Viļakas novada Kupravas bibliotēka

Novadpētniecība bibliotēkā

Piemini Latviju!

 Piemini Latviju, latvi, ik stundas, ik brīdi, labās un ļaunās dienās ; bet jo sevišķi, kad tev labi klājas. Zini, - neviena māte tā neilgojas redzēt savu bērnu, kā ilgojas pēc katra no mums mūsu visu Māte- Latvija.

Dzīvo kur dzīvodams, bet nesaki nekad- te es esmu mājās, te esmu atradis jaunu dzimteni.  Jo zini; dzimtene ir tikai viena-kur esi dzimis, kur dzimuši un mūžu nodzīvojuši tavi vecāki, tavi senči, paaudžu paaudzes.

Piemini Latviju! Ar šiem vārdiem sasveicinies, ar tiem atvadies, tiekoties ar tautiešiem jebkurā pasaules daļā. Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo , zaudējis Latviju, tu zudīsi pats./J.Jaunsudrabiņš./ 

Kuprava, kādreiz...

 

 

 

 

     

  

 

                                                                 

Rūpnīca, dzelzceļš, pasākums Brāļu kapos, ēdnīca pie Kupravas DCR, dzīvojamās ēkas, sagādes kantoris.

 

 

 

 

 

 

 

 

  

 

Lapas < Novadpētniecības materiāli> lietotājiem: lai to atvērtu, sākumā ->novadpētniecības materiāli, tad->kuru vēlas materiālu, tad-> patin uz leju, atveras vai bilde vai lasīt vēl, tā ik vienu.Piemēram - BRĀĻU KAPI- jātin uz leju, līdz tie būs.

balvi.biblioteka.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx

balvi.biblioteka.lv/Alise/lv/search.aspx 

Mapes bibliotēkā:

Þ    Novadpētniecības materiāli par Kupravas pagastu.

Þ    Izglītības darbs.

Þ    Ģimene un sadzīve. Sociālās problēmas.[vairākas mapes.]

Þ    Pagasta pašvaldība. Tās darbība.

Þ    Kultūras dzīve pagastā.

Þ    Garīgā dzīve[vairākas mapes].

Þ    Sporta dzīve.

Þ    Mežniecība, tās vēsture.

Þ    Kupravas drenu cauruļu rūpnīca[vairākas mapes].

Þ    Albums par Kupravas Romas katoļu baznīcu un kapsētu.

Þ    Novadnieks Francis Logins.

Þ    Kupravas  bibliotēkas vēsture.

Þ    Kupravas pagasta , tā apkārtnes vēsturiskie notikumi.

- kultūras dzīve,

- par priesteriem, kuri kalpojuši draudzē/vairākas mapes./

- etnogrāfiskais ansamblis,

-un citas.

Par amatniekiem

Ievietoja: Administrator (biblio) Mar 31 2010
Novadpētniecība bibliotēkā >>

Kupravas pagasta amatnieki.

Jolanta Vrubļevska
 

 Dzimusi 1971.gadā 19.jūnijā Viļakā, no 1999.gada dzīvoja Kupravā, Celtnieku ielā 10.

 Kupravas pamatskolā strādāja par zīmēšanas skolotāju, pēc profesijas ir mājturības skolotāja, floriste.

 Darina dažādus rokdarbus- tamborē, šuj, ada, auž, izšuj, veido suvenīrus, ziedu kompozīcijas, noformē telpas. Amatus ir apguvusi pašmācības ceļā, arī skolā. Mācoties augstskolā piedalījās rokdarbu izstādēs.

 Pie vaļaspriekiem Jolanta min dziedāšanu, muzicēšanu, teātra spēlēšanu, augu kompozīciju veidošanu, lasīšanu, noformēšanu, ziedu audzēšanu un dārza darbus.

   Savus izstrādājumus galvenokārt dāvina citiem cilvēkiem, izmanto skolā-telpu noformēšanā, izdekorēšanā. Veido skaistus sienas dekorus, ziedu kompozīcijas.
 Prasmēm pamatus ierādījusi mamma, Jolantas māte arī pašmācības ceļā iemanījusies gan adīt, tamborēt, gan izšūt, aust. Māte daudz strādājusi rokdarbus, līdz ar to pašai iepatikās ‘’baltie darbi’’. Savas zināšanas Jolanta pilnveidoja, mācoties augstskolā, ir ieguvusi mājturības skolotājas diplomu. Uzskata , ka prot daudz, bet vaļaspriekiem atliek pamaz laika.
 

Malvīne Aleksāne/mirusi/
 

Dzimusi 1927.gada 19.maijā Tepenīcā.No 1975.gada dzīvo Kupravā, Partizānu ielā 6.

 Malvīnes mīļākā nodarbošanās jau no jaunības dienām ir rokdarbi. Viņa ar prieku dara visus rokdarbus : ada, tamborē, izšuj, auž.

 Agrākos gados spēlējusi pat teātri.

Savus izstrādājumus uzglabā, arī pārdod. Ir daudzas reizes piedalījusies pagasta rīkotajās izstādēs, arī rajona mēroga izstādēs.

Bez rokdarbiem Malvīne labprāt dara arī dārza darbus, ar interesi ķeras pie kulinārijas darbiņiem. Viņai padodas garšīgi cepumi, bulciņas, tortes, gaļas izstrādājumi, sieri.

Malvīne ir liela dziedātāja. Dzied garīgas dziesmas, psalmus, apmeklē baznīcu, dzied pie krusta. Daudzus gadus ir dziedājusi pagasta etnogrāfiskajā ansamblī.

 Visus darbus ir iemācījusies pašmācības ceļā, savulaik ir beigusi piensaimniecības skolu .Rokdarbu noslēpumus ir atklājusi saviem bērniem un mazbērniem.

Neatkārtojami ir Malvīnes kādreiz adītie rakstainie cimdi, krāšņas ir austās segas un galdauti, kā arī adītie svīteri, izšūtās sedziņas, celiņi, tamborējumi.

Pašreiz tas viss ir pagātnē, jo gadi dara savu.

   Jaunajai paaudzei viņa vēl neapstāties pie sasniegtā, droši īstenot savas idejas, būt rūpīgiem un neatlaidīgiem visos darbos!

 

Dzidra Savicka.
    Dzimusi 1953.gada 25.decembrī Rugājos, dzīvoja Kupravā, tad Jēkabpilī.

Amati, ko prot rokdarbniece : adīšana, šūšana, izšūšana, tamborēšana. Izglītību guvusi Ogres 43. profesionāli tehniskajā skolā kā šuvēja-motoriste.

   Viņas mīļākie vaļasprieki ir dziedāšana un grāmatu lasīšana. Nodarbojas ar ziedu audzēšanu, strādā mazdārziņā.

 Savus izstrādājumus gan pārdod, gan dāvina, arī uzglabā. Ar citiem savukārt piedalās rokdarbu izstādēs. Ir piedalījusies pagasta rīkotajās izstādēs.

 Rokdarbus apguvusi galvenokārt pašmācības ceļā.

Dzidras ieteikums -ja vēlas apgūt kādu no amatiem, pēc iespējas apmeklēt dažādus kursus.

   Pirmais Dzidras adījums bija svīteris ar parasto adījumu, vēlāk tika adīti svārki, bikses, vestes, mēteļi, garās vestes. No rokdarbiem vistuvākā ir adīšana, jo padodas vislabāk, savukārt šūšana reizēm sagādā grūtības. Pašai ir prieks, ka citiem patīk viņas darbi. Rokdarbniece uzskata, ka adīšanu var iemācīties pāris dienās, viņai pašai, adot rodas jaunas idejas ,tādēļ reizēm iecerētais darbs iznāk savādāks.
 Savas amatu prasmes viņa nodod jaunākajai meitai, kura ir ieguvusi mājsaimnieces arodu, beidzot Apes lauksaimniecības arodskolu. Viņa jau protot adīt, tamborēt, apguvusi kulinārijas prasmes.  

Leonīds Baikovs. 

    Leonīds Baikovs, Ivana dēls, dzimis 1935.gadā, 12.jūnijā, Viļakā. Ģimenē bija trīs bērni –vecākā māsa Vaļa, jaunākā –Lidija. Kad Leonīdam bija septiņi gadi, nomira māte.

Mācības Leonīds uzsāka Viļakas pamatskolā, kur mācības notika latviešu valodā. Tad tās turpināja skolā, kas atradās

Eržepoles ielā, kad atvēra skolu ar krievu valodas apmācību, viņš pārgāja uz to. Vēlāk mācījās solā , kas atradās Pionieru ielā, pabeidza 7 klases, tad mācījās 10.klasē. Tad viņš 1954.gadā kopā ar draugiem brīvprātīgi aizgāja dienēt armijā.

   Tika dienējis Urālos, Molotovas pilsētā, kuru tagad sauc par Permu. Dienestā bija pre

tgaisa aizsardzības spēkos, aerodromā. 1956.gadā saņēma jefreitora pakāpi, vēlāk  tika atvaļināts uz 10 dienām, pēc tam pēc 2,5 gadu dienesta atgriezās mājās.

  Darba gaitas uzsāka Viļakas mežniecībā, bija kasieris, tad sekretārs tautas tiesā, tad arī par priekšnieku kara daļas uzskaitē.

   Savās darba gaitās par nevainojamo darbu Leonīds ir saņēmis 18 apbalvojumus un balvas, kuras ir atzīmētas viņa darba grāmatiņā.

  Ar saviem izstrādājumiem amatnieks ir piedalījies gan pagasta, gan rajona mēroga izstādēs.  Viņš uzskata, ka amatu galvenais jeb zelta likums ir darba kvalitāte.

   Leonīds ir izcils amatnieks, viņš prot visus kokapstrādes darbus. Viņš ir izgatavojis traukus, lādītes, koka paplātes, bildes, svečturus, galdiņus un gultas. Mīļākā nodarbe daudzo darbu klāstā viņam ir virpotāja darbi. Patstāvīgi ir iemācījies arī citus arodus. Labi prot un ir strādājis akmeņkaļa, stiklotāja, virpotāja, galdnieka, celtnieka, arī skārdnieka darbus. Prot pīt arī groziņus.

Šajā laikā dzīvesbiedre strādāja skolā. Tad Leonīdam piedāvāja strādāt par Kupravas izpildkomitejas priekšsēdētāju un viņi pārcēlās uz dzīvi Kupravā. Šajā amatā viņš nostrādāja līdz 1990.gadam, 16 gadus.

  1968.gada līdz 1974.gadam strādāja Viļakā, kur  tika atvērts uzņēmums „Suvenīrs”, kuru vēlāk pārdēvēja par „Daiļradi”. Sākumā tajā strādāja vadītājs un 2 strādnieki, paši gatavoja arī darba instrumentus. Vēlāk Leonīds sāka mācīt arī citus. Divreiz tika ievēlēts par rajona deputātu.

1960.gadā iepazinās ar savu nākamo sievu Klaudiju, kura strādāja skolā un 961.gadā apprecējās, tad 1964.gadā beidza vakara vidusskolu. 

Lūcija Saveļjeva/Lizinska/1962/

Rokdarbniece ir dzimusi Balvu raj. Susāju pag. , dzīvo Viļakas nov. Kupravas pag. Celtnieku 1.,ir ieguvusi vidējo izglītību, no 17.g. vecuma strādājusi Viļakas SPK par audēju uz mehāniskajām stellēm, 15 gadus , ir bijusi audēja, adītāja, ada gan cimdus, zeķes, visas prasmes apguvusi, no mammas, kura bijusi arī čakla audēja un rokdarbniece. Viņas mamma savulaik tika audusi galdautus, segas, dvieļus, darinājusi skaistus adījumus un pratusi daudzus citus rokdarbus.

Lūcija līdz ar rokdarbu prasmēm ir arī prasmīga kulināre, agrāk daudz palīdzējusi  gatavošanas darbos, arī pati bijusi par saimnieci godos, cepusi gan tortes, gan cepumus, citus kulinārijas brīnumus. Pašlaik darbu apvienošanas kārtībā labprāt audzē arī puķes, kas ir viņas viens no mīļākajiem hobijiem. Jaunatnei iesaka mācīties rokdarbus, jo zināt, prast nekad nav par skādi, amatu prasmes ir ļoti nozīmīgas cilvēka dzīvē, saviem dēliem ieaudzinājusi čaklumu, labestību un kārtības mīlestību, Jānovēl būt tikpat mīļai, labestīgai, atsaucīgai un čaklai, lai visiem ir prieks . Rokdarbu izstādes bijušas daudzas, galvenokārt Viļakas novadā, Kupravā, Viļakā,  Balvos un citur.

Lūcija un viņas ģimene ir ļoti čakla b-kas apmeklētāja, labprāt lasa, izmanto interneta pakalpojumus. Idejas smeļas gan internetā, gan žurnālu lappusēs, arī pārrunājot ar līdzcilvēkiem.

Ļoti patīkami ar parunāties ar Lūciju, jo labestības aura iet līdzi visiem cilvēkiem, ar kuriem ir viņai saskare. Viņas dzīvē iegūtās un attīstītās prasmes tagad noder ģimeni aprūpējot!

Pēdējās izmaiņas: Oct 11 2018 13:20

Atpakaļ

IESKATS KUPRAVAS VĒSTURĒ. 

  20.gs. pirmajā pusē Kuprava bija pazīstama kā maza mežu un purvu ieskauta dzelzceļa stacija pie Rīgas-Pitalovas dzelzceļa līnijas[izveidota 1916.g.]. Tā 1926.gadā bijusī Viļakas muižas zeme tika sadalīta apbūves gabalos. 1927.gadā jauno apmetni apstiprināja par ciemu. 1935.gadā tajā dzīvoja tikai 73 iedzīvotāji, bija 10 viensētas.

  1974.gadā Kuprava ieguva pilsētciemata nosaukumu, 1999.gadā-pagasta nosaukumu, pagastā jau dzīvoja 845 iedzīvotāji, privātmājās- 98 ģimenes, dzīvokļos -743 ģimenes.

Kupravas pagastā ir Āzīšu [Mālberga] ezers, upe Balupe, ved tranzītceļš ''Viļaka-Liepna-Alūksne'', dzelceļa līnija''Rīga-Pitalova''[slēgta], kādreiz darbojās arī dzelzsceļa stacija, kura dibināta 1904.gadā.

1925.gadā tika izveidota Kupravas kapsēta[saukta Agates vārdā].1928.gadā nodibinājās Kupravas Romas katoļu baznīca, kura darbojas arī pašlaik.

1899.gadā Kupravā tika nodibināta četrgadīgā skola, 1920.g. vēl cita, 1979.g. Kupravas pamatskola.

1953.g.15.novembrī dibināta Kupravas bibliotēka. Ambulance tika dibināta 1947.g, 1928.gadā-aptieka, tās darbojas arī pašlaik.1910.g. tika dibināts pasts.

No 1971.-1992.g.darbojā Kupravas drenu un cauruļu rūpnīca, kuras jauda bija 6,6 miljoni cauruļu, 6,5 milj.ķieģeļu.

30.gados izveidojās Kupravas mežniecība[ar 90.g. nedarbojas]. 40.gados tika izveidoti Brāļu kapi, kuri atrodas pagasta teritorijā.

1999.gadā pagastā darbojās individuālie uzņēmumi:''JAT'', MVVS'', JŪRA'', KALME UN CO'', ZOMBI'', Kupravas aptieka'', ''Aidars'', ''Trīs zaķīši'', tad darbojās SIA :''TĀRAVA'', ''LINDA'', ''TURĪBA'',''MEDIS'', ''Reta Wood Indrustries'', ''Z.S.Loks''.