LAZDULEJAS PAGASTA BIBLIOTĒKAS

PĀRSKATS PAR DARBU
2018. GADĀ
 
 
 
 
 
Satura rādītājs
 
 
 
 
 

Vispārīgs bibliotēkas raksturojums …………………………………………………….. 3

Finansiālais nodrošinājums ………………………………………………………………… 4

Materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums …………………………………………. 5 

Personāls …………………………………………………………………………………………… 6

Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība …………………………………………..8

Krājums …………………………………………………………………………………………….. 12

Darbs ar bērniem un jauniešiem ……………………………………………………….  14

Novadpētniecība ……………………………………………………………………………… 14
Publicitāte ……………………………………………………………………………………….. 15
Secinājumi ……………………………………………………………………………………….. 16 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
1.Vispārīgs bibliotēkas raksturojums
 

Lazdulejas pagasta bibliotēka ir Balvu novada Balvu Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēka, kas veic Lazdulejas pagasta bibliotēkas funkcijas.

Bibliotēkas darbības un attīstības prioritātes piecu gadu darbības periodam ir noteiktas Bibliotēkas attīstības plānā. No 2018. gada plānā definētā izpildīts:

ü atbilstošs grāmatu un citu dokumentu krājums;

ü atbilstošs pasākumu klāsts;

ü aktīvi izmantots Reģionālais pašvaldību publisko bibliotēku elektroniskais kopkatalogs.

2018. gadā ir notikusi bibliotēkas akreditācija. Lazdulejas pagasta bibliotēka atbilst akreditācijas nosacījumiem un akreditācijas rezultātā bibliotēkai piešķirts vietējās nozīmes bibliotēkas statuss. Akreditācijas komisijas ieteikumi:

ü aktivizēt rekataloģizācijas procesu;

ü aktīvi popularizēt abonētās tiešsaistes datu bāzes.

Iepriekšējās akreditācijas ieteikumi ir izpildīti. Akreditācijas apliecības Nr. 799A. Apliecība izsniegta 2018. gadā 2. oktobrī.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās pagastā turpinās, bezdarbs palielinās. Tas uzskatāmi parādās bibliotēkas statistikā, jo ir samazinājies gan lietotāju, gan attiecīgi apmeklējumu skaits.

Tomēr neskatoties uz to , bibliotēka ir tā vieta, kura paver cilvēkam kādu iespēju, par kuru viņš nav zinājis. Šeit vislabāk redzams iedzīvotāju noskaņojums, viņu vēlmes un iespējas, tāpēc bibliotēka ir vajadzīga vairāk nekā iepriekšējos gados.

Bibliotēka nodrošina informācijas pieejamību jebkuram, kurš ienāk bibliotēkā .

Bibliotēka sadarbojas ar visām Balvu reģiona bibliotēkām, lai nodrošinātu lietotājus ar viņiem nepieciešamo literatūru.

Pielietojot jaunās tehnoloģijas, bibliotekārs, tagad arī digitālais aģents, ir kā starpnieks starp sabiedrību un zināšanām.

Telpu apsaimniekošanā izmaiņu nav. Bibliotēkas telpu stāvoklis labs.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

2. Finansiālais nodrošinājums

 

Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums

 
2016
2017
2018

Kopā (EUR)

 
 
 
Pašvaldības finansējums
1930
1930
2095
Citi ieņēmumi:
 
 
 
t. sk. maksas pakalpojumi
 
 
 
t. sk. ziedojumi un dāvinājumi
 
 
 
t. sk. VKKF finansējums
 
 
 
t. sk. citi piešķīrumi
 
 
 
 
Izdevumi par pakalpojumiem kopā: 2095 EUR
             t. sk. elektroenerģija: 735 EUR

             t. sk. kurināmais un enerģētiskie materiāli: 1350 EUR

             t. sk. tehniskā apkalpošana 10 EUR
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

4. Materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums

 
 
 
 
 

Bibliotēkas tehniskais un materiālais stāvoklis ir labs. Pārskata periodā šajā jomā nekādi darbi nav veikti.

 
 

Bibliotēkas iekārtas un aprīkojums

 
 
 
Darbiniekiem
( skaits )
Lietotājiem
( skaits )
Vērtējums
Piezīmes
Datori
1
4
3 datori -2008.g.
2 datori – 2015.g.
 
Plānie klienti
 
 
 
 
Multifunkcionālās iekārtas
 
1
2015.g
 
Printeri
 
1
2005. g.
 
Kopēšanas iekārtas
 
 
 
 
Skeneri
 
 
 
 
Citas iekārtas
 
 
 
 
 

4 datori lietotājiem ir pietiekams skaits, jo rindu nav un ir dienas, kad ar datoriem darbojas viens vai divi cilvēki. Tas laiks ir pagājis, kad datori bija ļoti vajadzīgi un pat bija jāpierakstās rindā uz nākamo dienu.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
4. Personāls
 

 Bibliotēkā strādā viens pilnas slodzes darbinieks ar augstāko izglītību citās jomās.

Apmeklētie profesionālās pilnveides pasākumi

 
 
 
 
N.p.k.
Norises laiks
Norises vieta
Organizētājs
(-i)
Pasākuma nosaukums, galvenās tēmas
Stundu skaits
1.
6. marts
Balvu CB
Balvu CB
Seminārs:

Informācija par Digitālo nedēļu; droša interneta pusstunda.

4
2.
4. aprīlis
BalvCB
Balvu CB

Seminārs: VSAA pakalpojumu pieprasīšana elektroniski.

4
3.
9. maijs
Balvu Novada muzejs
Balvu CB

Literatūras, mūzikas un teātra resursi: sabiedrības iesaiste un sadarbības iespējas.

3
4.
6. jūnijs
Izbraukuma seminārs
Balvu CB

Brieksīne –Upīte – Rekavas ((Polfandera) dzirnavas – z/s Kotiņi

5
5.
7. septembris
Balvi
Balvu CB
Digitālā saziņa ar valsti.
8
6.
19. oktobris
Balvi
Balvu CB
Grāmatu svētki
4
7.
23. oktobris
Balvi
Balvu CB

Breiveibys jiedzīņa izpratne šo goda nūvodnīka Ontona Slišāna daiļrade un Latgolys jaunū autoru dorbūs

5
8.
19.decembris
Balvi
Balvu CB

Projekta ,, Muna izviele – muna brieveiba “aktivitātes

5
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

5. Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība

 

Bibliotēkas pamatrādītāji

 
 
2016
2017
2018

% salīdzinot ar iepr. gadu

Lietotāju skaits
144
134
122
-7%; -9%
t. sk. bērni
21
17
19
-19%; +12%
Bibliotēkas apmeklējums
2393
2106
1945
-12%; -8%
t. sk. bērni
594
518
401
-13%; -23%
Virtuālais apmeklējums
901
1100
801
 +22%; -27%
 
 
 
 
 
Izsniegums kopā
3349
4090
3766
+22%; -8%
t. sk. grāmatas
1266
1312
1299
+4%; -17%
t. sk. periodiskie izdevumi
2083
2765
2467
+33%; -11%
t. sk. bērniem
349
162
118
-54%; -27%

Bibliotekārais aptvērums % no iedz. skaita pašvaldībā

50
50
46
0%; -8%
t. sk. bērni līdz 18 gadiem
40
34
33
-15%; - 3%
Iedzīvotāju skaits
289
249
266
-14%; +7%
 

Kopējais reģistrēto lietotāju skaits samazinājies par 12. Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes datiem uz 2018. 1. jūliju, pagastā dzīvo 266 cilvēki. Taču tā ir tikai deklarētā dzīvesvieta, reāli dzīvo krietni vien mazāk. Bibliotēkas lietotāji ir no vairākiem citiem pagastiem. Tā kā bibliotēka apkalpo visus, kuri ienāk bibliotēkā, tad  nosakot lietotāju skaitu procentos no iedzīvotāju skaita pagastā, būtu jānodala pagasta iedzīvotāji un citu pagastu iedzīvotāji, kuri apmeklē šo bibliotēku. Bērni mācās dažādās reģiona skolās un tāpat kā iepriekšējā gadā uz bibliotēku pārsvarā nāk brīvdienās un projektu nedēļu laikā. Mazie bērni bieži tiek atstāti bibliotēkā, kamēr vecāki apmeklē pagasta pārvaldi, medpunktu. Šajā laikā bērni spēlēja galda spēles, lika puzles, rotaļājās. Pagastā ir 7 pirmsskolas vecuma bērni, no tiem bibliotēku apmeklēja trīs bērni.

2018. gadā ir samazinājies datoru lietotāju skaits, arī bērni mazāk izmantoja datorus internetspēlēm, bet vairāk meklēja bilžu grāmatas, spēlēja galda spēles.  Nopietnas problēmas sagādāja tas, ka bieži nebija piekļuves internetam. Ja cilvēks atnāk vienu reizi, otru reizi, lai samaksātu rēķinus, tad trešo reizi viņš vairs nenāk. Šajos gadījumos nav manos spēkos, ne prasmēs palīdzēt, atliek vien zvanīt attiecīgajam dienestam un gaidīt.

   Iepriekšējos gados apmeklētāji  izmantoja tādus bibliotēkas pakalpojumus kā internetu, printēšanu, kopēšanu, bet tagad tikai informācijas pakalpojumus, jo internets ir katram pieejams.

   Bibliotēku apmeklēja 10 pagasta iedzīvotāji, kuriem piešķirta invaliditātes grupa. Pārsvarā tie ir cilvēki ar psihoneiroloģiskiem traucējumiem. Personu ar īpašām vajadzībām nav.

   Lasītāju intereses bibliotēkā netiek īpaši pētītas. Apmeklētāji vienmēr tiek informēti par jaunāko bibliotēkā, taču katram ir tiesības izvēlēties to, ko viņš konkrētā brīdī vēlas: lasīt, interesēties. Viņam jādod tāda grāmata vai informācija, kādu vēlas. Lietotāji aizvien biežāk izvēlas lasīt vieglāka sižeta grāmatas, viņiem rodas grūtības saprast sarežģītākus tekstus, kritiski izvērtēt informāciju, saprotami noformulēt savu domu, izdarīt no izlasītā secinājumus. Speciāla piesaistīšana grāmatu lasīšanai bieži vien sagādā liekas problēmas, piemēram, nevar atgūt izsniegto izdevumu. Ir cilvēki, kuri nāk uz bibliotēku tikai apskatīt sludinājumus preses izdevumos vai interneta portālos. Ir vēl daži bibliotēkas apmeklētāji, kuri spēj lasīt, bet lasīšana viņiem izraisa veselības problēmas. Viņiem sāp galva, acis. Ir izmēģināta priekšā lasīšana, iesaistot tajā arī tos bibliotēkas apmeklētājus, kuri sēž tikai īsinot savu laiku un gaidot jaunu vietējo informāciju no ienākušajiem. Tādejādi arī viņi reizēm nonāk pie sev vērtīgas informācijas, vai pat kļūst par bibliotēkas lietotājiem.

   Galvenais 2018. gadā, tāpat kā 2017. gadā, bija darbs ar informāciju – meklēšana, sniegšana, tā, lai palīdzētu katram lietotājam, apmeklētājam izvēlēties vispiemērotāko lasāmvielu, orientēties informācijas klāstā, izmantot bibliotēkā pieejamās informāciju tehnoloģijas, apgūt zināšanas darbā ar datoru un internetu. Iepriekš teiktais arī sastāda darbdienas lielāko daļu. Internetu visvairāk apmeklētāji izmantoja saziņai ar draugiem, veica pasūtījumus, maksājumus par elektrību, telefonu u. c. Visapmeklētākais ir portāls Draugiem.lv. To izmanto dažāda vecuma cilvēki, otrajā vietā ierindojas youtube.com, trešajā vietā reklāmas portāls ss.lv. un Google.lv. Uzņēmēji, tāpat kā iepriekšējā gadā, uz bibliotēku nenāk, jo viņus interesējošā informācija pašiem ir pieejama, ar attiecīgām programmām, printeriem un skeneriem. Bibliotēka joprojām ir kā ātrā palīdzība gadījumos, kad viņiem sabojājas datori un citu variantu nav, arī tad, kad vecāki bērniem neļauj mājās spēlēt spēles datorā. Informācijas pasniegšanas veidi sociālajos tīklos kļūst aizvien primitīvāka. Cilvēki nemēģina paturēt prātā informāciju, piemēram, telefona numurus, vēsturiskus notikumus, uzvārdus, jo visu taču var atrast internetā. Bet, ja uz kādu laiku pazūd elektrība, tad skrien uz bibliotēku. Elektroniskā informācija neaizstās tradicionālo grāmatu. Pat tie, kuri neapmeklē bibliotēku, uzskata, ka no tām zinības gūs ne tikai viņu bērni, bet arī mazbērni. Bibliotēka vienmēr būs tā vieta, kur notiek cilvēku pašizglītošanās.

   Ir sniegtas 375 uzziņas par daudzveidīgiem jautājumiem. Tematika ir ļoti plaša, bet pārsvarā tie ir juridisko, sociālo un medicīnisko pakalpojumu jautājumi, mazāk sniegtas uzziņas par literatūru, rakstniekiem, viņu darbiem. Februāra mēnesī bibliotēkā jau 16 gadu atzīmējām Vispasaules Drošāka interneta dienu. Bibliotēkā notika viedokļu apmaiņa par to Kā mēs dzīvojām bez interneta? un Drošs internets sākas ar tevi. No 19. marta līdz 23. martam -  Digitālā nedēļa. Mācījāmies e – prasmes ikdienā: Palīdzi pats sev . Aprīļa mēnesī pagasta iedzīvotājiem Lauku atbalsta dienesta darbinieki sniedza konsultācijas par Platību maksājumu pieprasījumu aizpildīšanu. Rindu pie datoriem nebija.

   Pašvaldības, valsts institūciju, nevalstisko organizāciju informācija pieejama dažādos veidos, piemēram, apmeklējot interneta portālus, lasot pašvaldības avīzi ,, Balvu Novada Ziņas “, Ziemeļlatgales laikrakstu ,, Vaduguns “. Bibliotēkā ir pieejami dažādi informatīvi materiāli, piemēram, Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā sniegto pakalpojumu klāsts , kur paskaidrots, kad un kā Centra darbinieki sniedz informāciju un konsultācijas par valsts iestāžu e – pakalpojumu lietošanu: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts zemes dienests, Lauksaimniecības datu centrs, Uzņēmumu reģistrs, Nodarbinātības valsts aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts darba inspekcija, Lauku atbalsta dienests un valsts ieņēmumu dienests. Katru gadu ir pieejams izprintēts materiāls par būtiskāko nodokļu izmaiņās.

   Bibliotēkas lietotāji lasīšanai pārsvarā izvēlas grāmatas no bibliotēkas krājuma. No citām bibliotēkām ir saņemti 20 eks. grāmatu, bet izsniegti citām bibliotēkām 31 eks. grāmatu. Vietējiem iedzīvotājiem nav augstas prasības literatūras izvēlē. Studenti bibliotēkas pakalpojumus izmanto tikai tad, ja viņiem kādu iemeslu dēļ nav pieejams internets. Kopumā ņemot,tāpat kā iepriekšējā gadā, visus lietotājus var iedalīt trīs grupās: lasa tikai presi; lasa tikai grāmatas; izmanto tikai internetu. Lasa vairāk preses izdevumus, bet grāmata paliek otrajā vietā. 2018. gadā izlasīto preses izdevumu skaits par 1168 eks. pārsniedza grāmatu izsniegumu. Palielinājies to cilvēku skaits, kuri nāk uz bibliotēku aprunāties, kādu satikt, izlasīt reģiona laikrakstu ,, Vaduguns “. Lielāko bibliotēkas apmeklētāju skaitu sastāda maznodrošinātie un trūcīgie pagasta iedzīvotāji. Tie ir cilvēki, kuri netiek līdzi lielajai informācijas plūsmai.

  Lasītākie gada žurnāli ,, Ieva “ ,, Ievas Māja” un ,, Privātā Dzīve “, no laikrakstiem

,, Vaduguns “ un ,, Ievas Derīgo Padomu Avīze ”. Gada lasītākās grāmatas: M. Zālīte

,, Pieci pirksti”un turpinājums ,, Paradīzes putni”.

   Ārējās apkalpošanas punktu nav un nav arī nepieciešamība tos veidot , jo pamatā iedzīvotāji dzīvo pagasta centrā un 1 – 3 kilometru rādiusā ap to.

   Bibliotēka vēl nestrādā vienotajā informācijas sistēmā ,, Alise “.

   Bibliotēkai ir labs pozitīvais tēls, bet dažādas problēmas varēs atrisināt tikai tad, kad uzlabosies ekonomiskā situācija valstī. Bibliotēka viena nevar neko darīt, lai cilvēki nebrauktu projām, bet tiem, kuri nevar doties labākas dzīves meklējumos, bibliotēka ir vajadzīga. Šīs lietas var redzēt katru dienu un saprast tikai reāli strādājot ar cilvēkiem uz vietas.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
SBA rādītāji
 
 
SBA
2016
2017
2018

No citām Latvijas bibliotēkām saņemto dokumentu skaits

11
15
20

Uz citām Latvijas bibliotēkām nosūtīto dokumentu skaits

27
37
31
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
6. Krājums
 

Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums

 
 
2016
2017
2018

Pašvaldības finansējums krājuma komplektēšanai

800
872
892

t. sk.grāmatām

450
500
520
t. sk. bērnu grāmatām
23
120
144

t. sk. periodiskajiem izdevumiem

350
372
372

 Finansējums krājumam uz 1 iedzīvotāju pašvaldībā

2,8
3,5
3,4

Finansējums krājuma komplektēšanai kopā

950
1038
966
 
  
 

   Bibliotēkas krājums ir labā stāvoklī. Finansējums grāmatu iegādei pietiekams. Iepērkot jaunas grāmatas, noteicošais ir bibliotēkas lietotāju pieprasījums, par kādu nozaru literatūru tiek izrādīta nopietnāka interese. Priekšroka vienmēr tiek dota latviešu oriģinālliteratūrai. Grāmatas tiek iepirktas pēc iepriekš pārdomāta saraksta. Pagasta iedzīvotāji paši grāmatas pērk ļoti reti. Laikrakstus abonē labi ja 10 līdz 15 iedzīvotāji, jo laikraksts - tas ir dārgs pasākums.

Kopējā elektroniskajā katalogā ir ierakstīti 1344 eks. iespieddarbu, kas sastāda 30 % no kopējā skaita.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Krājuma rādītāji

 
2016
2017
2018
Jaunieguvumi kopā
308
331
322
t. sk. grāmatas
86
96
85

t. sk. latviešu autoru daiļliteratūra

22
27
23
t. sk. bērniem
5
19
22
Izslēgtie dokumenti
239
212
236
Krājuma kopskaits
4336
4455
4255

Grāmatu krājuma apgrozība

0.4
0.4
0,4

Periodisko izdevumu apgrozība

2,8
2.9
2,8
 

Bibliotēkā pieejamo datubāzu izmantojums

 
 
Datubāze
2016
2017
2018
Letonika
73
19
41
News
3
26
71
 

    Letonika.lv un Lursoft laikrakstu bibliotēkas datu bāzes izmantoja maz, jo gandrīz visu vajadzīgo skolēni sameklēja savu skolu bibliotēkās. Pārējie lietotāji priekšroku deva laikrakstiem un žurnāliem papīra formātā, skatījās arī dažādas enciklopēdijas. Lai arī bibliotēka no grāmatu krātuves ir pārveidojusies par informācijas piekļuves vietu, aizvien vairāk lietotāji izvēlas lasīt grāmatas, ko var paturēt rokās, nevis lasīt to interneta vidē. Iepriekšējos gados tāda tendence netika novērota.

 Ilgstošu parādnieku bibliotēkā nav, bet aktualizējas darbs ar tā saucamajiem nekārtīgajiem lasītājiem, kuri neievēro higiēnu, nežēlo grāmatas: sasmērē, loka lapas u. c. Ir cilvēki, kuri apvainojas, ja viņiem aizrāda. Bieži vien nesaprot, kāpēc nedrīkst aizlocīt lapu vietā, kur beidzis lasīt. Katru gadu esmu dalījusi tīrus maisiņus, kur ielikt grāmatas, arī grāmatzīmes, bet pēc kāda laika viss sākas no gala.

   Bibliotēkas krājumu popularizēja tādi pasākumi, kā Rakstnieku grāmatu plaukti: piemēram, Rakstījis tā, kā dzīvojis /rakstnieks Gunārs Priede / ; Zilās debesīs septiņas dzērves! Septiņas dzērves pazūd zilās debesīs, septiņas dzērves kliedz septiņreiz”

/rakstnieks Alberts Bels/. Plaukta izstādes: Kas paliek pāri pēc romāna izlasīšanas?/ arī viedokļu apmaiņa par A. Kolberga grāmatām/; Vai kapteinis Nemo vēl dzīvs? / Ž. Verna grāmatas/ un citi pasākumi, kuri atspoguļoti Bibliotēkas dienasgrāmatā.

 
 
 
 
7. Darbs ar bērniem un jauniešiem
 

   Lietotāju skaits vecumā līdz 18 gadiem palielinājies par 2 jauniešiem. Izsniegums un apmeklējumu skaits samazinājies. Vairākas ģimenes ar bērniem ir pārcēlušās uz dzīvi pilsētā, tuvāk mācību iestādēm.

   Tā kā pagastā nav skolas, tad bērni mācās dažādās reģiona skolās un uz savas dzīvesvietas bibliotēku pārsvarā nāk brīvdienās un projektu nedēļas laikā. Nepieciešamības gadījumā pēc grāmatām atnāk vecāki. 2018. gadā pagastā ir piedzimuši  divi bērniņi.

Aizvadītajā gadā bērni vairāk laika pavadīja spēlējot galda spēles, piemēram, spēli Loto, Monopols, lika puzles. Tikai puse no reģistrētajiem bērniem lasa regulāri. To bērnu vidū, kuri lasa grāmatas, populārākās  ir  M. Runguļa grāmatas. Vasaras sākumā skolēni nāca ar ieteicamās literatūras sarakstiem, izveidojās pat rinda.

Bērnu grāmatu krājums bibliotēkā ir 412 eks. 2018. gadā izslēgti 63 eks. grāmatu un seriālizdevumu, bet jaunieguvumi 22eks. grāmatu. ( B un J ).

   Daži no bērnu grāmatu popularizēšanas pasākumiem: vienas grāmatas izstāde Govs spēlē melnas klavieres, ruksis brauc ar sarkanu motorolleru, bet āpsim rozā cepure…/J. Viori ,, Ruksis un krāsas “; Reiz dzīvoja labā kurpe… / dzejas dienas /; Ziemeļvalstu literatūras nedēļas laikā lasījām fragmentus no Hākana Veiko grāmatas ,, Anteri, zēns no Lapzemes “.

 
 
8. Novadpētniecība
 
 

   Ar novadpētniecību saistītie materiāli bibliotēkā izvietoti plauktos visiem pieejamās vietās. Interesentu samērā maz, jo pastāvīgie bibliotēkas lietotāji tos jau ir izpētījuši. Klāt nākušas vēl vairākas fotogrāfijas par kolhoza laikiem, izskatīti 80. gadu beigu vietējā laikraksta ,, Vaduguns “ komplekti. 2018. gadā ir sniegtas 5 uzziņas kas saistītas ar pagasta vēsturi. Krājums papildināts ar vienu mūsu novadnieka Jura Cibuļa grāmatu, no kuras bibliotēkas lietotājiem sāpēja vēders, jo bija pārsmējušies. Visu gadu tika lasītas viņa vietējās folkloras grāmatas, jo tajās var atpazīt arī kādus no vietējiem iedzīvotājiem.

Darbā izmantoju Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzes materiālus.

 
 
 
 
 
 
 
 
 

10. Publicitāte

 

     Par bibliotēkā notiekošo un aktivitātēm, bibliotēkas lietotāji un interesenti var uzzināt atnākot uz bibliotēku vai apskatot mājas lapu www.bibliotekas./lazduleja.lv

 Bibliotēkas darba rādītājus interesenti var uzzināt Latvijas digitālajā kultūras kartē.  

    Mūsdienās informācijas noslogojums ir ļoti liels, cilvēki nogurst un cenšas vispār aiziet no jaunas informācijas, jo netiek galā ar to, kas jau ir. Tāpēc īpaši jāpiedomā kā vieglākā, interesantākā veidā pasniegt kādu aktuālu grāmatu jaunumu. Jāpiedomā arī pie bibliotēkas tēla veidošanas, kas sākas no ieejas durvīm, iestādes nosaukuma plāksnes, darba laika uzraksta.

Bibliotēku popularizējošie pasākumi tika gatavoti atbilstoši vietējai situācijai. Darbu plānoju ne konkrētai dienai, bet vairāk piemēroju konkrētai situācijai, kad bibliotēkā ienāk vairāki cilvēki.

 Izstāžu skaits bibliotēkā – 18.

Veiksmīgākās bibliotēkas darba formas:

Vienas grāmatas izstādes: Vēsturiskas ticamības robežās / A. Grīns ,, Nameja

gredzens”/ arī viedokļi pēc filmas noskatīšanās;

Grāmata, kura jāizlasa visiem, kuriem šķiet , ka dzīve pret viņiem ir netaisna / Jangs V.P. ,, Būda ‘’;

Intriģējoši ne tikai par pirkšanu un pārdošanu / Ē. Hānbergs ,, Tirgus stāsti”/;

Piecminūte jeb pārdomu jautājumi: Ziemeļmeita – kur tā radusies un ienākusi latviešu literatūrā; Kā cēlušies Latvijas ozoli?; Spēka zīmes janvārim; Interesanti fakti par Bībeli;

Ekspresaptauja: Atkārtosim Latvijas vēsturi;
Grāmatu apskats: Latvijas vēsture latviešu autoru darbos;
Grāmatu saraksts: Ko izlasīt rudenī?;

Kopīga skaļā lasīšana: Ak, šis samtainais rudens!; Mēs vienmēr dzīvi nokavējam, kad skrienam pakaļ kādam vējam ( I. Ziedonis );

Vasara – ceļojumu laiks – bukleti: Virs galvas Debesis, zem kājām Ceļš, bet pa ceļu tev pretī nāk Cilvēks;

Ar vieglu nopietnību: Kā regulēt laika apstākļus ziemā?;

Vispārējai jautrībai, bet arī nopietni: Kas ir flirts?.

 

Bibliotēkas lietotāju viedoklis par bibliotēkas darba laiku un citiem jautājumiem tika noskaidrots individuāli.

Apmeklētājiem pieejamā vietā atrodas bibliotēkas lietošanas un interneta lietošanas noteikumi, kā arī informācija par maksas pakalpojumiem bibliotēkā.

 
 
 
 
 
 
 
Secinājumi
 
 

·         Bibliotēka ir kļuvusi par sabiedrisko dzīvojamo istabu;

·         Lielākā daļa apmeklētāju informāciju uztver tikai atbilstoši savam zināšanu līmenim ( dzird tikai to, ko grib dzirdēt );

·         Apmēram puse bibliotēkas lietotāju soļo pa dzīvi neko nedarot ( valsts politikas rezultātā, jauni , darbspējīgi cilvēki dzīvo no pabalstiem );

·         Vairāk lasa, mazāk sēž internetā;

·         Darba ikdienā veiksmīgāk pielietotās prasmes: literatūras pārzināšana, informācijas resursu pārvaldīšanas prasme, psihologa talants un intuīcija;

·         Esmu apguvusi mācību kursu Digitālā saziņa ar valsti, bet šī saziņa aizvien biežāk kļūst nesasniedzama interneta pārtraukumu sakarā.

   

1. pielikums

Latvijas digitālās kultūras kartes lietošanas instrukcijai

                                                                                                                                                                                               
Darba lapa:

„PĀRSKATS PAR BIBLIOTĒKAS DARBĪBU 2017. gadā

 
Palīdzība

Ja, aizpildot veidlapu, rodas kādi jautājumi, lūdzu konsultēties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tālrunis: 67806128, e-pasts: baiba.bierne@lnb.lv

 
 
 
 
Pamatinformācija:
Aktuālais nosaukums

Lazdulejas pagasta bibliotēka

Nosaukums 2017.gadā

Lazdulejas pagasta bibliotēka

Adrese
 Egļuciems, Balvu novads

            LV - 4592                                                                                              LV                       

Tālrunis
 
Fakss
 
Mobilais tālrunis
26394292
 
 

E-pasts                   skaidritelogina@inbox.lv

 
Bibliotēkas vadītājs/ direktors
Skaidrīte Logina
 
Informācija internetvietnēs
www.bibliotekas.lv/lazduleja
Reģistrācija LR Uzņēmumu reģistrā
nr.
Struktūrvienība reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā ar kodu 90009302988
Datums 
 15.03.2010.
Reģistrācija LR Kultūras ministrijas Bibliotēku reģistrā
nr. BLB
0600 Nr. 600
Datums 
21.01.2004.
Juridiskais statuss
(LDKKis jāizvēlas vērtība)
Balvu Centrālās bibliotēkas struktūrvienība           
 
Iestādes
akreditācija
Apliecības nr.799
 
Akreditācijas datums 05.12.2011.
 
 
Akreditācijas termiņš 5 gadi
 
 
                             
 
 
Apraksts
 

Dibināšanas gads (dibināšanas gads; citas portāla apmeklētājiem saistošas ziņas par institūcijas darbības uzsākšanu)

Bibliotēka dibināta 1945. gadā.
 
 
 
 
 
 

Darbība (īss, saistošs   darbības veida, svarīgāko darbības virzienu apraksts)

Nepieciešamība savest kopā iedzīvotājus, lietotājus, apmeklētājus un zināšanas ar mērķi – lai šīs zināšanas radītu garīgu, intelektuālu, ekonomisku un sociālu labumu.

 
 
 
 
 
 
 
1.      Infrastruktūra
 
1.1. Ēka
 
Rindas kods
Pavisam
Skaidrojumi
A
B
1
2
Ēkas īpašuma forma
1110
x
Kam pieder ēka
fizisko personu īpašums
1111
0
Jā-1, nē-0
juridisko personu īpašums
1112
0
Jā-1, nē-0
pašvaldības īpašums
1113
1
Jā-1, nē-0
valsts īpašums
1114
0
Jā-1, nē-0
Ēkas uzcelšanas gads
1120
1994
Uzrāda tikai gadu

Kultūras pieminekļa Valsts aizsardzības Nr.

1130
 

Uzrāda, ja ēka ir Kultūras piemineklis

 
Citas (papildus) ēkas
Nosaukums vai adrese
1140
 
Uzrāda ēkas nosaukumu vai adresi
Īpašuma forma
1150
x
 
fizisko personu īpašums
1151
 
Jā-1, nē-0
juridisko personu īpašums
1152
 
Jā-1, nē-0
pašvaldības īpašums
1153
 
Jā-1, nē-0
valsts īpašums
1154
 
Jā-1, nē-0
Uzcelšanas gads
1160
 
Uzrāda tikai gadu
Kultūras pieminekļa Nr.
1170
 
Uzrāda, ja ēka ir Kultūras piemineklis
 
 
Teritorijas kopējā platība (m2)
1180
772,9

Kopējā teritorija, ieskaitot apbūves laukumu

 
 
1.2. Ēkas funkcionalitāte
 
Rindas kods
Pavisam
Skaidrojumi
A
B
1
2

Telpas pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem

1210
 

Atzīmēt, ja telpas ir pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Ir 3 fāzu elektrības pieslēgums
1220
 

Atzīmēt, ja ir 3 fāzu elektrības pieslēgums

Ir automātiskā ugunsdrošības sistēma

1230
1

Atzīmē, ja ir Automātiskā ugunsgrēka adrešu atklāšanas un ugunsgrēka trauksmes sistēma. Netiek publicēts portālā.

Apsardze
1240
x

Atzīmē, kāda veida apsardze tiek izmantota. Netiek publicēts portālā.

elektroniskā apsardzes sistēma (izsaukums uz adresi)

1241
1
Jā-1, nē-0

elektroniskā apsardzes sistēma bez piesaistes adresei

1242
 
Jā-1, nē-0
diennakts dežurants
1243
 
Jā-1, nē-0
nav apsardzes
1244
 
Jā-1, nē-0
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
1.3. Bibliotēkas telpas
 
Rindas kods
Pavisam
Skaidrojumi
A
B
1
2
Telpu kopplatība (m²)
1300
75,9

Bibliotēkas telpas, ko veido lasītāju apkalpošanas, krātuvju, pārējo telpu platību summa. (1300.r. = 1310.r. + 1320.r. + 1330.r.)

t.sk.
lasītāju apkalpošanas telpas
1310
75,9

Telpas informācijas sniegšanai, iespieddarbu un citu dokumentu izsniegšanai un lasīšanai (lasītavas, abonements, interneta zāles u.c.).

telpu tehniskais stāvoklis
1311
4

Norādīt: apmierinošs – 0, nepieciešams kosmētiskais remonts – 1, nepieciešams kapitālais remonts – 2, avārijas stāvoklī – 3, labs – 4, ļoti labs - 5

krātuves
1320
 
Speciālas telpas, kurās izvietoti bibliotēkas krājumi.
telpu tehniskais stāvoklis
1321
 

Norādīt: apmierinošs – 0, nepieciešams kosmētiskais remonts – 1, nepieciešams kapitālais remonts – 2, avārijas stāvoklī – 3, labs – 4, ļoti labs - 5

pārējās telpas
1330
 

Telpas bibliotēkas darbiniekiem, iekārtām, saimniecībai.

telpu tehniskais stāvoklis
1331
 

Norādīt: apmierinošs – 0, nepieciešams kosmētiskais remonts – 1, nepieciešams kapitālais remonts – 2, avārijas stāvoklī – 3, labs – 4, ļoti labs - 5

 
 
Lietotāju vietu skaits bibliotēkā
1340
8

Lietotāju vietas ar vai bez aprīkojuma (arī puskabīnēs, semināru un mācību telpās, bibliotēkas audiovizuālo dokumentu un bērnu nodaļās).

 


 

2.      Izmantošana

 
 
Rindas
kods
Pavisam
Skaidrojumi
A
B
1
2
 
Lietotāji
 
Aktīvo lietotāju kopskaits
210
134

Pārreģistrēta un/vai no jauna reģistrēta persona vai organizācija, kas visā pārskata periodā (no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim) apmeklējusi bibliotēku un/vai izmantojusi bibliotēkas infrastruktūru un pakalpojumus.

t.sk.
bērni un jaunieši līdz 18 gadiem
211
17

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.panta 1.punkts nosaka, ka “Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu (..)”

 
Apmeklējumi
 
Fizisko apmeklējumu kopskaits
220
2106

Bibliotēku tieši apmeklējušo personu skaits.

(220.r. = 221.r. + 222.r.)

pieaugušie
221
1588
 
bērni un jaunieši līdz 18 gadiem
222
518
 
Virtuālais apmeklējums
230
1100

Uzskaita veiktos virtuālos apmeklējumus neatkarīgi no aplūkoto lappušu vai elementu skaita: bibliotēkas vietnē, portāla biblioteka.lv profilā, emuārā (blogā), pašvaldības vietnes sadaļā, izglītības iestādes vietnes sadaļā. Neiekļauj kopkataloga datus.

Sociālo tīklu apmeklējums
240
 

Uzskaita lapu skatījumus (Page views, Profile visits) sociālo tīklu piedāvātajiem pakalpojumiem, kuru izmantošanai bibliotēkai ir konts vai bibliotēka ir kā tā dalībnieks, piemēram: facebook.com, draugiem.lv, twitter.com, instagram, youtube, linkedin, u.c.

 
Izsniegumi
 
Izsniegumu kopskaits
250
4090

Izsniegto dokumentu skaits lasītājiem vai institūcijām uz noteiktu laiku. Uzskaitāmi reģistrētie izsniegumi, ieskaitot lietošanu uz vietas bibliotēkā, izsniegumu starpbibliotēku abonementā un termiņu pagarinājumus.

(250.r. = 251.r. + 252.r. + 253.r. + … 264.r.)

t.sk.
grāmatas
251
1312

Neperiodiski iespiesti resursi kodeksa formā, t.i., ar vienā malā sastiprinātām lapām.

seriālizdevumi
252
2778

Izdevumi, kas iznāk secīgās daļās, parasti ar numerāciju vai datējumu un paredzēts izdošanai neierobežoti ilgi neatkarīgi no periodiskuma (periodiskie izdevumi, pārskati, tēzes, zinātniskie raksti u.tml.). Neietver monogrāfiju sērijas – tās uzskaitāmas kā grāmatas.

audiovizuālie resursi
253
 

Resursi, kura saturā pārsvarā ir skaņa un/vai attēli, un kuram nepieciešama īpaša ierīce, lai to noskatītos un/vai noklausītos (skaņuplates, lentes, kasetes, audiokompaktdiski, DVD diski, digitālie audioieraksti, diapozitīvi, transparenti, kinofilmas, videoieraksti, datorspēles).

mikroformas
254
 

Fotogrāfiski dokumenti, kura izmantošanai nepieciešams palielinājums (mikrofišas, mikrofilmas).

kartogrāfiskie materiāli
255
 

Telpā un laikā lokalizētu konkrētu un abstraktu parādību nosacīts attēlojums samazinātā mērogā (kartes, globusi, plāni, topogrāfiskie modeļi, taktilās kartes un aeroattēlojumi, izņemot atlantus un kartogrāfiskos dokumentus kodeksa, mikroformā, audiovizuālā un elektroniskā formā).

nošizdevumi
256
 

Izdevumi, kura pamatsaturs ir mūzikas attēlojums, parasti nošu rakstā – lapas vai kodeksa formā.

attēlizdevumi
257
 

Iespiesti izdevumi, kura raksturīgākā iezīme ir attēls (iespiedgrafika, mākslas darba oriģināli, mākslas darbu reprodukcijas, fotogrāfijas, plakāti, mācībattēli, tehniskie zīmējumi u.tml., izņemot attēlizdevumus kodeksa formā, mikroformā, audiovizuālā vai elektroniskā formā).

sīkiespieddarbi
258
 
Sīkiespieddarbi.
Braila raksta dokumenti
259
 
Braila raksta dokumenti
patenti
260
 

Dokumenti, kas garantē ekskluzīvas izgudrotāja tiesības izmantot vai licencēt izgudrojumu kopā attiecīgo dokumentāciju.

rokraksti
261
 
Dokumentu oriģināli rokrakstā vai mašīnrakstā.
nepublicētie dokumenti
262
 

Nepublicēti dokumenti, kas ir publiski pieejami, bet netiek izplatīti tirdzniecības tīklā (institūciju analītiskie pārskati, koncepcijas un programmas, konferenču vai kongresu programmas, referātu tēzes, referātu teksti, rezolūcijas u.tml.).

pārējie dokumenti
263
 

Cita veida neelektroniska formāta dokumenti (diorāmas, trīsdimensiju dokumenti, spēles, rotaļlietas u.tml.

elektroniskie resursi
264
 

Elektroniskie resursi (datubāzes, elektroniskie seriālizdevumi, digitālie dokumenti), kas publicēti lasāmatmiņas kompaktdiskos (CD-ROM), lasāmatmiņas videodiskos (DVD-ROM) vai citos datu nesējos, kā arī digitāli radītie resursi (e-grāmatas, rasmotas tīmekļa vietnes).

 
Izsniegums pa grāmatu veidiem

mācību grāmatas

265
 

Iespiesti resursi, kurā sistematizēti un mācību programmai atbilstoši izklāstīta mācību priekšmeta vai tās daļas viela.

bērnu grāmatas

266
104

Iespiesti resursi, kas satura un formas ziņā atbilst pirmskolas un sākumskolas vecuma bērna uztverei.

 

Izsniegums bērniem un jauniešiem līdz 18 gadiem

No kopējā izsnieguma skaita:

bērniem un jauniešiem līdz 18 gadiem

267
162
 
 
 
Starpbibliotēku abonements

Iekšzemes starpbibliotēku abonements (SBA)

270
52

SBA kārtā saņemto un izsniegto dokumentu kopskaits (270.r. = 271.r. + 272.r.)

t. sk.
no citām Latvijas bibliotēkām saņemto dokumentu skaits
271
15

No citām Latvijas bibliotēkām SBA kārtā saņemto dokumentu kopskaits.

uz citām Latvijas bibliotēkām nosūtīto dokumentu skaits
272
37

Uz citām Latvijas bibliotēkām SBA kārtā nosūtīto dokumentu kopskaits.

Starptautiskais starpbibliotēku abonements (SSBA)

280
 

SSBA kārtā saņemto un izsniegto dokumentu kopskaits (280.r. = 281.r. + 282.r.)

t. sk.
no ārvalstu bibliotēkām saņemto dokumentu skaits
281
 

No ārvalstu bibliotēkām SSBA kārtā saņemto dokumentu kopskaits.

uz ārvalstu bibliotēkām nosūtīto dokumentu skaits
282
 

Uz ārvalstu bibliotēkām SSBA kārtā nosūtīto dokumentu kopskaits.

 
 

Digitalizācija pēc pieprasījuma

Elektroniski nosūtīto vienību kopskaits

290
 

Dokumenta vai tā daļas pārsūtīšana no bibliotēkas krājuma.

 
 
 


 
  1. Krājums
 
 
Rindas
kods
Krājums
pārskata perioda sākumā
Jaun-ieguvumi
Izslēgtie dokumenti
Krājums
pārskata perioda beigās
 
Skaidrojumi
A
B
1
2
3
4
5
Dokumentu (fizisko vienību)kopskaits
310
 
 
4336
331
212
4455

Bibliotēkas krājums – visi dokumenti, kas pieejami bibliotēkā.

Jaunieguvums – dokuments, kas pievienots krājumam.

Izslēgts dokuments – dokuments, kas izslēgts no krājuma.

(310.r. = 311.r. + 312.r. + 313.r. + ... 324.r.)

t.sk.
grāmatas
311
3576
96
180
3492

Neperiodiski iespiesti resursi kodeksa formā, t.i., ar vienā malā sastiprinātām lapām.

seriālizdevumi
312
 
 
749
235
32
952

Izdevumi, kas iznāk secīgās daļās, parasti ar numerāciju vai datējumu un paredzēts izdošanai neierobežoti ilgi neatkarīgi no periodiskuma (periodiskie izdevumi, pārskati, tēzes, zinātniskie raksti u.tml.). Neietver monogrāfiju sērijas – tās uzskaitāmas kā grāmatas.

audiovizuālie resursi
313
 
 
6
 
 
6

Resursi, kura saturā pārsvarā ir skaņa un/vai attēli, un kuram nepieciešama īpaša ierīce, lai to noskatītos un/vai noklausītos (skaņuplates, lentes, kasetes, audiokompaktdiski, DVD diski, digitālie audioieraksti, diapozitīvi, transparenti, kinofilmas, videoieraksti, datorspēles).

mikroformas
314
 
 
 
 

Fotogrāfisks dokuments, kuru izmantojot, nepieciešams palielinājums (mikrofišas, mikrofilmas).

kartogrāfiskie materiāli
315
 
 
 
 

Telpā un laikā lokalizētu konkrētu un abstraktu parādību nosacīts attēlojums samazinātā mērogā (kartes, globusi, plāni, topogrāfiskie modeļi, taktilās kartes un aeroattēlojumi, izņemot atlantus un kartogrāfiskos dokumentus kodeksa, mikroformā, audiovizuālā un elektroniskā formā).

nošizdevumi
316
 
 
 
 

Izdevumi, kura pamatsaturs ir mūzikas attēlojums, parasti nošu rakstā – lapas vai kodeksa formā.

attēlizdevumi
317
 
 
 
 

Iespiesti izdevumi, kura raksturīgākā iezīme ir attēls (iespiedgrafika, mākslas darba oriģināli, mākslas darbu reprodukcijas, fotogrāfijas, plakāti, mācībattēli, tehniskie zīmējumi u.tml., izņemot attēlizdevumus kodeksa formā, mikroformā, audiovizuālā vai elektroniskā formā).

sīkiespieddarbi
318
 
 
 
 
Sīkiespieddarbi.
Braila raksta dokumenti
319
 
 
 
 
Braila raksta dokumenti.
patenti
320
 
 
 
 

Dokumenti, kas garantē ekskluzīvas izgudrotāja tiesības izmantot vai licencēt izgudrojumu kopā attiecīgo dokumentāciju.

rokraksti
321
 
 
 
 
Dokumentu oriģināli rokrakstā vai mašīnrakstā.
nepublicētie dokumenti
322
 
 
 
 

Nepublicēti dokumenti, kas ir publiski pieejams, bet netiek izplatīts tirdzniecības tīklā (institūciju analītiskie pārskati, koncepcijas un programmas, konferenču vai kongresu programmas, referātu tēzes, referātu teksti, rezolūcijas u.tml.).

pārējie dokumenti
323
 
 
 
 

Cita veida neelektroniska formāta dokumenti (diorāmas, trīsdimensiju dokumenti, spēles, rotaļlietas u.tml.)

elektroniskie resursi
324
 
 
5
 
 
5

Elektroniskie resursi (datubāzes, elektroniskie seriālizdevumi, digitālie dokumenti), kas publicēti lasāmatmiņas kompaktdiskos (CD-ROM), lasāmatmiņas videodiskos (DVD-ROM) vai citos datu nesējos, kā arī digitāli radītie resursi (e-grāmatas).

 

Bibliotēkas krājums pa grāmatu veidiem:

   mācību grāmatas
330
 
 
 
 

Iespiesti resursi, kurā sistematizēti un mācību programmai atbilstoši izklāstīta mācību priekšmeta vai tās daļas viela.

   bērnu grāmatas
340
   490
19
56
453

Iespiesti resursi, kas satura un formas ziņā atbilst pirmskolas un sākumskolas vecuma bērna uztverei.


 
 
  1. Darbinieki (pamattabulā jāuzrāda viena izglītība)
 
 
 
Rindas
kods
Pavisam
Nepilnas slodzes darbinieku skaits
No tiem
strādā pusslodzē
strādā ceturtdaļ-
slodzē
strādā citā slodzē
A
B
1
2
3
4
5
Darbinieku kopskaits

(4000.r. = 4100.r. + 4200.r.)

4000
1
 
 
 
 
 
 

Bibliotekāro darbinieku kopskaits (4100.r. = 4110.r. + 4120.r. + 4130.r. + 4140.r. + 4150.r.)

4100
1
 
 
 
 

t.sk. sievietes

4101
1
 
 
 
 

t.sk. vīrieši

4102
 
 
 
 
 

no tiem ar bibliotekāro izglītību

4110
 
 
 
 
 
   t.sk. ar maģistra grādu
4111
 
 
 
 
 
   t.sk. ar bakalaura grādu
4112
 
 
 
 
 

   t.sk. ar 1. līmeņa profesionālo augstāko jeb koledžas izglītību

4113
 
 
 
 
 
   t.sk. ar augstāko izglītību (līdz 1993.g)
4114
 
 
 
 
 
   t.sk. ar profesionālo vidējo izglītību (līdz 2002.g)
4115
 
 
 
 
 

   t.sk. ar profesionālo vidējo izglītību (no 2017.g)(960h, uzrāda darbinieki ar sākotnējo vispārējo vidējo un profesionālo vidējo izglītību citā jomā)

4116
 
 
 
 
 

no tiem ar izglītību citās jomās

4120
1
 
 
 
 
   t.sk. ar maģistra grādu
4121
 
 
 
 
 
   t.sk. ar bakalaura grādu
4122
 
 
 
 
 

   t.sk. ar 1. līmeņa profesionālo augstāko jeb koledžas izglītību

4123
1
 
 
 
 
   t.sk. ar augstāko izglītību (līdz 1993.g.)
4124
 
 
 
 
 
   t.sk. ar profesionālo vidējo izglītību
4125
 
 
 
 
 
no tiem zinātņu doktori
4130
 
 
 
 
 
no tiem ar vispārējo vidējo izglītību
4140
 
 
 
 
 
no tiem ar pamatizglītību
4150
 
 
 
 
 

no tiem studē profesionālās tālakizglītības programmā (960h)

4160
 
 
 
 
 
no tiem studē koledžā
4170
 
 
 
 
 
no tiem studē bakalauru un maģistru programmās
4180
 
 
 
 
 
no tiem studē doktorantūrā
4190
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Rindas
kods
Pavisam
Nepilnas slodzes darbinieku skaits
No tiem
strādā pusslodzē
strādā ceturtdaļ-
slodzē
strādā citā slodzē
A
B
1
2
3
4
5

Pārējo darbinieku kopskaits(4200.r. = 4210.r. + 4220.r. + 4230.r. + 4240.r. + 4250.r.)

4200
 
 
 
 
 
t.sk. sievietes
4201
 
 
 
 
 
t.sk. vīrieši
4202
 
 
 
 
 
no tiem ar bibliotekāro izglītību
4210
 
 
 
 
 
   t.sk. ar maģistra grādu
4211
 
 
 
 
 
   t.sk. ar bakalaura grādu
4212
 
 
 
 
 

   t.sk. ar 1. līmeņa profesionālo augstāko jeb koledžas izglītību

4213
 
 
 
 
 
   t.sk. ar augstāko izglītību (līdz 1993.g)
4214
 
 
 
 
 

   t.sk. ar profesionālo vidējo izglītību (līdz 2002.g)

4215
 
 
 
 
 

   t.sk. ar profesionālo vidējo izglītību (no 2017.g)(960h, uzrāda darbinieki ar sākotnējo vispārējo vidējo un profesionālo vidējo izglītību citā jomā)

4216
 
 
 
 
 
no tiem ar izglītību citās jomās
4220
 
 
 
 
 
   t.sk. ar maģistra grādu
4221
 
 
 
 
 
   t.sk. ar bakalaura grādu
4222
 
 
 
 
 

   t.sk. ar 1. līmeņa profesionālo augstāko jeb koledžas izglītību

4223
 
 
 
 
 
   t.sk. ar augstāko izglītību (līdz 1993.g.)
4224
 
 
 
 
 
   t.sk. ar profesionālo vidējo izglītību
4225
 
 
 
 
 

no tiem zinātņu doktori

4230
 
 
 
 
 

no tiem ar vispārējo vidējo izglītību

4240
 
 
 
 
 

no tiem ar pamatizglītību

4250
 
 
 
 
 

no tiem studē profesionālās tālakizglītības programmā (960h)

4260
 
 
 
 
 

no tiem studē koledžā

4270
 
 
 
 
 

no tiem studē bakalauru un maģistru programmās

4280
 
 
 
 
 

no tiem studē doktorantūrā

4290
 
 
 
 
 
 

Papildu bibliotekārā izglītība un kvalifikācija

Profesionālās tālākizglītības programma(960h, uzrāda darbinieki ar sākotnējo augstāko izglītību citā jomā)

4301
 
 
 
 
 

Profesionālā pilnveide (no 160h, t.sk. 240h programma)

4302
 
 
 
 
 

Pedagogu profesionālās pilnveides B programma “Izglītības iestādes bibliotekārs”

4303
 
 
 
 
 

Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana (profesionālās kvalifikācijas eksāmens)

4304
 
 
 
 
 


 
 
  1. Finansiālie rādītāji (euro, veselos skaitļos) – iekavās aiz posteņa nosaukuma ierakstīti atbilstošie budžetu ieņēmumu un izdevumu klasifikācijas kodi
 
 
Rindas
kods
Pavisam
Skaidrojumi
A
B
1
 

Atlikums pārskata perioda sākumā

5001
 
 
Ieņēmumi kopā (I.)
5000

1930

Bibliotēkas ienākušos līdzekļus veido 5000.r. = 5100.r. +5200.r. +5300.r. +5400.r.

t. sk.
Piešķirti no valsts budžeta
5100
 

Aizpilda bibliotēkas, kuru pamatbudžetu veido piešķīrums no valsts budžeta.

Piešķirti no pašvaldības budžeta
5200
1930

Aizpilda bibliotēkas, kuru pamatbudžetu veido piešķīrums no pašvaldību budžeta.

Saimnieciskās darbības ieņēmumi
5300
 

Aizpilda bibliotēkas, kuru pamatbudžetu veido privātie ieņēmumi.

Citi ieņēmumu avoti

5400
 

Uzrādāmi citi ienākuma avoti līdzās bibliotēkas pamatbudžetam.

(5400.r. = 5410.r. + 5420.r. + … 5470.r.)
no tiem:

maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi

5410
 
 

ziedojumi un dāvinājumi

5420
 

Attiecina saņemtos ziedojumus un dāvinājumus no iekšzemes un ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām

Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums

5430
 
 

citu vietējo fondu piešķīrumi

5440
 
 

ārvalstu finanšu palīdzība:

5450
 
 
t. sk.

ārvalstu fondu līdzekļi

5451
 

ES struktūrfondu un citu valstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas.

cita ārvalstu finanšu palīdzība

 
 
 
mērķdotācijas no valsts budžeta
5460
 
 
pārējie ienākumi
5470
 
 
IZDEVUMI KOPĀ (II.)
5500
1930

Bibliotēkas izdevumu kopsummu veido 5500.r. = 5600 r. + 5700 r.

Kārtējie izdevumi (1.1.)

5600
1930

5600 r. = 5611 r. + 5612 r. + 5620 r. +5630 r. + 5640 r. +5650.r.

Atalgojums (1100)
5611
 

Mēneša pamatalga, piemaksas, prēmijas, atalgojums fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas (1200)

5612
 

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi

Krājuma komplektēšana

5620
 

Izdevumi bibliotēkas krājuma papildināšanai

5620.r. = 5621.r. + 5622.r. + 5623.r. + 5624.r.

no tiem:
grāmatas (5233)
5621
 
 

periodiskie izdevumi (2400)

5622
 

Izdevumi žurnālu, laikrakstu, biļetenu, kalendāru un citu īslaicīgas nozīmes izdevumu iegādei

elektroniskie dokumenti (5233)

5623
 

Izdevumi elektronisko resursu (datubāžu, elektronisko seriālizdevumu, digitālo dokumentu u.c.) iegādei

citi dokumenti (5233)

5624
 
 
Preces un pakalpojumi
5630
 

Preces un pakalpojumi (2000): komandējumi un dienesta braucieni (2100); pakalpojumi (2200): pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi (2210), izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem (2220), iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi (2230), remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remontu) (2240), īre un noma (2260), citi pakalpojumi (2270). 

Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi (2250)
5640
 

Izdevumi juridiskajām personām par datoru programmatūras izstrādes, pilnveidošanas un papildināšanas pakalpojumiem, kā arī par veiktajiem darbiem saskaņā ar budžeta iestāžu pasūtījumu: informācijas sistēmas uzturēšana, informācijas sistēmas licenču normas izdevumi, pārējie informācijas tehnoloģiju pakalpojumi

Pārējie kārtējie izdevumi
5650
1930

Materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, kurus neuzskaita kodā 5000 (2300): biroja preces un inventārs (2310), kurināmais un enerģētiskie materiāli (2320), materiāli un izejvielas palīgražošanai (2330), kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli (2350), budžeta iestāžu nodokļu maksājumi (2500). Subsīdijas un dotācijas (1.3.)

Kapitālie izdevumi (2.0.)

5700
 
5700.r. = 5710.r. + 5720.r. + 5730.r. + 5740.r. + 5750.r.
t. sk.
Zeme, ēkas un būves (5210)
5710
 

Ēkas, kuras izmanto pašu vajadzībām, kā arī izīrējamās un iznomājamās nedzīvojamās ēkas

Nemateriāli ieguldījumi
5720
 

Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un līdzīgas tiesības

Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika (5238)
5730
 

Izmaksas un izdevumi tādiem ilgtermiņa aktīviem kā datori, serveri, kopētāji, faksa aparāti, telefoni, telefonu centrāles un cita biroja tehnika

Kapitālais remonts un rekonstrukcija (5250)
5740
 

Ēkas pārbūve, izmainot tās apjomu, nesošo elementu nomaiņa, ēkas vēsturiskā veidola atjaunošana

Pārējie kapitālie izdevumi
5750
 
 
Atlikums pārskata perioda beigās
5800
 
 
 
 
 

Valsts un pašvaldības piešķirtais finansējums krājuma komplektēšanai (aizpilda valsts nozīmes bibliotēkas un pašvaldību publiskās bibliotēkas)

 
 
Izdevumi (euro)

Krājuma komplektēšanai izlietoto valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu summa

872
no tiem:
      grāmatas
500
      periodiskie izdevumi
372
      fonogrammas
 
      filmas
 
 


 
 
  1. Informācijas tehnoloģijas
 
 
Rindas kods
Pavisam
Skaidrojumi
A
B
1
2
Datoru skaits
6010
5
Datoru skaits (6010.r. = 6011.r. + 6012.r.)
t. sk.
darbiniekiem
6011
1
 
lasītājiem
6012
4
 
Plāno klientu skaits
6020
 

Dators ar neatkarīgu barošanas bloku, kurš primārās funkcionalitātes nodrošināšanai izmanto savienojumu ar attālinātiem skaitļošanas resursiem. Plānie klienti ir tikai tās ierīces, kam nav datorā integrēta rotācijas tipa datu nesēja. Tādam plānā klienta galvenajam blokam, uz ko attiecas šī specifikācija, ir jābūt paredzētam novietošanai pastāvīgās atrašanās vietā (piemēram, uz galda), nevis pārnēsāšanai.

Plāno klientu skaits (6020.r. = 6021.r. + 6022.r.)
t. sk.
darbiniekiem
6021
 
 
lasītājiem
6022
 
 
Serveru skaits
6030
 

Datori tehnisko procesu nodrošināšanai.

Serveris (u.tml.) kā aparatūra (fiziska ierīce)

Bezmaksas Wi-Fi
6040
1

Iestādes telpās ir pieejams bezmaksas Wi-Fi.

Norādīt: jā – 1, nē – 0

Integrētā bibliotēku informācijas sistēma

6050
 

Norādīt: ALISE – 1, ALEPH 500 – 2, LIBER – 3, LIIS – 4, cita – uzrādīt kāda

Datubāzes
6060
2

Lasītājiem pieejamo datubāžu skaits (6060.r. = 6061.r. + 6062.r.)

abonētās
6061
2
Abonēto datubāžu kopskaits
pašu veidotās
6062
 

Pašu veidoto datubāžu kopskaits; novadpētniecības, analītikas, pašvaldību dokumentu, skolēnu, studentu darbi

Printeru kopskaits
6070
1
 
Skeneru kopskaits
6080
 
Neietver svītrkodu skenerus
Kopējamo iekārtu kopskaits
6090
 
 

Multifunkcionālo iekārtu kopskaits

6100
1

Iekārta, kurā apvienots printeris, kopētājs, skeneris, fakss

 

Valodas, kādās pieejama pamatinformācija bibliotēkas vietnē

6110
1

Norādīt valodas, kādās pieejama pamatinformācija mājaslapā: latviešu valoda – 1, krievu valoda – 2, angļu valoda – 3, vācu valoda – 4, franču valoda – 5

Vietnes automātiskās tulkošanas iespēja

6120
 

Ja mājaslapā ir ieviesta automātiskās tulkošanas iespēja, tad norādīt kāda: Google – 1, Microsoft – 2

 
Grāmatu drošības sistēma
6130
0

Grāmatu drošības sistēma (vārti) ar magnētisko lenti vai RFID tehnoloģijām.

Norādīt: jā – 1, nē – 0

 

Pašapkalpošanas grāmatu izsniegšanas/nodošanas sistēma

6140
0

Norādīt: jā – 1, nē – 0

 
 


 
  1. Digitalizācija
 
 
Rindas kods
Pavisam
Skaidrojumi
A
B
1
2

Digitalizācijā ieguldītie līdzekļi

700
 

Līdzekļu kopsumma 700.r. = 701.r. + 702.r. + 703.r. + 704.r.; līdzekļi, kas atvēlēti digitalizācijai, t.sk. darba algām, IT precēm un pakalpojumiem, saistītajām aktivitātēm

t. sk.
no bibliotēkas pamatbudžeta
701
 

Līdzekļi, kas digitalizācijai atvēlēti no bibliotēkas pamatbudžeta

no valsts vai pašvaldības fondiem, projektiem, programmām

702
 

Līdzekļi, kas digitalizācijai iegūti no valsts vai pašvaldību fondiem, projektiem un programmām

no ES vai citiem starptautiskajiem fondiem, projektiem, programmām

703
 

Līdzekļi, kas digitalizācijai iegūti no ES vai citiem starptautiskajiem fondiem, projektiem un programmām

no privātiem ziedojumiem
704
 

Līdzekļi, kas ziedoti bibliotēkai digitalizācijas mērķiem

 
 
Digitālo kolekciju kopskaits
710
 

Digitālo kolekciju kopskaits

 
 
Digitālo kolekciju pieejamība:
720
X
 
pieejams tikai uz bibliotēkas datoriem
721
 

Tikai bibliotēkas iekštīklā pilnībā vai daļēji pieejamo digitālo kolekciju skaits

pieejams publiski internetā
722
 

Pilnībā vai daļēji pieejamo digitālo kolekciju skaits internetā

Europeana
724
 

Digitālo kolekciju skaits, kas pieejams Eiropas digitālajā bibliotēkā Europeana

 
 
 
 
Digitalizēts līdz gada sākumam

Digitalizēts atskaites gada laikā

Digitalizēts gada beigās (kopā)
 

Digitalizēto teksta dokumentu skaits

740
 
 
 

Digitalizēto teksta dokumentu skaits (grāmatas, periodiskie izdevumi, rokraksti u.c.)

digitalizēto teksta dokumentu lappušu skaits
741
 
 
 

Digitalizēto teksta dokumentu lappušu skaits

Digitalizēto attēlizdevumu skaits

750
 
 
 

Digitalizēto attēlizdevumu (fotogrāfiju, fotonegatīvu, zīmējumu, plakātu, afišu, pastkaršu, atklātņu, grafiku, gravīru, etiķešu) skaits.

Digitalizēto nošu izdevumi skaits

760
 
 
 

Digitalizēto nošu izdevumi skaits

digitalizēto nošu izdevumu lappušu skaits
761
 
 
 

Digitalizēto nošu izdevumu lappušu skaits

Digitalizēto kartogrāfisko izdevumu skaits

770
 
 
 

Digitalizēto kartogrāfisko izdevumu skaits

digitalizēto kartogrāfisko izdevumu lappušu skaits
771
 
 
 

Digitalizēto kartogrāfisko izdevumu lappušu skaits

Digitalizēto skaņu ierakstu skaits

780
 
 
 
 
Digitalizēto skaņu ierakstu skaits
digitalizēto skaņu ierakstu hronometrāža
781
 
 
 

Formāts - "st:min:sec" (kopējais digitalizēto ierakstu atskaņošanas laiks)

Digitalizēto video ierakstu skaits

790
 
 
 
 
Digitalizēto video ierakstu skaits
digitalizēto video ierakstu hronometrāža
791
 
 
 

Formāts - "st:min:sec" (kopējais digitalizēto ierakstu atskaņošanas laiks)

 


 
 
  1. Darba kvalitāte
 
 
Rindas kods
Pavisam
Skaidrojumi

Dokumentu (fizisko vienību) skaits uz vienu lietotāju

810
33,25

Dokumentu kopskaits krājumā (310.r. 4. kolonna) attiecībā pret lietotāju kopskaitu (210.r.).

Kārtējie izdevumi uz vienu lietotāju
820
14,4

Kārtējo izdevumu kopsumma (5600.r.) attiecībā pret lietotāju kopskaitu (210.r.).

Projektizstrāde
830
 
Izstrādāto projektu kopskaits.
Izdevējdarbība
840
 
Izdoto izdevumu nosaukumu kopskaits.
Zinātniskās pētniecības darbs
850
 
Veikto pētījumu kopskaits.
Tematiskie pasākumi
860
4
Organizēto tematisko pasākumu kopskaits.
Izstādes
870
20
Izstāžu kopskaits.
 
 

Neformālā izglītība(kongresi, konferences, sanāksmes, semināri, lekcijas, kursi, dienesta braucieni, stažēšanās)

Neformālās izglītības programmas un izglītojoši pasākumi
880
7

Bibliotēkas un citu organizēto neformālās izglītības programmu un izglītojošopasākumu kopskaits.

Bibliotēkas organizēto izglītības programmu un pasākumu skaits

881
 

Bibliotēkas organizēto neformālās izglītības programmu un izglītojošopasākumu kopskaits.

Bibliotēkas organizēto izglītības programmu un pasākumu dalībnieku skaits

882
 
Neformālās izglītības programmu un izglītojošo pasākumu dalībnieku kopskaits

Citu organizēto izglītības programmu un pasākumu skaits

883
7

Citu organizēto neformālās izglītības programmu un izglītojošo pasākumu kopskaits, kuros piedalījušies bibliotēkas darbinieki.

Bibliotēkas darbinieku kopskaits, kas piedalījušies citu organizētajās izglītības programmās un pasākumos

884
1

Bibliotēkas darbinieku kopskaits, kas piedalījušies citu organizētajos neformālās izglītības programmās un izglītojošos pasākumos.

 
 
 
 
 

 

  

LAZDULEJAS PAGASTA BIBLIOTĒKAS

PĀRSKATS PAR DARBU
2017. GADĀ
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Satura rādītājs

Vispārīgs bibliotēkas raksturojums …………………………………………………….. 3

Finansiālais nodrošinājums ………………………………………………………………… 3

Materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums …………………………………………. 4  

Personāls …………………………………………………………………………………………… 4

Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība …………………………………………..6

Krājums …………………………………………………………………………………………….. 9

Darbs ar bērniem un jauniešiem ………………………………………………………. 11

Novadpētniecība ……………………………………………………………………………… 12

Publicitāte ……………………………………………………………………………………….. 12

Secinājumi ……………………………………………………………………………………….. 13 

 
 
 
 
 
 
 
 
 

                              Vispārīgs bibliotēkas raksturojums

    Lazdulejas pagasta bibliotēka, tāpat kā iepriekšējos gados, ir Balvu novada Balvu centrālās bibliotēkas    filiālbibliotēka, kas veic Lazdulejas pagasta bibliotēkas funkcijas.

   Bibliotēka pagastā ir informācijas un kultūras centrs. Bibliotēka joprojām atrodas pagasta centrā, pagasta pārvaldes 1. stāvā. Bibliotēka apsaimnieko trīs telpas. Šādā veidolā bibliotēka strādā no 2009. gada.

   Bibliotēkas darba pienākumus veicu atbilstoši amata aprakstam, darba līgumam, bibliotēku darbību reglamentējošiem ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem. Bibliotēkas uzdevumi ir noteikti saskaņā ar Latvijas Republikas Bibliotēku likuma normām, kas atbilstoši arī tika veikti 2017. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados.

   Bibliotēkas darbības un attīstības prioritātes piecu gadu darbības periodam ir noteiktas Bibliotēkas attīstības plānā. Ir palielinājusies lietotāju interese par grāmatām un lasīšanu. Brīvā laika pavadīšana bibliotēkā dažāda vecuma cilvēkiem kļuvusi gandrīz par ikdienas nepieciešamību.

    Izmaiņas bibliotēkas darbībā pārskata periodā nav notikušas. Bibliotēkas akreditācija pārskata periodā arī nav notikusi.

   Darbs tika veikts atbilstoši esošajai situācijai pagastā, viss pārējais bibliotekārais darbs atbilstoši amata aprakstam.

 
 
 
2. Finansiālais nodrošinājums
 

Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums

 
2015
2016
2017

Kopā (EUR)

 
 
 
Pašvaldības finansējums
1942
1930
1930
Citi ieņēmumi:
 
 
 
t. sk. maksas pakalpojumi
 
 
 
t. sk. ziedojumi un dāvinājumi
 
 
 
t. sk. VKKF finansējums
 
 
 
t. sk. citi piešķīrumi
 
 
 
 

Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem kopā: 1930 EUR

             t. sk. elektroenerģija: 670 EUR

             t. sk.    kurināmais un enerģētiskie materiāli: 1260 EUR

 
 

3. Materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums

 
 

Bibliotēkas tehniskais un materiālais stāvoklis ir labs. Pārskata periodā šajā jomā nekādi darbi nav veikti.

 
 

Bibliotēkas iekārtas un aprīkojums

 
 
 
Darbiniekiem
( skaits )
Lietotājiem
( skaits )
Vērtējums
Piezīmes
Datori
1
4
3 datori -2008.g.
2 datori – 2015.g.
 
Plānie klienti
 
 
 
 
Multifunkcionālās iekārtas
 
1
2015.g
 
Printeri
 
1
2005. g.
 
Kopēšanas iekārtas
 
 
 
 
Skeneri
 
 
 
 
Citas iekārtas
 
 
 
 
 

4 datori lietotājiem ir pietiekams skaits, jo rindu nav un ir dienas, kad ar datoriem darbojas viens vai divi cilvēki. Tas laiks ir pagājis, kad datori bija ļoti vajadzīgi un pat bija jāpierakstās rindā uz nākamo dienu.

 
 
 
 
4. Personāls
 
 

   Bibliotēkā strādā viens pilnas slodzes darbinieks ar augstāko izglītību citās jomās.

   2017.g. – Balvu novada Domes Atzinības raksts par ilggadēju un godprātīgu pienākumu veikšanu, pagasta kultūrvēstures popularizēšanu un aktīvu dalību pagasta sabiedriskajā dzīvē.

   Piedalījos Balvu CB dzimšanas dienas svinīgajā seminārā, kurā kopā ar kolēģēm atsvaidzinājām dažādus notikumus un faktus no Lielās bibliotēkas dzīves.

 
 
 

Apmeklētie profesionālās pilnveides pasākumi

 
N.p.k.
Norises laiks
Norises vieta
Organizētājs
(-i)
Pasākuma nosaukums, galvenās tēmas
Stundu skaits
1.
10. marts
Balvi
Balvu CB

Seminārs: Izmaiņas internetbanku darbībā; Valsts valoda.

5
2.
16. maijs
Balvi
Balvu CB

Seminārs: e-pasta etiķete; Tiesībsarga biroja darbs.

5
3.
26. maijs
Balvi
Balvu CB

Svinīgais seminārs: Bibliotēkas dzimšanas diena - vēsturiski dati no bibliotēkas dzīves

3
4.
14. septembris
Balvi
Balvu CB
Seminārs.
Lektorijs: Pozitīvā domāšana.
5
5.
1. novembris
Balvi
Balvu CB

Seminārs. Lektorijs: Interaktīvās nodarbības bērniem un pusaudžiem

5
6.
16. novembris
Balvi
Balvu CB

Seminārs. Lektorijs: Kultūras iestāžu tēls publiskajā vidē.

4
7.
19. decembris
Balvi
Balvu CB

Seminārs. Lektorijs: Elektronisko atbalsta sistēmu izmantošana

4
 
 

5. Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība

 
 

Bibliotēkas pamatrādītāji

 
 
2015
2016
2017

% salīdzinot ar iepr. gadu

Lietotāju skaits
145
144
134
-1%; -7%
t. sk. bērni
24
21
17
-13%; -19%
Bibliotēkas apmeklējums
2290
2393
2106
+ 5%; -12%
t. sk. bērni
514
594
518
+16%; -13%
Virtuālais apmeklējums
1097
901
880
-18%;
Sociālo tīklu apmeklējums
( skatījumi )
 
 
 
 
Izsniegums kopā
2875
3349
4090
+16%; +22%
t. sk. grāmatas
1043
1266
1312
+21%; +4%
t. sk. periodiskie izdevumi
1832
2083
2765
+14%; +33%
t. sk. bērniem
354
349
162
-1%; -54%

Bibliotekārais aptvērums % no iedz. skaita pašvaldībā

44
50
50
+14%; 0%
t. sk. bērni līdz 18 gadiem
55
40
34
-27%; -15%
Iedzīvotāju skaits
330
289
249
-12%; -14%
 

 Reģistrēto lietotāju skaits samazinājies par 10, tajā skaitā par 4 bērniem. Turpina samazināties iedzīvotāju skaits. Pēc ,, Latvijas statistikas gadagrāmatas, 2017 “, datiem  pagastā dzīvo 249 cilvēki. Taču nav īsti saprotams, cik no viņiem ir deklarējuši savu dzīvesvietu pagastā, cik dzīvo faktiski. Tā kā bibliotēka apkalpo visus, kuri ienāk bibliotēkā, tad ir iespēja kļūdīties, nosakot lietotāju skaitu procentos no iedzīvotāju skaita pagastā.  Bērni mācās dažādās reģiona skolās un tāpat kā iepriekšējā gadā uz bibliotēku pārsvarā nāk brīvdienās un projektu nedēļu laikā. Mazie bērni bieži tiek atstāti bibliotēkā, kamēr vecāki apmeklē pagasta pārvaldi, medpunktu. Šajā laikā bērni spēlēja galda spēles, lika puzles, rotaļājās. Pagastā ir tikai 6 pirmsskolas vecuma bērni, no tiem bibliotēku apmeklēja trīs bērni.

2017. gads iezīmējās ar to ka, samazinājies datoru lietotāju skaits, pat bērni mazāk izmantoja datorus internetspēlēm, bet vairāk meklēja bilžu grāmatas, spēlēja galda spēles, kuras esmu sagādājusi no saviem krājumiem. Tā kā vasara bija lietaina, tad bērni daudz vairāk dzīvojās pa bibliotēku, bieži vien kopīgi lasījām grāmatas.

Nopietnas problēmas sagādāja tas, ka bieži nebija piekļuves internetam. Ja cilvēks atnāk vienu reizi, otru reizi, lai samaksātu rēķinus, tad trešo reizi viņš vairs nenāk. Šajos gadījumos nav manos spēkos, ne prasmēs palīdzēt, atliek vien zvanīt attiecīgajam dienestam  un gaidīt.

   Vasaras mēnešos bibliotēku apmeklēja iebraucēji no dažādām Latvijas vietām, arī ārvalstīm. Iepriekšējos gados ( apmēram līdz 2015. gadam ) viņi izmantoja tādus bibliotēkas pakalpojumus kā internetu, printēšanu, kopēšanu, bet tagad tikai informācijas pakalpojumus, jo internets ir katram pieejams.

   Bibliotēku apmeklēja 9 pagasta iedzīvotāji, kuriem piešķirta invaliditātes grupa. Pārsvarā tie ir cilvēki ar psihoneiroloģiskiem traucējumiem. Personu ar īpašām vajadzībām nav.

   Lasītāju intereses bibliotēkā  netiek pētītas. Katram ir tiesības izvēlēties to, ko viņš konkrētā brīdī vēlas: lasīt, interesēties. Vai to var uzskatīt par nopietnu apdraudējumu, ja cilvēks interesējas par Korānu, dažādām pasaules reliģijām? Viņam jādod tāda grāmata vai informācija, kādu vēlas. Bibliotēkā novērota tendence, ka lietotāji aizvien biežāk izvēlas lasīt vieglāka sižeta grāmatas, viņiem rodas grūtības saprast sarežģītākus tekstus, kritiski izvērtēt informāciju, saprotami noformulēt savu domu, izdarīt no izlasītā secinājumus. Speciāla piesaistīšana grāmatu lasīšanai bieži vien sagādā liekas problēmas, piemēram, nevar atgūt izsniegto izdevumu. Ir cilvēki, kuri nāk uz bibliotēku tikai apskatīt sludinājumus preses izdevumos vai interneta portālos. Ir vēl daži bibliotēkas apmeklētāji, kuri spēj lasīt, bet lasīšana viņiem izraisa veselības problēmas. Viņiem sāp galva, acis. Ir izmēģināta priekšā lasīšana, iesaistot tajā arī tos bibliotēkas apmeklētājus, kuri sēž tikai īsinot savu laiku un gaidot jaunu vietējo informāciju no ienākušajiem. Tādejādi arī viņi reizēm nonāk pie sev vērtīgas informācijas, vai pat kļūst par bibliotēkas lietotājiem.

  Galvenais 2017. gadā, tāpat kā 2016. gadā, bija darbs ar informāciju – meklēšana, sniegšana, tā, lai palīdzētu katram lietotājam, apmeklētājam izvēlēties vispiemērotāko lasāmvielu, orientēties informācijas klāstā, izmantot bibliotēkā pieejamās informāciju tehnoloģijas, apgūt zināšanas darbā ar datoru un internetu. Iepriekš teiktais arī sastāda darbdienas lielāko daļu. Internetu visvairāk apmeklētāji izmantoja saziņai ar draugiem, veica pasūtījumus, maksājumus par elektrību, telefonu u. c. Visapmeklētākais ir portāls Draugiem.lv. To izmanto dažāda vecuma cilvēki, otrajā vietā ierindojas youtube.com, trešajā vietā reklāmas portāls ss.lv. un Google.lv. Uzņēmēji, tāpat kā iepriekšējā gadā, uz bibliotēku nenāk, jo viņus interesējošā informācija pašiem ir pieejama, ar attiecīgām programmām, printeriem un skeneriem. Bibliotēka joprojām ir kā ātrā palīdzība gadījumos, kad viņiem sabojājas datori un citu variantu nav, arī tad, kad vecāki bērniem neļauj mājās spēlēt spēles datorā. Informācijas pasniegšanas veidi sociālajos tīklos kļūst aizvien primitīvāka. Cilvēki nemēģina paturēt prātā informāciju, piemēram, telefona numurus, vēsturiskus notikumus, uzvārdus, jo visu taču var atrast internetā. Bet, ja uz kādu laiku pazūd elektrība, tad skrien uz bibliotēku. Elektroniskā informācija neaizstās tradicionālo grāmatu. Pat tie, kuri neapmeklē bibliotēku, uzskata, ka no tām zinības gūs ne tikai viņu bērni, bet arī mazbērni. Bibliotēka vienmēr būs tā vieta, kur notiek cilvēku pašizglītošanās.

   Ir sniegtas 400 uzziņas par daudzveidīgiem jautājumiem. Tematika ir ļoti plaša, bet pārsvarā tie ir juridisko, sociālo un medicīnisko pakalpojumu jautājumi, mazāk sniegtas uzziņas par literatūru, rakstniekiem, viņu darbiem. Februāra mēnesī bibliotēkā  jau 15 gadu atzīmējām Vispasaules Drošāka interneta dienu ,, Mācīsim bērnus lietot internetu ar galvu” ( tā bija viedokļu apmaiņa pieaugušajiem). E- prasmju nedēļā  no 27. marta līdz 31. martam, mācījāmies e – prasmes ikdienā ,, Bankas jaunās kodu kartes”. Aprīļa mēnesī pagasta iedzīvotājiem Lauku atbalsta dienesta darbinieki sniedza konsultācijas par Platību maksājumu pieprasījumu aizpildīšanu. Rindu pie datoriem nebija.

   Pašvaldības, valsts institūciju, nevalstisko organizāciju informācija pieejama dažādos veidos, piemēram, apmeklējot interneta portālus, lasot pašvaldības avīzi ,, Balvu Novada Ziņas “, Ziemeļlatgales laikrakstu ,, Vaduguns “. Bibliotēkā ir pieejami dažādi informatīvi materiāli, piemēram, Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā sniegto pakalpojumu klāsts , kur paskaidrots, kad un kā  Centra darbinieki sniedz informāciju un konsultācijas par valsts iestāžu e – pakalpojumu lietošanu: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts zemes dienests, Lauksaimniecības datu centrs, Uzņēmumu reģistrs, Nodarbinātības valsts aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts darba inspekcija, Lauku atbalsta dienests un valsts ieņēmumu dienests. Katru gadu ir pieejams izprintēts materiāls par būtiskāko nodokļu izmaiņās.

   Bibliotēkas lietotāji lasīšanai pārsvarā izvēlas grāmatas no bibliotēkas krājuma. No citām bibliotēkām ir saņemti tikai 15 eks. grāmatu, bet izsniegti citām bibliotēkām 37 eks. grāmatu. Vietējiem iedzīvotājiem nav augstas prasības literatūras izvēlē. Studenti bibliotēkas pakalpojumus izmanto tikai tad, ja viņiem kādu iemeslu dēļ nav pieejams internets. Kopumā ņemot, visus lietotājus var iedalīt trīs grupās: lasa tikai presi; lasa tikai grāmatas; izmanto tikai internetu. Lasa vairāk preses izdevumus, bet grāmata paliek otrajā vietā. 2017. gadā izlasīto preses izdevumu skaita par 1415 eks. pārsniedza grāmatu izsniegumu. Palielinājies to cilvēku skaits, kuri nāk uz bibliotēku aprunāties, kādu satikt, izlasīt reģiona laikrakstu ,, Vaduguns “. Lielāko bibliotēkas apmeklētāju skaitu sastāda maznodrošinātie un trūcīgie pagasta iedzīvotāji. Tie ir cilvēki, kuri netiek līdzi lielajai informācijas plūsmai.

   Lasītākie gada žurnāli ,, Ieva “ ,, Ievas Māja” un ,, Privātā Dzīve “, no laikrakstiem

,, Vaduguns “ un ,, Ievas Derīgo Padomu Avīze ”. Gada lasītākās grāmatas V. Kaijaks

,, Meitene no nekurienes “ un turpinājums ,, Vēstule “.

   Ārējās apkalpošanas punktu nav un nav arī nepieciešamība tos veidot , jo pamatā iedzīvotāji dzīvo pagasta centrā un 1 – 3 kilometru rādiusā ap to.

   Bibliotēka vēl nestrādā vienotajā informācijas sistēmā ,, Alise “.

   Bibliotēkai ir labs pozitīvais tēls, bet dažādas problēmas varēs atrisināt tikai tad, kad uzlabosies ekonomiskā situācija valstī. Bibliotēka viena nevar neko darīt, lai cilvēki nebrauktu projām, bet tiem, kuri nevar doties labākas dzīves meklējumos, bibliotēka ir vajadzīga kā vēl nekad. Šīs lietas var redzēt katru dienu un saprast tikai reāli strādājot ar cilvēkiem.

 
 
 
 
SBA rādītāji
 
 
SBA
2015
2016
2017

No citām Latvijas bibliotēkām saņemto dokumentu skaits

10
11
15

Uz citām Latvijas bibliotēkām nosūtīto dokumentu skaits

22
27
37
 
 
 
6. Krājums
 

Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums

 
 
2015
2016
2017

Pašvaldības finansējums krājuma komplektēšanai

870
800
872

t. sk.grāmatām

520
450
500
t. sk. bērnu grāmatām
86
23
120

t. sk. periodiskajiem izdevumiem

350
350
372

 Finansējums krājumam uz 1 iedzīvotāju pašvaldībā

2,6
2,8
3,5

Finansējums krājuma komplektēšanai kopā

1009
950
1038
 
  
 

   Bibliotēkas krājums ir labā stāvoklī. Finansējums grāmatu iegādei pietiekams. Iepērkot jaunas grāmatas, noteicošais ir bibliotēkas lietotāju pieprasījums, par kādu nozaru literatūru tiek izrādīta nopietnāka interese. Priekšroka vienmēr tiek dota latviešu oriģinālliteratūrai. Grāmatas tiek iepirktas pēc iepriekš pārdomāta saraksta. Pagasta iedzīvotāji grāmatas pērk ļoti reti. Laikrakstus abonē labi ja 10 līdz 15 iedzīvotāji,  jo laikraksts - tas ir dārgs pasākums.

 Pārskata periodā ir veikta  bibliotēkas krājuma pārbaude ( inventarizācija ). Iztrūkstošo iespieddarbu skaits 12 grāmatas, no tā divas 90. gadu , bet pārējās 70. gadu izdevums.

Kopējā elektroniskajā katalogā ir ierakstīti 1344 eks. iespieddarbu, kas sastāda 30 % no kopējā skaita.

 

Krājuma rādītāji

 
2015
2016
2017
Jaunieguvumi kopā
308
308
331
t. sk. grāmatas
75
86
96

t. sk. latviešu daiļliteratūra

13
22
27
t. sk. bērniem
14
5
19

Izslēgtie dokumenti

144
239
212
Krājuma kopskaits
4267
4336
4455

Grāmatu krājuma apgrozība

0.7
0.8
0.9

Periodisko izdevumu apgrozība

4.9
2.8
2.9
 

Bibliotēkā pieejamo datubāzu izmantojums

 
 
Datubāze
2015
2016
2017
Letonika
66
73
19
News
37
3
26
 

    Letonika.lv un Lursoft laikrakstu bibliotēkas datu bāzes izmantoja maz, jo gandrīz visu vajadzīgo skolēni sameklēja savu skolu bibliotēkās. Pārējie lietotāji priekšroku deva laikrakstiem un žurnāliem papīra formātā, skatījās arī dažādas enciklopēdijas. Bibliotēkas nedēļas laikā piedāvāju konsultācijas datu bāzes izmantošanā ,, Meklē Letonikā “, taču interesentu bija maz. Lai arī bibliotēka no grāmatu krātuves ir pārveidojusies par informācijas piekļuves vietu, aizvien vairāk lietotāji izvēlas lasīt grāmatas, ko var paturēt rokās, nevis lasīt to interneta vidē. Iepriekšējos gados tāda tendence netika novērota.

 Ilgstošu parādnieku bibliotēkā nav, bet aktualizējas darbs ar tā saucamajiem nekārtīgajiem lasītājiem, kuri neievēro higiēnu, nežēlo grāmatas: sasmērē, loka lapas u. c. Ir cilvēki, kuri apvainojas, ja viņiem aizrāda. Bieži vien nesaprot, kāpēc nedrīkst aizlocīt lapu vietā, kur beidzis lasīt.  Esmu dalījusi tīrus maisiņus, kur ielikt grāmatas, arī grāmatzīmes, bet pēc kāda laika viss sākas no gala.

   Bibliotēkas krājumu popularizēja tādi pasākumi, kā Rakstnieku grāmatu plaukti, piemēram, ,, Būt nomodā par putniem, kas izšķiļas ligzdās… Par zvaigznēm, kas nokrīt bez laika… Par suņiem, kas skraida bez darba apkārt… “ / bibliotēkā esošās Ilzes Indrānes grāmatas /;

,, Katra grāmata ir citu cilvēku pieredze, un tās svešās pieredzes ienāk tevī “/ Ingas Ābeles darbi /.

 Plaukta izstādes: Latviešu pilskalni vēl DEG / atceroties rakstnieku Laimoni Puru /;

100 jautājumi par Latviju / katru mēnesi viens jautājums interesentiem, meklējams visās iespējamās enciklopēdijās bibliotēkā / un citi pasākumi, kuri atspoguļoti Bibliotēkas dienasgrāmatā.

 
 
 
7. Darbs ar bērniem un jauniešiem
 

   Bibliotēkā ir samazinājies lietotāju skaits vecumā līdz 18 gadiem, arī izsniegums un apmeklējumu skaits, jo samazinājies bērnu skaits pagastā. Vairākas ģimenes ar bērniem ir pārcēlušās uz dzīvi pilsētā, tuvāk mācību iestādēm.

   Tā kā pagastā nav skolas, tad bērni mācās dažādās reģiona skolās un uz savas dzīvesvietas bibliotēku pārsvarā nāk brīvdienās un projektu nedēļas laikā. Nepieciešamības gadījumā pēc grāmatām atnāk vecāki. Ir novērots, ka bērniem trūkst pastāvīgas prasmes, jo visā pasaulē valda jauna tendence – bērna pāraprūpe, kad vecāki ļoti daudz dara viņu vietā. Bērns līdz 7 gadu vecumam nekur nedrīkst atrasties viens, ne mājās, ne ārpus mājas.  2017. gadā pagastā ir piedzimis tikai viens bērniņš.

Aizvadītajā gadā bērni vairāk laika pavadīja spēlējot galda spēles, piemēram, spēli

,, Monopols “, lika puzles.  Tikai puse no reģistrētajiem bērniem lasa regulāri. To bērnu vidū, kuri lasa grāmatas, populārākās joprojām ir Ē. Kūļa un M. Runguļa grāmatas. Vasaras sākumā skolēni nāca ar ieteicamās literatūras sarakstiem.

Bērnu grāmatu krājums bibliotēkā ir 453 eks. 2017. gadā norakstīti 56 eks. grāmatu un seriālizdevumu, bet ienākuši 19 eks ( B un J ).

   Daži no bērnu grāmatu popularizēšanas pasākumiem: Bērnība nezūd, bērnībai nav pagātnes – tāpēc ,, pašā Meža vidū, apburtā vietā tevi vienmēr gaidīs Lācītis – Pūks un viņa draugi “/ kopīga fragmentu lasīšana bērniem un pieaugušajiem par lācīti Pūku /;

Grāmatu plaukts bērniem: Sīki, mazi kukainīši / arī interesantākie fakti no kukaiņu pasaules /.

Kopējai jautrībai, bet arī nopietni: Izvēlamies Gailim vārdu!

   Profesionālo pilnveidi guvu lekcijās: Interaktīvās nodarbības bērniem un pusaudžiem ( lektore Iveta Krūmiņa ); Elektronisko atbalsta sistēmu izmantošana literatūras izziņas un popularizācijas procesā bērniem un jauniešiem ( A. Andersons ). Šīs lekcijas notika projekta Gaismu gaismas nesējiem ietvaros ( projekta vadītāja Ruta Cibule ).

 
 
 
 
 
8. Novadpētniecība
 
 

   Tāpat kā iepriekšējā gadā, ar novadpētniecību saistītie materiāli bibliotēkā izvietoti plauktos visiem pieejamās vietās. Arī šogad interesentu bija samērā maz, jo pastāvīgie bibliotēkas lietotāji tos jau ir izpētījuši. Klāt nākušas vairākas fotogrāfijas par kolhoza laikiem, izskatīti vairāki 90. gadu vietējā laikraksta ,, Vaduguns “ komplekti. 2017. gadā ir sniegtas 6 uzziņas kas saistītas ar pagasta vēsturi. Krājums papildināts ar mūsu novadnieka Jura Cibuļa grāmatām: ,, Skreineite ( Vuicūs raksteit ) “, ,, Skreineite

( Vuicūs laseit  “). Visu gadu tika lasītas viņa vietējās folkloras  grāmatas, jo tajās var atpazīt arī kādus no vietējiem iedzīvotājiem.

Darbā izmantoju arī Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzes materiālus.

 
10. Publicitāte
 

    Mūsdienās informācijas noslogojums ir tik liels, ka cilvēki nogurst lasīt un cenšas vispār aiziet no jaunas informācijas, jo netiek galā ar to, kas jau ir. Tāpēc īpaši jāpiestrādā pie bibliotēkas tēla veidošanas, kas sākas jau no ieejas durvīm, iestādes nosaukuma plāksnes, darba laika uzraksta.

     Par bibliotēkā notiekošo un aktivitātēm, bibliotēkas lietotāji un interesenti var uzzināt atnākot uz bibliotēku vai apskatot mājas lapu www.bibliotekas./lazduleja.lv.  

 Bibliotēkas darba rādītājus interesenti var uzzināt Latvijas digitālajā kultūras kartē.

 Bibliotēku popularizējošie pasākumi tika gatavoti atbilstoši vietējai situācijai. Darbu  plānoju ne konkrētai dienai, bet vairāk piemēroju konkrētai situācijai, kad bibliotēkā ienāk vairāki cilvēki.

 Izstāžu skaits bibliotēkā – 20.

Veiksmīgākās bibliotēkas darba formas:

Kopīga grāmatu pārlapošana, skaļā lasīšana:

lasījām M. Zālītes Eseja par prieku;

 Kartupeļu stāstus (ko var lasīt ne tikai bibliotēkā, bet arī citās vietās ),, Es esmu kartupeļa sirds. Kāpēc jūs prasāt no manis rožu un neļķu dvesmu. Es esmu tas, kas esmu”( I. Ziedonis );

Gladiolu stāstus: Kad vasara galā un rudens kokus sāk ietērpt skaistos tērpos visi, kas esam bibliotēkā, lasām gladiolu stāstus.

Tradicionālās piecminūtes: Vai jūs zināt, ka ir iznākusi grāmata ,, Zīmju valoda – latviešu žesti “, ko sarakstījusi Janīna Kursīte.;

Gaisa satiksme pavasarī ( kādi putni redzēti, kādi vēl drīz būs klāt, piedāvājumā Putnu dziesmu klausāmgrāmata );

Jauno grāmatu apskati;

Žurnālu apskati: tematiska izdevuma ,, 30 dabas takas “ apskats;

Pārbaudi sevi: 100 jautājumi par Latviju;

Vienas grāmatas izstādes: Ja tu pieļauj, ka ar mums dzīvē var notikt arī kas neparasts, tad noteikti izlasi šo grāmatu! ( N. Geidmans ,, Okeāns ielas galā “);

Literatūras izstādes: Rakstītie ziņņeši – vēstules ( grāmatas, kas tapušas vēstuļu formā);

Dzejas brīdis: Sarunas… apsi rudenī ( pārlapojām dzejnieces Lijas Brīdakas grāmatu

 ,, Gadskārtu sarunas “.

Apmeklētājiem patīk priecīga un dzīva vide, tāpēc pie mums nav bibliotēkām ierastā klusuma. Bibliotēkas lietotāju viedoklis par bibliotēkas darba laiku un citiem jautājumiem tika noskaidrots individuāli.

Apmeklētājiem pieejamā vietā atrodas bibliotēkas lietošanas un interneta lietošanas  noteikumi, kā arī informācija par maksas pakalpojumiem bibliotēkā.

 
 
Secinājumi
 

   Bibliotēka sniedza tādus pakalpojumus, kuri patiešām vajadzīgi pagasta iedzīvotājiem, tādus, kuriem ir jēga un kuri būs paliekoši cilvēka prātā. Bibliotēka palīdzēja apmeklētājiem nepazust informācijas plūdos, palīdzēja atlasīt ticamu informāciju un ieklausīties viņu vajadzībās. Bibliotēka vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk. Strādājot nelielos pagastos vislabāk redzams iedzīvotāju noskaņojums, viņu vēlmes un iespējas. Un ļoti bieži tieši vietējā bibliotēka ir tā, kura paver cilvēkam kādu iespēju, par kuru viņš pats nav zinājis. Atliek vien cerēt, ka turpmāk interneta pakalpojumu pieejamība bibliotēkā uzlabosies un man nebūs jāsūta cilvēki uz pagasta pārvaldi, kur ir pieejams LMT internets, kurš darbojas jebkurā diennakts laikā un  jebkādos laika apstākļos.