Lazdulejas pagasta bibliotēka - Statistika

LAZDULEJAS PAGASTA

FILIĀLBIBLIOTĒKAS

PĀRSKATS PAR DARBU

2011.gadā

BIBLIOTĒKAS DARBĪBAS VISPĀRĪGS

RAKSTUROJUMS 

      Lazdulejas pagasta bibliotēka atrodas pagasta centrā – ,,Egļuciemā”, pašvaldības ēkas 1. stāvā.

      Pagastā nav skolas, tādēļ bibliotēka strādā atbilstoši esošajai situācijai.

      Gada sākumā pagastā savu dzīvesvietu deklarējuši aptuveni 379 iedzīvotāji: bērni līdz 7 gadiem – 7,5%, skolēni un jaunieši līdz 18 gadiem – 13,7 %, bezdarbnieki – 10,8 %, pensionāri – 36,3 %, strādājošie – 31,7 %, bet reāli dzīvo krietni vien mazāk.

     Bibliotēkas apmeklētāju sastāvs pamatā nav mainījies. Tāpat kā iepriekšējos gados, lielāko lasītāju daļu sastāda sociāli vismazāk aizsargātie iedzīvotāji. Lasītāju skaits ir stabilizējies. Iedzīvotāji ir pārliecinājušies par plašajām informācijas ieguves iespējām bibliotēkā. Apmeklētāji nāk lai saņemtu vēlamo, smeltos idejas un garīgu baudījumu, un aiziet …lai nāktu atkal. Bibliotēka attīstās atbilstoši mūsu laikmeta tendencēm – piepildās ar jaunu digitālu, intelektuālu un emocionālu saturu.

     Bibliotēkas darba laiks atbilst lietotāju interesēm. Bibliotēka strādā darbdienās no 8.30 – 16. 30. Brīvdienas ir sestdiena un svētdiena.

     Oktobrī bibliotēka tika akreditēta uz 5 gadiem un rezultātā piešķirts vietējās nozīmes bibliotēkas statuss.

Bibliotēkas misija

     Iedzīvotāji – apmeklētāji – zināšanas – lai rezultātā dotu garīgu, ekonomisku un sociālu labumu.

Bibliotēkas mērķis

     Iekļauties tālākajā sabiedrības informatizācijas procesā, veicināt uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību, piedāvāt un nodrošināt to informāciju, ko vēlas saņemt lietotāji, nodrošināt kulturālu, saturīgu laika pavadīšanu.

BIBLIOTĒKAS PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBA

Bibliotēkas pakalpojumu attīstība

Bibliotēka kalpo gan katram pagasta cilvēkam, gan ikvienam, kurš ienāk bibliotēkā. Tās ir visdažādākās mūsu lasītāju un apmeklētāju intereses, vajadzības, kurām risinājumu piedāvāju savā bibliotēkā.

Darba pamatrādītāji:

·        Lasītāju skaits – 152 ( -1 )

2010. gadā – 153

2009. gadā – 151

t. sk. lasītāji bērni un jaunieši līdz 18. gadiem – 37 ( - 1 )

2010. gadā – 38

2009. gadā – 37

·        Apmeklējumu skaits bibliotēkā – 3966 ( + 166 )

                             t. sk . virtuālo apmeklējumu skaits ( mājaslapa ) - 809                                            

2010. gadā – 3700

2009. gadā – 2993

t. sk. bērni un jaunieši līdz 18. gadiem – 424 ( -44 )

2010. gadā – 468

2009. gadā – 463

Interneta apmeklējumu skaits bibliotēkā – 2135 ( + 2 )

2010. gadā – 2133

2009. gadā – 1956

                     Bibliotēkas mājas lapas apmeklējumu skaits - 809

·        Izsniegums – 3300 eks. ( + 295 )

2010. gadā – 3005 eks.

2009-. gadā – 2149 eks.

t. sk. bērniem un jauniešiem līdz 18 gadiem – 605 eks.( - 130 )

2010. gadā – 735 eks.

2009. gadā – 451 eks.

Sniegto uzziņu un konsultāciju skaits – 376 ( + 21 )

     Ir samazinājies bērnu lasītāju skaits, izsniegums un apmeklējumu skaits, jo bērni mācās dažādās Balvu reģiona skolās un uz savas dzīvesvietas bibliotēku pārsvarā nāk brīvdienās.

     Pirmo vietu bibliotēkā ieņem bezmaksas pieejas internets. Lai arī dažiem pagasta iedzīvotājiem mājās ir interneta pieslēgums, tas tomēr maksā naudu un bibliotēkas bezmaksas internets arī viņiem ir vajadzīgs. Bet ir viena problēma, kura prasa risinājumu – lēns internets. Apmeklētāji aizrāda, ka bez pārtraukumiem nav iespējams noskatīties video, nevar aizsūtīt foto un reizēm nokārtot rēķinus bankā. Pārsvarā šie traucējumi ir pēcpusdienās. 2011. gada rudenī pagastā tika uzstādīta LMT bāzes stacija, kur attiecīgi ir ātrs internets un daudz sāk nosvērties par labu LMT.

     Esmu apmācījusi rīkoties ar datoru un internetu 3 pagasta pensionārus pilnīgi no nulles, tajā skaitā vienu krievu tautības cilvēku, kurš gandrīz nerunā latviski. Ieguvums divkāršs- prot rīkoties ar datoru un jau dažus vārdus var pateikt latviski. Esmu sniegusi arī tulkošanas pakalpojumus ( krievu un angļu valoda ) gan tradicionāli, gan pielietojot informāciju tehnoloģijas.

     Bibliotēkā, tāpat kā iepriekšējos gados, tika sniegti maksas pakalpojumi. Galvenie pakalpojumi - bezmaksas (internets un datori ). Printēšana, kopēšana, skenēšana, telpu īre personu grupām – tie ir maksas pakalpojumi. Šogad ir strauji sarucis pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem, jo pašvaldības telpās atrodas dators ar printeri, kurš iegādāts realizējot Latgales reģiona attīstības aģentūras organizēto projektu ,, Publiskie interneta pieejas punkti”. Printēšanu un kopēšanu prasa tikai nepieciešamības gadījumos, kad ir jānokopē dokumenti, izziņas. Tāpat tiek iekasēta kavējuma nauda par laikā nenodotiem iespieddarbiem, par nozaudētās lasītāja kartes atjaunošanu.    

      Taču bibliotēkas pameklētāji savos naudas maciņos varēja droši pieskaitīt tos līdzekļus, kurus viņiem aiztaupījis novads, bez maksas ļaujot lasīt dažādu nosaukumu preses izdevumus, grāmatas. 2011. gadā bibliotēkā par pašvaldības līdzekļiem varēja lasīt šādus laikrakstus un žurnālus:  

                                                         Astes

                                                         Dārza Pasaule

                                                         Veselība

                                                         Ilustrētā Zinātne

                                                         Ieva

                                                         Privātā Dzīve

                                                         Ievas Māja

                                                         Ievas Veselība

                                                         Vaduguns

                                                         Praktiskais Latvietis

                                                         Next

                                                         Lauku Avīzes tematiskā avīze

                                                         Lata Romāns

                                                         Zīlīte

     Analizējot kopējo literatūras izsniegumu, redzams, ka laikrakstu un žurnālu izsniegums pārsniedz grāmatu izsniegumu:

                                                          laikraksti un žurnāli – 1108 eks.

                                                          grāmatas - 771 eks.

Lasītāju sastāva analīze :

·        pirmsskolas vecuma bērni – 4

bērni un jaunieši līdz 18 gadiem – 33

no 18 līdz 30 gadiem – 20

no 30 līdz 45 gadiem – 30

no 45 līdz 60 gadiem – 55

vecāki par 60 gadiem – 10

·        bezdarbnieki – 44

pašnodarbinātie – 47

strādājošie – 20

invalīdi – 11

skolēni – 27

studenti – 3

t. sk. mācās klātienē – 3

     Bibliotēkā reģistrēto pirmsskolas vecuma bērnu skaits ir neliels. Grāmatas saviem mazajiem bērniem ņem viņu vecāki, brāļi, māsas, vecvecāki. Mazie bērni bieži vien tiek atstāti bibliotēkā, kamēr vecāki iet uz pagasta pārvaldi, pastu vai medpunktu.Šajā laikā bērni spēlē galda spēles, liek puzles vai rotaļājas. Pagastā ir ģimenes, kurās jau trešajā paaudzē grāmatas nelasa, aizraujas tikai ar internetspēlēm. Bibliotēku pārsvarā apmeklē pagasta centra iedzīvotāji.

     Bibliotēkā lasa 11 pagasta iedzīvotāji, kuriem piešķirta invaliditātes grupa. Viņi paši nāk uz bibliotēku, jo grib būt sabiedrībā. Pārsvarā tie ir cilvēki ar psihoneiroloģiskiem traucējumiem.

      Vasaras mēnešos bibliotēku apmeklēja iebraucēji no dažādām Latvijas vietām. Viņi izmantoja bibliotēkas pakalpojumus – internetu, printēšanu, kopēšanu. Tā kā bibliotēkas misija ir informēt, izglītot un izklaidēt, tad apkalpoti tika visi bibliotēkas apmeklētāji, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.

      Lasītāju intereses bibliotēkā īpaši netiek pētītas, jo katram ir tiesības izvēlēties to, ko viņš konkrētā brīdī vēlas. Kādreiz šis darbs tika veikts, bet praktiski tas nestrādāja. Ja cilvēks atnācis darboties internetā, tad es viņu nesākšu pievērst dzejai, ne ieinteresēt. Viņam jādod tas, pēc kā nācis. Esmu pārliecinājusies, ka arī speciāla piesaistīšana grāmatu lasīšanai neatmaksājas, jo pēc tam ir problēmas atgūt izsniegto izdevumu un līdz ar to bibliotekārs sagādā sev lieku darbu.

     Kopumā ņemot, bibliotēkas lietotājus var iedalīt trīs lielās grupās :

Ø      lasa tikai presi;

Ø      lasa tikai grāmatas;

Ø      izmanto tikai internetu.

     Lasītākais gada žurnāls - ,, IEVA ” , no laikrakstiem - ,, Vaduguns ” .

     Lasītākās gada grāmatas bibliotēkā – Freimane I. ,, Cik tālu līdz mīlestībai?”( 24 izsniegumi); Dreimane L. ,, Vilcenes stāsts”(20 izsn.); Mensela Dž. ,, Kā no zila gaisa”(18 izsn.); Gilberte E. ,, Ēd, lūdzies un mīli”(19 izsn.); Bebrišs V. ,, Doma. Spriedze. Slimība”(22 izsn.), kā arī visas Megrē V. grāmatas. Pieprasītākā nozaru literatūra – psiholoģija, filozofija, tiesības, valodniecība.

     Joprojām nelasa grāmatas latgaļu valodā, maz lasa ziemeļvalstu autoru darbus, dzeju,nelasa fantastiku, grāmatas par aktieriem, nepatīk padomju laika literatūra, kaut gan bibliotēkā ir arī labas sērijas par dabu, vēsturi, zinātni.  

     Viena daļa lasītāju uzskata, ka grāmatu ir daudz, bet maz labu, saturīgu darbu. Tā saucamos ,,lubu” romānus lasa mazāk, joprojām pārlasa vairākus gadus atpakaļ izdoto literatūru, piemēram, ,,Tūkstots un vienas nakts pasakas” krievu valodā, kā arī krievu klasiķu darbus.    

Galvenais Lazdulejas pagasta bibliotēkas darbā 2011. gadā - informācijas meklēšana, sniegšana tā, lai palīdzētu:

Ø       katram lasītājam, apmeklētājam izvēlēties vispiemērotāko lasāmvielu;

Ø       orientēties informācijas klāstā, pārzinot visus literatūras žanrus;

Ø       izmantot bibliotēkā pieejamās informāciju tehnoloģijas;

Ø       apgūt pamatzināšanas darbā ar datoru un internetu.

       Darbdienas lielāko daļu aizņem darbs ar interneta lietotājiem, apmācot un meklējot informāciju par viņus interesējošiem jautājumiem. Tā kā bibliotēka ir ne tikai grāmatu krātuve, bet arī bagātīgas audiovizuālās informācijas ieguves avots un informatīvais piedāvājums strauji pieaug, tad apmācīju lietotājus atlasīt viņiem nepieciešamo. Visvairāk apmeklētāji internetu bibliotēkā izmanto saziņai ar draugiem, mācībām ( saņem un nosūta darbus pasniedzējiem ), uzņēmējdarbībai, veic dažādus pasūtījumus no katalogiem, maksājumus par elektrību, telefonu u. c. Visapmeklētākais ir portāls draugiem lv. To izmanto dažāda gadagājuma cilvēki. Otrajā vietā ierindojas youtube.com, tad reklāmas portāls ss.lv.

      Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, grāmatas pieprasa mazāk. Ja pieprasītās grāmatas nav bibliotēkas fondos, tad to meklēju novada elektroniskajā kopkatalogā. Lasītājs tiek informēts, kurās novada bibliotēkās attiecīgā grāmata pieejama. Tālāk sazinos ar konkrētās bibliotēkas darbinieku, bet par grāmatas atgādāšanu rūpējas pats lasītājs. Ja prasītās grāmatas nav, tad to ierakstu ,, Lasītāju pieprasījumu burtnīcā ”un tad jādomā, kur un kā to sameklēt. Reizēm kādu materiālu ( ja ilgi jāgaida ) lasītājs pats atsaka. Lielākā daļa pieprasījumu tika apmierināti : skolēniem – ieteicamā literatūra, studentiem – materiāli referātu rakstīšanai, zemniekiem – dažādi ar lauksaimniecību saistīti jautājumi ( šogad jūtami samazinājās, jo katrai lielākai saimniecībai ir savi datori ar attiecīgām programmām). 2011. gadā, tāpat kā iepriekšējos, nāk studenti ar augstskolu sastādītajiem literatūras sarakstiem, kuros norādītā literatūra pagasta bibliotēkā nav atrodama. Turpinās tendence pagasta bibliotēkā saņemto grāmatu izmantot savtīgos nolūkos – neatdod, kamēr nav pabeidzis attiecīgo mācību priekšmetu. Bieži vien sarakstos dominē pašu augstskolu izdotā mācību literatūra, tāpēc nereti tā nav atrodama arī novada bibliotēkās. Ja kādu konkrētu materiālu pieprasa regulāri, tad interesējos, kur to var iegādāties. Tādā veidā bibliotēkas fonds arī šogad ir papildinājies ar vairākām grāmatām, taču plauktos šīs grāmatas nav atrodamas, jo vienmēr ir pie kāda lasītāja.

Joprojām pieaug tā saucamo ,, steidzīgo un nepacietīgo” apmeklētāju skaits, kuriem konkrētu grāmatu vajag uzreiz, bet, ja nav, tad nevajag vispār. Ir arī tādi lietotāju pieprasījumi, kuri ir aptuveni, neskaidri, nav literatūras sarakstu, bieži lietotājs pats neizprot uzdoto tēmu un viņa pieprasījums ir ļoti neskaidri un nesaprotami formulēts.

     2011. gadā bija rinda ne tikai uz daiļliteratūras grāmatām, piem. Kolinsas S. ,, Bada spēlēm”, bet arī uz nozaru literatūru, piemēram, Neilone M. ,, Enģeļu maģija”, Pižē A. ,, Mēness un veselība”. Apmeklētāji vienmēr var iepazīties ar jaunākās literatūras sarakstiem un tiem klāt pievienotajām grāmatu anotācijām.

     Kā jau katru gadu, nepatīkamākais darbs ir darbs ar tā saucamajiem nekārtīgajiem lasītājiem. Daļēji ir panākta lasītāju attieksmes maiņa uz labo pusi pret bibliotēkas grāmatām – nepārtraukti atgādinot, ka grāmatas un preses izdevumi ir dārgi, tāpēc tie ir jāsaudzē. Joprojām ir tādi lasītāji, kuriem jāsaka skarbāks vārds, jo citādi nesaprot. Visnolasītākais žurnāls visādās nozīmēs ir Privātā Dzīve un Ieva.

KRĀJUMU KOMPLEKTĒŠANAS UN ORGANIZĒŠANAS POLITIKA

   Krājuma papildināšana orientēta uz lasītāju interesēm un vajadzībām. Kvalitatīvs grāmatu krājums ir pamats arī kvalitatīvai apmeklētāju bibliotekārai apkalpošanai.

     Analizējot krājuma apgrozību, varu secināt, ka bibliotēkā ir stabilizēts krājuma lielums. Tas ir pietiekami attīrīts no saturā novecojušiem un nolietotiem izdevumiem. Tomēr, analizējot vidējo izsniegumu, jāsecina, ka vairāk tiek izsniegti seriālizdevumi – laikraksti un žurnāli.

     Komplektēšanā izmantoju lasītāju pieprasījumus konkrētām grāmatām. Pamatā komplektēju grāmatas pēc principa: labākā uzziņu literatūra, latviešu oriģinālliteratūra, tulkotā daiļliteratūra, literatūra bērniem. Regulāri skatīju izdevniecību mājas lapās sniegto informāciju, iepazinos ar jaunumiem, pirktāko grāmatu topiem.  

·        Jaunieguvumu skaits 2011. gadā : grāmatas - 115 eks.

                 2010. gadā – 90 eks.

                                  2009. gadā – 131 eks.

·        Krājums uz 2011.gada 1. janvāri : 3774 eks., t. sk.

Grāmatas – 3615 eks.

Seriālizdevumi – 117 eks.

Audiovizuālie materiāli – 4 eks.

Elektroniskie dokumenti – 6 eks.

Pārējie – 2 eks.

·        Norakstīti un no bibliotēkas fonda izņemti – 311eks., t. sk. grāmatas 224 eks. un 87 eks. seriālizdevumu.

·        Iegādājoties jaunas grāmatas noteicošais ir lasītāju pieprasījums. Grāmatas pērku jau pēc iepriekš sastādīta saraksta. Tas ļauj lasāmvielu iegādāties ilgtermiņam, izvairīties no nevērtīgas literatūras iegulšanas plauktos. Par pašām jaunākajām grāmatām informāciju meklēju internetā un interesējošo uzreiz izrakstu.

·        Bibliotēkā joprojām populāra ir Citātu kartotēka, turpinu papildināt to gan ar dzejas rindām, gan ar interesantiem izteikumiem.

INFORMĀCIJAS PAKALPOJUMU ATTĪSTĪBA

·        Sniegtas mutiskas, rakstiskas, telefoniskas, kā arī nosūtītas pa elektronisko pastu - 376 uzziņas un konsultācijas;

t. sk. sarežģītas, kuru izpildei patērēju daudz laika – 35.

Uzziņas un konsultācijas sniegtas par daudzveidīgiem jautājumiem, galvenokārt par valstī notiekošajiem procesiem: ekonomika, kredīti, likumdošanas akti. Piemēram: lauku platību maksājumi, pensiju indeksācija, vecāku un bērnu tiesības, invalīdu medicīniskā un sociālā aizsardzība, braukšanas maksas atvieglojumi atsevišķām iedzīvotāju kategorijām, biznesa plāni uzņēmējdarbības audzēkņiem, mantojuma lietu kārtošana, kā pareizi uzrakstīt motivācijas vēstuli un CV u.c. Daži apmeklētāji interesējās par darbu ārvalstīs. Vismazāk uzziņu sniegts par rakstniekiem un viņu darbiem. Skolēni mājas darbiem nepieciešamo meklēja internetā, ierakstīja kādā no datu nesējiem, rediģēja un pēc tam izprintēja, pirka referātus un citus darbus no Atlanta bibliotēkas, piemēram, par G. Repši, Z. Mauriņu, M. Zīvertu un viņa darbiem tika nopirkts referāts samaksājot vairākus latus, Malnavas koledžas studenti regulāri pērk dažādus darbus. Bibliotēkā sanāk kopā dažāda informācija, kā rezultātā tiek uzzināts daudz interesantu lietu – par mācībām, kursiem, saimnieciskām lietām Ir iestādes, kuru mājas lapā informācija netiek atjaunota mēnešiem ilgi, tāpēc apmeklētāju uzmanību pievēršu arī šīm lietām.

·        Apmeklētāji jautāja par dažāda rakstura sludinājumiem ,, Vadugunī ” un

,, Latvijas Avīzē ”.

·        Apmeklētāji izmantoja bibliotēkā esošās tematiskās mapes par dažādiem jautājumiem. Pavisam bibliotēkā ir 17 tematiskās mapes . Mapes papildinu ar jauniem, aktuāliem, materiāliem. Novecojušie un aktualitāti zaudējušie materiāli tiek izņemti. Apmeklētāji visvairāk izmantoja šādas mapes : Sociālie jautājumi., Mežs. Medības., Tavs dārzs., Aizstāvi savas tiesības., Tas jums var noderēt , Virtuves gudrības.

·        Bibliotēkas apmeklētāji ir apmierināti, ka telpas ir gaišas, siltas, ar labu grāmatu krājumu, samērā plašu žurnālu klāstu, bezmaksas internetu. Taču viena daļa lietotāju ir ar ļoti vājām datorprasmēm, vai to vispār nav, informācijas pratība ir zemā līmenī un bibliotekāram bieži visa diena paiet apmācot un palīdzot apmeklētājiem un pat savedot darba kārtībā datorus.

·        Sniedzu uzziņas un konsultācijas, izmantoju materiālus no bibliotēkas fonda un interneta iespējas – pamatā datu bāzes. Visbiežāk atbildes tika meklētas www.letonika.lv ( plašas enciklopēdijas, skaidrojošās un terminu vārdnīcas, literatūras klasikas krātuve, attēlu kolekcijas ), periodika.lv; e- bibliotēka, kur pieejams plašs grāmatu klāsts, audiogrāmatas, videoieraksti un attēli; nais.lv; NEWS.lv. Dati tika meklēti arī dažādos reģistros – Uzņēmumu reģistrā, CSDD, Zemes dienesta, Ganāmpulku reģistrā, traktortehnikas reģistrā.

Informācijas ieguvei skatos LNB mājas lapu. Noderīgs darbam ir elektroniskais kalendārs bibliotēkām, kurā var atrast informāciju par rakstniekiem, dzejniekiem un citiem politikā, mākslā, kultūrā un izglītības jomā ievērojamiem cilvēkiem.

Profesionālās informācijas ieguvei vērtīgs ir portāls bibliotēka.lv, kas veido vienotu informācijas telpu starp bibliotēkām. Tajā es varu atrast nozares jaunumus, piedalīties diskusijās, pievienot savus komentārus.

Skolēni bieži vien izmanto tikai pašu vienkāršāko – meklētāju Google. Tā ir bez mazākās domāšanas un piepūles iegūta informācija. Daži pat pirms teksta izprintēšanas necenšas materiālu pārlasīt un pareizi noformēt.

Apmeklētāji veic rēķinu apmaksu internetbankās, biļešu rezervēšanu ( izdruka nav bijusi), maksājumu kvīšu izdruku portālā www.e-latvenergo.lv

Bibliotēkas noteikumi paredz laika limitu darbam pie datoriem.

BIBLIOTĒKAS MATERIĀLĀ UN TEHNISKĀ STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS

     Telpu stāvoklis ir labs.

BIBLIOTĒKAS PERSONĀLS

     Lazdulejas pagasta filiālbibliotēkā strādā viens darbinieks. Bibliotekāra profesionālās zināšanas regulāri tiek papildinātas semināros, kursos, piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos.

     Izglītība – augstākā juridiskā ( profesionālā ).

     2011. gadā esmu piedalījusies un saņēmusi apliecinājumu par dalību seminārā ,, Lursoft laikrakstu bibliotēka ”.

     2011. gadā ir saņemts Lazdulejas pagasta pārvaldes Atzinības raksts par ieguldījumu pagasta attīstībā.

BIBLIOTĒKAS PUBLICITĀTE UN DARBS AR SABIEDRĪBU

   Bibliotēkas publicitāte:

• Masu mēdiju sniegtā informācija par pasākumiem bibliotēkā:

raksti Ziemeļlatgales laikrakstā ,, Vaduguns”, Balvu novada Ziņās( raksti nokopēti un atrodas mapēs;

• Mājas lapa www.bibliotekas.lv/lazduleja:

virtuālo apmeklētāju skaits 2011. gadā – 809

                                            2010. gadā – 700

Mājas lapā var uzzināt par jaunākajām grāmatām bibliotēkā, par bibliotēkā esošajiem laikrakstiem un žurnāliem, par plānotajiem pasākumiem un daudzām citām aktualitātēm.

• Informāciju par bibliotēkas dzīvi var atrast arī www.bibliotekas.lv, kas veido vienotu informācijas sistēmu starp bibliotēkām. Tajā var atrast nozares jaunumus, piedalīties diskusijās, pievienot savus komentārus;
• Ziņas par bibliotēku un pagastu var lasīt vairākās sadaļās www.google.lv
• Pasākumi ( foto izstādes ) tikuši reklamēti www.draugiem.lv;
• Rakstus par ievērojamiem cilvēkiem pagastā var atrast ,,Lursoft” laikrakstu bibliotēkā ,, NEWS”, www.gramata21.lv;
• Pagasta teritorijā esošos kultūrvēsturiskos objektus var skatīt Balvu reģiona kultūrvēsturisko datu bāzē, interneta lapā www.letonika.lv, interneta vietnēs www.vieta.lv, www.ezeri.lv, www.ldf.lv ;
• Ir izveidots savs lietotāja konts www.youtube.com, kur var skatīt video par pagasta centra ūdenskrātuvē mītošajiem gulbjiem;
• Informāciju par pagastā notiekošo, par novada Domes lēmumiem var lasīt Balvu novada mājas lapā www.balvi.lv;
• Bibliotēkas darba rādītājus var uzzināt Latvijas digitālajā kultūras kartē;

    Bibliotēkas darbības formas 2011. gadā - literatūras izstādes ( t. sk. vienas grāmatas izstādes ), tematiskās izstādes, derīgo padomu stundas, ieteikumi, ieskati, aptaujas, lasījumi, konkursi uzaicinājumi, CD disku noskatīšanās, literatūras apskati.

  Bibliotēka strādāja atbilstoši konkrētajiem apstākļiem pagastā, ņemot vērā to, ka pagastā nav skolas. Bērniem domātos pasākumus vajadzēja rūpīgi pārdomāt, vai viņi varēs apskatīt konkrēto izstādi, vai varēs piedalīties viktorīnā.

  Bibliotēkā literatūras popularizēšanas pasākumi pamatā bija literatūras izstādes, jo lielāku pasākumu organizēšana iepriekšējos gados nav sasniegusi mērķi. Bibliotēka tomēr vairāk darbojas kā informācijas iestāde, kura dod apmeklētājiem prasīto informāciju, tajā pašā laikā, neuzspiežot neko lieku.

      Bibliotēkā, katrā plaukta brīvajā vietā, uzlieku literatūras izstādi vai arī dažas grāmatas ar vākiem pret apmeklētāju ( bez uzraksta ). Tādejādi tiek pievērsta cilvēku uzmanība pat nepelnīti aizmirstai grāmatai.

     2011.gadā bibliotēkā sagatavots:

                            literatūras izstādes - 18

                            vienas grāmatas izstādes – 7

                            tematiskās izstādes – 13

                            pārējie pasākumi – 11 

     Tāpat kā iepriekšējā gadā, tematiskās izstādes iedalu lielākās un mazākās. Mazāko izstāžu nosaukums ir izstāde – atgādne vai izstāde - ieskats. Šīs izstādes tiek uzliktas informēšanai par kādu svarīgu, aktuālu notikumu, kurš notiks vai jau ir noticis, piemēram, ,, Nāc un aizpildi tautas skaitīšanas anketu”;

,, Maija jubilāri”( pa mēnešiem ).

     Joprojām populāras bibliotēkā ir vienas grāmatas izstādes, piemēram,

                 ,, Kamēr tu nepelni daudz naudas, tikmēr par tevi nav vērts runāt ”( J. Poruks ,, Izlase ” ) ( komiskā proza ).

                 ,, Neparasts, muzikāls un gaŗšīgs ceļojums ” ( J.Zvirgzdiņš ,, Knorke jeb Tobiass un Fujū meklē Mocartu” ) ( bērniem ).

 Interesantākās izstādes nozīmīgām rakstnieku, mākslinieku jubilejām, piemēram,

                 ,, Kādam jābūt labam stāstam? Gaišam jābūt.Un drusku skumjam. Kā dzīve… ” ( rakstniekam A. Jakubānam – 70 );

                  ,, Prāts sirdi šodien spēlēt lūdz ” ( komponistam, mūziķim R. Paulam – 75 );

                  ,, Dzīvi un saullēktu mīlot ” ( rakstniecei D. Avotiņai – 85 );

                  Par vēsturiskiem notikumiem atgādināja literatūras izstādes :

                 ,, Pasaulē nostūru daudz - Latvija, Latvija tikai viena ” ( 18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena );

                 Ģimenes dienai veltīta izstāde:

                  ,, …samīļo mūs ar siltām rokām, ar siltām acīm, siltām domām”(latviešu dzejnieku veltījums mātei);

                  Dzejas dienas atzīmējot:

              ,, Tikšanās ar DZEJOLI ”( dzejas grāmatas bērniem no bibliotēkas krājumiem);

                 Eiropas valodu dienai viktorīna :

               ,, Ar vārdu var dibināt pili un pierunāt tumsu lai spīd ”

                 Bibliotēku nedēļas ietvaros:

                 Praktiski padomi: ,,Apsveikumi internetā”; ,, Vēsturiskie laikraksti tavā datorā ”. Apmeklētājiem patika tieši praktiska darbošanās.

                  Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumi:

                  Lasījumu fragmenti pieaugušajiem no A.Pāsilinna darba ,, Zaķa gads ” ; bērniem fragments no T.Egnera darba ,,Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummežā ” . Apmeklētājiem šogad  patika , jo nedēļas tēma bija – Humors ziemeļos.

                         Mūsu tautas tradīcijas izstādēs: ( Vislasītākās izstādes )

                 ,, Lieldienu noslēpums dzīvo mūžīgi”;

                 ,, Kad kokiem putni zuduši un lapas/ Tu pēkšņi ieraugi pats sevi”( Adventes laiks – ceļš uz Ziemassvētkiem ).

                              Citi pasākumi:

                  Saliedēšanas pasākums: ,, Bijušo skolasbiedru meklēšana interneta portālos”; ( tagad katrs individuāli turpina meklēt savus draugus vai arī notiek saziņa ar atrastajiem ). Galvenais ir pamudinājums, kāda ideja un viss notiek: ir gandarīts gan bibliotekārs, gan apmeklētājs.

                  Derīgo padomu stundas ,,Lasīsim grāmatas internetā ”; ,, Kurš krāsainas lapas pa gaisu met?”( kopā ar bērniem iepazinām koku lapas rudenī). 

                  Bibliotekārā stunda: ,, Lursoft datu bāzes Laikrakstu bibliotēka”.

                  Atzīmējot gada romantiskāko dienu - Valentīndienu , apmeklētājiem tika piedāvāta tematiska izstāde ,, Apskati bučošanās foto ” (arī dzīvnieki bučojas ). Pie katra datora bija piestiprinātas sirdsveida papīra figūriņas.

                   Tematiskas izstādes, kas sniedza daudz prieka acīm un dvēselei:

,, Astes, ķepas, niķi un stiķi ” ( 4. oktobris – pasaules dzīvnieku aizsardzības diena ); ,, Pakāpies uz varavīksnes loka, priekšā visa pasaule ” ( 1. septembris – dzejā, prozā un attēlos ).

. Bērniem tiek piedāvātas galda spēles, mozaīkas spēles, ir rotaļlietas maziem bērniem. Grāmatas, spēles un rotaļlietas atrodas atsevišķā telpā. Grāmatu plauktu brīvajās vietās uzliku nelielas literatūras izstādes ar lieliem attēliem, piemēram, ,, Sīki, mazi kukainīši”; ,, Pasaule ir brīnumu pilna. Rūķi tie paši cilvēki vien ir, tikai ar atšķirīgu domāšanu ” ( Ērika Kūļa grāmatas ); u. c.

     No visām iepriekš nosauktajām izstādēm grāmatas un žurnāli tika izsniegti apmeklētājiem uz mājām.

·        Jaunieguvumi bibliotēkā tiek izlikti atsevišķā plauktā un tiek veidoti jaunākās literatūras apskati.

·        Ar anketēšanas un individuālo sarunu palīdzību tika noskaidrots bibliotēkas lietotāju viedoklis par bibliotēkas darba laiku, par viņus interesējošo grāmatu iegādi un abonējamo presi.

·        Lietotājiem pieejamā vietā atrodas bibliotēkas lietošanas un interneta lietošanas noteikumi, kā arī ziņas par maksas pakalpojumiem bibliotēkā.

NOVADPĒTNIECĪBAS DARBS

      Tā kā Lazdulejas pagasts savulaik ir izveidots mākslīgi un nav vēsturisku centru, tad arī novadpētniecības materiālu ir samērā maz. Taču darbs tika turpināts un atrasti vēl daži materiāli. Papildus jau esošajām mapēm (Lazdulejas pagasts ( vēsture un publikācijas laikrakstos ), Lazduleja laiku lokos (fotomateriāli ) ir izveidotas vēl četras : Aizsargājamie dabas objekti, Personības Lazdulejas pagastā, Radošs dzīvesstils, Projekti. Saimnieciskas lietas.

     Visi savāktie materiāli atrodas plauktā ar nosaukumu ,, Novadā un pagastā” 2011. gadā apmeklētāji ir pieprasījuši vairākas ziņas par pagastu. ( 2010. gada nepieprasīja vispār ).

     Bibliotēkā ir informatīvie un tūrisma ceļveži par Balvu rajonu: Uz Balviem – kur saule Latvijā pirmā aust; Pilskalni Balvu rajonā; Kapsētas Balvu rajonā; Arhitektūras pieminekļi Balvu rajonā un citi.

BIBLIOTĒKAS FINANSIĀLAIS NODROŠINĀJUMS 2011. GADĀ

          Kopējā summa: 760,71 Ls

                      t. sk. pašvaldības līdzekļi grāmatu iegādei – 399,54 Ls

                      t. sk. pašvaldības līdzekļi preses iegādei – 318,10 Ls

                      t. sk. dāvinājumi: 47,03 Ls

          Dāvinājumi:

                      Nacionālā bibliotēka – 18,35 Ls

                     Latgales KC – 19,72 Ls

                      Individuālie dāvinājumi – 3,0 Ls

                      Balvu novada dome – 2,0 Ls

                      Izdevumi: 1132,07 Ls ( elektroenerģija, kurināmais, inventārs, kārtējā