Viļakas novada Kupravas bibliotēka


Novadpētniecība bibliotēkā


Piemini Latviju!

 Piemini Latviju, latvi, ik stundas, ik brīdi, labās un ļaunās dienās ; bet jo sevišķi, kad tev labi klājas. Zini, - neviena māte tā neilgojas redzēt savu bērnu, kā ilgojas pēc katra no mums mūsu visu Māte- Latvija.

Dzīvo kur dzīvodams, bet nesaki nekad- te es esmu mājās, te esmu atradis jaunu dzimteni.  Jo zini; dzimtene ir tikai viena-kur esi dzimis, kur dzimuši un mūžu nodzīvojuši tavi vecāki, tavi senči, paaudžu paaudzes.

Piemini Latviju! Ar šiem vārdiem sasveicinies, ar tiem atvadies, tiekoties ar tautiešiem jebkurā pasaules daļā. Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo , zaudējis Latviju, tu zudīsi pats./J.Jaunsudrabiņš./ 

Kuprava, kādreiz...

 

 

 

 

     

  

 

                                                                 

Rūpnīca, dzelzceļš, pasākums Brāļu kapos, ēdnīca pie Kupravas DCR, dzīvojamās ēkas, sagādes kantoris.

 

 

 

 

 

 

 

 

  

 

Lapas < Novadpētniecības materiāli> lietotājiem: lai to atvērtu, sākumā ->novadpētniecības materiāli, tad->kuru vēlas materiālu, tad-> patin uz leju, atveras vai bilde vai lasīt vēl, tā ik vienu.Piemēram - BRĀĻU KAPI- jātin uz leju, līdz tie būs.

balvi.biblioteka.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx

balvi.biblioteka.lv/Alise/lv/search.aspx 

Mapes bibliotēkā:

Þ    Novadpētniecības materiāli par Kupravas pagastu.

Þ    Izglītības darbs.

Þ    Ģimene un sadzīve. Sociālās problēmas.[vairākas mapes.]

Þ    Pagasta pašvaldība. Tās darbība.

Þ    Kultūras dzīve pagastā.

Þ    Garīgā dzīve[vairākas mapes].

Þ    Sporta dzīve.

Þ    Mežniecība, tās vēsture.

Þ    Kupravas drenu cauruļu rūpnīca[vairākas mapes].

Þ    Albums par Kupravas Romas katoļu baznīcu un kapsētu.

Þ    Novadnieks Francis Logins.

Þ    Kupravas  bibliotēkas vēsture.

Þ    Kupravas pagasta , tā apkārtnes vēsturiskie notikumi.

- kultūras dzīve,

- par priesteriem, kuri kalpojuši draudzē/vairākas mapes./

- etnogrāfiskais ansamblis,

-un citas.

Par skolas vēsturi

Ievietoja: Administrator (biblio) Oct 27 2010
Novadpētniecība bibliotēkā >>

-skola ap 1970.gadu.

 

-jaunās skolas celtniecība ap 1977.g.

 

 

-mūsdienas...-

   -80.gadi.

Materiāli par Kupravas pamatskolas vēsturi.

 

 

 

No laikraksta ’’Viļakas novadā’’2010.g nr.6. 

Kupravas pamatskolai apritējuši 90 gadi.26.jūnijā tajā pulcējās 170 absolventi, bijušie un esošie skolotāji, tehniskie darbinieki.

Skola dibināta 1920.gadā, mācīties uzsāka 20-25 bērni, skolotāja bija Minna Rēvele. 1922.gadā nodibināja Kupravas četrklasīgo pamatskolu ar 86 bērniem, 1924 skola pārcēlās uz lielāku ēku, kļuva par 6-gadīgo pamatskolu. No 1937.-1954.gadam skolas direktors ir Pēteris Ēvelis, no 1954.-1965.g. direktore bija Zenta Rukša. No 1965.-1977.gadam skolas direktors ir Vladimirs Sergejevs, no 1977.-1979.g.-Valentīna Vrubļevska.

Savukārt no 1977.-1982.g. jau jaunajā skolā-Ināra Nikuļina. Visilgāko laiku par direktori no 1989.-2008.gadam nostrādāja Emerita Prancāne.20.gs.90.gados skola bijušajā Balvu rajonā saņēma apbalvojumu kā visskaistākā skola.2009.g. skolu sāk vadīt Svetlana Romāne.

Dziesmas dvēsele Ņina Baikova, kura māca jau ilgus gadus bērnus dziedāt, priecē visos pasākumos.

Ilgus gadus tika strādājuši skolotāji: A.Brice, K.Bricis, A.Barševska, V.Vrubļevska, S.Jeromāne, par izcilu darbu saņemot apbalvojumus.

‘’SKOLAI te vajadzētu būt, jo skolā iegūst zināšanas dzīvei. Skolas kolektīvs ir devis nesavtīgu ieguldījumu skolēnu izglītošanā. Grūti laiki nāk un aiziet, bet tos jāprot pārdzīvot. Galvenais uzdevums ir saglabāt skolu, lai pēc 10 gadiem visi kopā svinētu skolas 100 gadu jubileju’’, pamatskolas 90 g. salidojumā teica  skolas direktore S.Romāne.

-no agrākiem laikiem.

raksts no periodikas

Kupravas pamatskolai-90./no laikraksta.”Viļakas novadā’’., 2010.gads

Kupravas pamatskolā pulcējās 170 absolventi, bijušie, esošie skolotāji, tehniskie darbinieki.

Kupravas pamatskolu sveikt bija ieradušies viesi no Viļakas un Balvu skolām un citi atbalstītāji. Nozīmīgajā skolas jubilejā absolventiem bija priecīgi satikties, pakavēties atmiņās, sameklēt sevi izlaiduma fotogrāfijās, mēģināt atcerēties visus klasesbiedrus, atcerēties, kādus nedarbus darījis pats, kādus-klasesbiedri, kurš klasē bijis lielākais runātājs, kurš klusākais. Ir atmiņas, kuras gribas atcerēties, ir atmiņas, kuras labāk neatcerēties, ir atmiņas, kuras ar prieku piepilda sirdi un ir patiess prieks teikt: ’’Esmu beidzis Kupravas skolu’’.

Svinīgo pasākumu iezvanīja skolas zvans, kas visiem lika saausīties un uzmanīgi klausīties , jo skolas zvans iezvanīja stundu sākumu. , kurās viesim bija rātni jāsēž un jāklausās uzmanīgi. Ar klusuma brīdi pieminēja skolotājus un absolventus, kas uz šo tikšanos vairs nekad neatnāks. Kupravas skola pārdzīvojusi un izdzīvojusi visdažādākajos laikos. Skola ir mainījusi savu atrašanās vietu vairākkārt: sākumā dažas telpas dzelzceļnieku mājā, tad koka ēkā, tad daudziem absolventiem mīļajā baltajā skolā un visbeidzot jaunā un lielā 1978.gadā uzceltajā Kupravas skolā. Atmiņās par skolas laikiem pastāstīja bijušie skolas direktori, pasākuma apmeklētājus ar dziesmām sveica Kupravas pamatskolas skolēni.

Skolas vēsture.

Skola dibināta 1920.gadā, kad dzelzceļa telpās izveidoja skolu un mācīties uzsāka 20-25 bērni., kurus māca Minna Rēvele.1922.g.nodibināja Kupravas četrklasīgo pamatskolu, ar 86 skolēniem, 1924.g.skola pārcēlās uz lielāku koka ēku, tā kļuva par 6-gadīgo pamatskolu. No 1937.-1954.g. skolas direktors ir Pēteris Ēvelis, skola pārtop par 7gadīgo pamatskolu, mācās 186 audzēkņi. Pirmās divas sveces atmiņu svečturī aizdedzināja Zinaīda Medne, kas mācījusies laikā, kad skolas direktors bija P.Ēvelis. Z.Medne pabeigusi 5.klases, direktors esot bijis labs un prasmīgs. No 1954.-1965.g. skolas direktore bija Zenta Rukša, uz svinībām viņa bija ieradusies no Cēsīm.

Par savu viņa sauc balto skolu.’’ Par skolas direktori bija pēckara gados. Grūti bija, bet strādājām un mācījām bērnus. Toreiz Kupravas ciemā bija daudz iedzīvotāju, skolotāji bija jauni, rīkojām tematiskos vakarus, daudz dejojām, dziedājām. Paldies maniem skolēniem, kas mani apciemo Cēsīs. Esmu priecīga, ka mani atceras un liels paldies visiem par kopā pavadītajiem gadiem. Šodien vēlu skolotājiem dot zināšanas skolēniem, iemācīt labu uzvedību un darba mīlestību’’, saka Z.Rukša. Skolas direktori no 1965.-1977.g. ir Vladimirs Sergejevs un no 1977.-1979.g. V.Vrubļevska.

Jaunās skolas celtniecība.

1978.g. jaunās, lielās skolas celtniecību, 1968.g. mācības skolā notiek 2 plūsmās: latviešu un krievu. No 1979.-1982.g. par skolas direktori kļūst Ināra Ņikuļina, lai arī skolas direktore bija tikai 3 gadus, tie bija spraiga darba pilni, jo 1979.g. mācības uzsāk jaunajā skolā.

„ Aiziet mēs varam tālu, bet atmiņas balss mūs šodien visus ir sasaukusi kopā. Man šī skola ir mīļa , te strādāju 3 intensīvus gadus. Lielu paldies saku skolotājiem , kas strādāja kopā ar mani, paldies jums, ka Jūs pratāt iznest grūtumu, pratāt iemācīt bērnus, nemeklējot darba vietas lielajās pilsētu skolās, bet savu dvēseli ielikāt šīs skolas attīstībā. Mana pieredze liecina, ka vislabākā integrācija ir, ja vienā skolā strādā divās plūsmās, jo tad biklos latviešu bērnus aizrauj skolas biedru enerģiskā dzīves uztvere , bērni runā un iemācās divas valodas. Nebija nepieciešams veidot atsevišķas krievvalodīgo skolas. Vissirsnīgākos aplausus ir pelnījusi skolas etalons Valentīna Vrubļevska. Galvenais nevajag ļaut, lai skola būtu tukša.’’, atmiņās dalās I.Ņikuļina. Septiņus gadus-no1982.-1989.g. skolu vadīja Augusts Voika. Viņš turpināja saglabāt tūrisma kustību, iekopa un izveidoja sporta tradīcijas, turpināja labiekārtot skolas teritoriju. A.Voika atceras, ka neesot bijis viegli no skolotāja kļūt par direktoru. V.Vrubļevska esot bijusi pirmā, kas viņu atbalstīja direktora amatā. Esot bijuši laiki, ka skolā mācījušies vairāk kā 10 tautību bērni. ‘’Ļoti žēl, ka Kupravas ciemā nav rūpnīcas, ļoti jācer, ka turpmāk būs labāk un skola varēs pastāvēt; esot par direktoru labi apguvu krievu valodu, jo sanāksmes bija jāvada 2 valodās, arī visi dokumenti bija jāraksta 2 valodās.  Jaunajiem cilvēkiem vēlu uzņēmību, vēlu uzņemties izdarīt kaut ko labu Kupravai, Viļakas novadam, lai piesaistītu cilvēkus , lai attīstītos uzņēmējdarbība un lai skolas gaiteņos skanētu bērnu balsis’’, saka A.Voika.

Skola 20.gadsimtā.

Visilgāko laiku par skolas direktori nostrādāja Emerita Prancāne -19.g., 10 mēnešus- no 1989.-2008.gadam. Direktore , kas vispirms visu rūpīgi pārdomā un tad rīkojas. Iekopa skola ābeļdārzu .20.gs.90.gados skola saņēma apbalvojumu – visskaistākā skola bijušajā Balvu rajonā. E.Prancāne pirms 52 gadiem beidza Kupravas 7-gadīgo skolu, un liktenis bija lēmis, ka kļūs par lielās Kupravas v-skolas direktori. Bērnu skaitam samazinoties 1994.g. skola pārtop par pamatskolu. Viņa atzīst, ka lielākais prieks ka skolā mācās ne tikai 2 paaudzēs, bet daudzas ģimenes mācās pat trīs paaudzēs.

 2009.g.skolu sāk vadīt Svetlana Romāne. Viņa uzsver, ka vada skolu laikā, kad aktuāls ir jautājums-būt vai nebūt skolai. Šīs skolas absolventi ir kļuvuši par ārstiem, skolotājiem, inženieriem. ’’Skolai te vajadzētu būt, jo skolā iegūst zināšanas dzīvei, skola ir otrās mājas. Liels paldies kolektīvam par nesavtīgo ieguldījumu skolēnu izglītošanā. Grūti laiki atnāk un aiziet, bet tos jāprot pārdzīvot. Galvenais uzdevums ir saglabāt skolu , lai pēc 10 gadiem visi kopā svinētu skolas 100 gadu jubileju’’, teic S.Romāne.

 Skolas absolvents A. Pušpurs mācījies baltajā skolā, ar vislielāko atzinību novērtē Kupravas unikālo dziedāšanas tradīciju- tā ir Dieva dāvana, ka šeit mācās bērni, kas dzied tik skaisti un ar saviem priekšnesumiem šodien priecēja visus absolventus. Liels nopelns ir dziesmas dvēselei- Ņinai Baikovai. ’’Liels paldies absolventiem , kuri bija iniciatori , lai sarīkotu skolas 90 gadu jubileju. Esmu lepns, ka esmu beidzis šo skolu. Ja dzīvē man ar ko ir laimējies, tad ir laimējies ar skolām, kur ieguvu izglītību. Liels prieks, ka Kupravas pamatskolas audzēkni nav kļuvuši par deputātiem, kuri pieņem plānus un lēmumus, kas neveicina Latvijas attīstību. Ļoti ceru, ka pēc 10 gadiem tiksimies laikā, kad valstī būs optimistiskāka situācija’’, pārliecināti saka A.Pušpurs.

Pateicība par ieguldīto darbu.

 

Viļakas novada domes pr-tāja Z.Vancāne pasniedza Viļakas novada domes Atzinības rakstus skolotājiem: Emeritai Prancānei, Antonijai Bricei, Konrādam Bricim, Valentīnai Vrubļevskai, Annai Barševskai, Stefānijai Jeromānei par ilggadīgu un apzinīgu darbu izglītības jomā. Viļakas novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja S.Šaicāne pasniedza Pateicības par ieguldījumu izglītības darbā skolas direktoriem : Zentai Rukšai, Inārai Ņikuļinai, Augustam Voikam, skolotājiem: Sandrai Andrejevai, Ņinai Baikovai, Eleonorai Barkānei, Ņinai Barsovai, Ludmilai Kozlovskai, Annai Loginai, Vitai Medniecei, Rimļanai Mihailovai, Tatjanai Morozovai, Dzintrai Piparei, Ņinai Sļadzevskai, Igoram Smirnovam, Olgai Staršovai un tehniskajiem darbiniekiem: Ainai Ažģiņai, Lilijai Andrianovai, Ludmilai Kazimirjonokai, Ņinai Silovai.

 

-skolas jubileja/no interneta resursiem/, lejāk- pie skolas, apmēram 80.gados.

Pēdējās izmaiņas: Nov 21 2018 15:22

Atpakaļ

IESKATS KUPRAVAS VĒSTURĒ. 

  20.gs. pirmajā pusē Kuprava bija pazīstama kā maza mežu un purvu ieskauta dzelzceļa stacija pie Rīgas-Pitalovas dzelzceļa līnijas[izveidota 1916.g.]. Tā 1926.gadā bijusī Viļakas muižas zeme tika sadalīta apbūves gabalos. 1927.gadā jauno apmetni apstiprināja par ciemu. 1935.gadā tajā dzīvoja tikai 73 iedzīvotāji, bija 10 viensētas.

  1974.gadā Kuprava ieguva pilsētciemata nosaukumu, 1999.gadā-pagasta nosaukumu, pagastā jau dzīvoja 845 iedzīvotāji, privātmājās- 98 ģimenes, dzīvokļos -743 ģimenes.

Kupravas pagastā ir Āzīšu [Mālberga] ezers, upe Balupe, ved tranzītceļš ''Viļaka-Liepna-Alūksne'', dzelceļa līnija''Rīga-Pitalova''[slēgta], kādreiz darbojās arī dzelzsceļa stacija, kura dibināta 1904.gadā.

1925.gadā tika izveidota Kupravas kapsēta[saukta Agates vārdā].1928.gadā nodibinājās Kupravas Romas katoļu baznīca, kura darbojas arī pašlaik.

1899.gadā Kupravā tika nodibināta četrgadīgā skola, 1920.g. vēl cita, 1979.g. Kupravas pamatskola.

1953.g.15.novembrī dibināta Kupravas bibliotēka. Ambulance tika dibināta 1947.g, 1928.gadā-aptieka, tās darbojas arī pašlaik.1910.g. tika dibināts pasts.

No 1971.-1992.g.darbojā Kupravas drenu un cauruļu rūpnīca, kuras jauda bija 6,6 miljoni cauruļu, 6,5 milj.ķieģeļu.

30.gados izveidojās Kupravas mežniecība[ar 90.g. nedarbojas]. 40.gados tika izveidoti Brāļu kapi, kuri atrodas pagasta teritorijā.

1999.gadā pagastā darbojās individuālie uzņēmumi:''JAT'', MVVS'', JŪRA'', KALME UN CO'', ZOMBI'', Kupravas aptieka'', ''Aidars'', ''Trīs zaķīši'', tad darbojās SIA :''TĀRAVA'', ''LINDA'', ''TURĪBA'',''MEDIS'', ''Reta Wood Indrustries'', ''Z.S.Loks''.