.
 
[šādas atmiņas pagasta bibliotekārei uzticēja nu jau tagad mūžībā aizgājusī M.Praznicāne.]
 

Informācija no J.Svilāna grāmatas’’Latvija Romas katoļu baznīcas’’, izdev. Rīgas Metrop.kūrija, 1995.g.

 

Kupravas Romas katoļu draudze.

 

Atrašanās vieta.
Kupravas katoļu draudze atrodas kādreizējā Abrenes apriņķī[agrāk Balvu raj.]uz ziemeļaustrumiem no Balviem. Draudze robežojas ar Viļakas, Liepnas, Balvu un Sproģu draudzi. Attālums līdz Viļakas baznīcai-15 km, Liepnas-12 km, Balvu-22 km, Sproģu-17 km.

Draudzes teritorijas platība.
Attālums līdz kaimiņdraudžu robežām[ceļa virzienā kas ved uz katru]: līdz Viļakas draudzes robežai-9 km, Liepnas- 6 km, Balvu-7 km, Sproģu-5 km.

Draudzes baznīca.
Kupravas katoļu draudze nodibināta 1925.gadā, netālu no Kupravas stacijas[mežā] draudzei piešķīra 15 ha meža. Liepnas ceļa malā pr.Broņislava Kivrāna vadībā , 1928.gadā uz augsta akmens pamata tika uzbūvēta māja, koka ēka bija 18 m gara un 3m augsta vennavas celtne. Ēkas kreisajā pusē bija trīsistabu dzīvoklis ar virtuvi, bet labajā-lūgšanu nams. Baznīcā ir koka grīda, ir elektrība, ne baznīca, ne sakristeja nav apkurināma.
Garām baznīcai iet vairākas autobusu līnijas, autobusu pietura atrodas 300 m no baznīcas, pasts-500 m.

Draudze.
Kupravas Romas katoļu draudze tika dibināta 1925.gadā, kas tika izveidota atdalot no Balvu un Viļakas draudzes vairākas sādžas. Pēc 1973.g. sniegtajām ziņām, Kupravas draudzē ietilpst apdzīvotas vietas un viensētas: Ašusyls, Dubudeksnis, Gailova, Irikova, Judini, Klani, Krystacelms, Kulpene, Kuprova, Makšinova, Nastrova, Repšova, Strauti, Makšinovas Strauti, Vackuprova.
   1935.gadā draudzē bija 1 500 draudzes locekļu, bet 1994.gadā-300[praktizējošu katoļu skaits]
 1968.gadā parastā svētdienā piedalījās 60 dievlūdzēju, lielākos svētkos-170, gadā-3 400 dievgaldnieku. 1994.gadā bija tikai 320 dievgaldnieku, jo prāvests nedzīvo uz vietas, bet apkalpot draudzi brauc no Viļakas.
Draudzes locekļi ir latvieši, sv.Mise notiek 1. un 3. mēneša svētdienā plkst.14.30, latgaliski.
 Prāvests Kupravas skolā vienreiz nedēļā pasniedz ticības mācību.
Kupravas draudzē īpaši svētki ir sv.Ignata diena.

Atjaunotās Rīgas diecēzes, ARHIDIECĒZES, Metopolijas laikā draudzi apkalpojuši prāvesti.
Līdz 1941.gadam 25.09. Kupravas draudzi apkalpoja pr. Broņislavas Kivrāns.
1941.g.25.09.-1945.g.8.01.- apkalpoja pr.Antons Eiduks no Liepnas, bet 1944.g. augustā prāvests pārcēlās uz Kupravu, jo Liepnas baznīca un citas ēkas kara laikā nodega.
1945.g. 8.01.-1949.g.21.09.- pr. Jānis Svilāns.

1949.g.31.09.-1951.g.4.10.- apkalpoja no Viļakas vikārs Roberts Čigons.
1951.g. 4.10.-1953.g.-17.04.-apkalpoja pr.Jāzeps Lels[Lelevs.]
1953.g.6.05.-1954.g. 26.99.-apkalpoja no Balviem pr. Jānis Svilāns,
1954.g. 26.09.-1958.g. 18.12.- pr. Vikentijs Peipiņš,
1958.g. 18.12.-1959.g.22.04.- pr. Jānis Svilāns,
1959.g. 22.04.-1961.g23.06.-pr. Antons Boldāns,
1961.g.23.06.-1967.g.17.07.-pr.Staņislavs Mukāns,
1967.g.17.067- 1983.g.27.06.-pr. Staņislavs Lisovskis,
1983.g. 27.06.- pr. no Viļakas draudzes Pēteris Vilcāns.

Draudzes robežās dzīvojošo nacionālais sastāvs.
Līdz 1940.g. puse no Kupravas ietilpa Viļakas pagastā, betotra puse-Liepnas pagastā.1925.g. Viļakas pagastā bija 11 356 iedzīvotāji., no tiem-10 282 jeb 90,5%bija latvieši, 284 jeb 2,5% krievi, 206 jeb 18% -poļi, 61 jeb 0,5%-lietuvieši,13 jeb 0,1 % -igauņi, 13 jeb 0,1%-vācieši, 496 jeb 4,4%-ebreji.

Draudzē dzīvojošo konfesionālais sastāvs.
No 11 356 Viļakas pagasta iedzīvotājiem 1925.gadā- 8325 jeb 73,3% katoļi, 1531 jeb 13,5%-pareizticīgie,989 jeb 8,7%-luterāņi, 501 jeb 4,4% -Mozus ticīgais,5 vecticībnieki, 5 nav norādījuši savu konfesiju.

Draudzes locekļu nacionālais sastāvs.
1943.gadā no 25 nokristītajiem draudzes baznīcā 24 abi vecāki ir latvieši, vienam-latvietis un polis.No 15 nokristītajiem 1971.gadā 14-abi vecāki ir latvieši, , vienam-dažādu tautību vecāki.
1993.gadā no 7 nokristītajiem- 4 abi vecāki latvieši, 3-latvietis un cittautībnieks,
1995.gadā no 4 apbedītajiem- visi 4 latvieši.

Ģimeņu konfesionālais sastāvs.
1943.gadā no 25 nokristītajiem visiem abi vecāki ir katoļi.
1971.gadā no 15 nokristītajiem -14- abi vecāki katoļi, vienam-dažādu konfesiju vecāki.
1993.gadā salaulāts viens pāris, abi laulājamie katoļi.
1995.gadā no 2 nokristītajiem -1 abi vecāki katoļi, 1- katolis un pareizticīgais.

Kristību, laulību apbedīšanu un 1.svēto komūniju skaits Kupravas draudzē.
Nr.p.k.
Gads
Kristības
Laulības
Apbedīšanas
1.sv.Komūnija
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
1941
1942
1943
1950
1958
1960
1962
1963
1964
1965
1966
 
37
43
25
41
18
25
20
21
23
18
13
 
 
12
-
5
13
9
14
6

Pēdējās izmaiņas: May 24 2018 10:00

Atpakaļ

IESKATS KUPRAVAS VĒSTURĒ. 

  20.gs. pirmajā pusē Kuprava bija pazīstama kā maza mežu un purvu ieskauta dzelzceļa stacija pie Rīgas-Pitalovas dzelzceļa līnijas[izveidota 1916.g.]. Tā 1926.gadā bijusī Viļakas muižas zeme tika sadalīta apbūves gabalos. 1927.gadā jauno apmetni apstiprināja par ciemu. 1935.gadā tajā dzīvoja tikai 73 iedzīvotāji, bija 10 viensētas.

  1974.gadā Kuprava ieguva pilsētciemata nosaukumu, 1999.gadā-pagasta nosaukumu, pagastā jau dzīvoja 845 iedzīvotāji, privātmājās- 98 ģimenes, dzīvokļos -743 ģimenes.

Kupravas pagastā ir Āzīšu [Mālberga] ezers, upe Balupe, ved tranzītceļš ''Viļaka-Liepna-Alūksne'', dzelceļa līnija''Rīga-Pitalova''[slēgta], kādreiz darbojās arī dzelzsceļa stacija, kura dibināta 1904.gadā.

1925.gadā tika izveidota Kupravas kapsēta[saukta Agates vārdā].1928.gadā nodibinājās Kupravas Romas katoļu baznīca, kura darbojas arī pašlaik.

1899.gadā Kupravā tika nodibināta četrgadīgā skola, 1920.g. vēl cita, 1979.g. Kupravas pamatskola.

1953.g.15.novembrī dibināta Kupravas bibliotēka. Ambulance tika dibināta 1947.g, 1928.gadā-aptieka, tās darbojas arī pašlaik.1910.g. tika dibināts pasts.

No 1971.-1992.g.darbojā Kupravas drenu un cauruļu rūpnīca, kuras jauda bija 6,6 miljoni cauruļu, 6,5 milj.ķieģeļu.

30.gados izveidojās Kupravas mežniecība[ar 90.g. nedarbojas]. 40.gados tika izveidoti Brāļu kapi, kuri atrodas pagasta teritorijā.

1999.gadā pagastā darbojās individuālie uzņēmumi:''JAT'', MVVS'', JŪRA'', KALME UN CO'', ZOMBI'', Kupravas aptieka'', ''Aidars'', ''Trīs zaķīši'', tad darbojās SIA :''TĀRAVA'', ''LINDA'', ''TURĪBA'',''MEDIS'', ''Reta Wood Indrustries'', ''Z.S.Loks''.