Rekavas bibliotēka

Bērnu žūrija

 

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas  - 2018 ekspertu saraksts

Bērnu žūrijas eksperti – 15

   Nilanna Bistrjakova (b.d)

    Madara  Borisa (b.d.)

    Katrīna Kamzola (b.d.)

  Kristīne  Kamzola (b.d.)

  Rafaela Lapsa (b.d.)

   Žanete Logina (b.d.)

  Ralfs Maksimovs (b.d.)

  Gustavs Keišs (b.d.)

   Laura Kuļša (b.d.)

       Jānis Lūkass Logins (b.d.)

         Olivers Pužuls (b.d.)

     Adrians Slišāns (b.d.)

            Edvards Slišāns (b.d.)

         Laura Amiļčinkova 3.kl.

        Madara Kļaviņa 3.kl.

 

Jauniešu žūrijas eksperti – 4  

 

   Aleksandra Buklovska 5.kl.

 

   Māra Circene 5.kl.

 Loreta Kamzola 5.kl.

   Santa Supjeva 5.kl.

 

 

 

Vecāku žūrijas grāmatu apskats 2012

1.      Džordi Sjerra i Fabra „Kafka un ceļojošā lelle” 

Ievērojamā kataloniešu izcelsmes spāņu bērnu un jauniešu rakstnieka grāmata „Kafka un ceļojošā lelle” atzīta par labāko 2007. gadā spāniski izdoto darbu un tiek ierindota aizvadītās desmitgades izcilāko 10 grāmatu skaitā.

Autora darbi tulkoti 25 valodās. 2006. un 2010. gadā Džordi Sjerra i Fabra tika nominēts mazā Nobela - Hansa Kristiana Andersena prēmijai.

Manuprāt interesantākie citāti no šīs grāmatas:

„…dzīvot nozīmē vienmēr iet uz priekšu, izdzīvojot katru brīdi un izmantojot katru iespēju (39.lpp).”

„Sapņi dzīvē ir pats galvenais. Bez sapņiem mēs esam tikai apmaldījušies rēgi, kas klīst pelēkajā ikdienā (74.lpp).”

Stāsts sākas ar to, ka Francs Kafka, pastaigājoties pa Štiglicas parku Berlīnē, satika meitenīti, kas izmisīgi raudāja, jo bija pazaudējusi savu lelli. Lai nomierinātu mazo, rakstnieks izgudro neparastu stāstu par to, kā lelle devusies ceļojumā un sūta vēstules mazajai saimniecei. Kafka kļūst par leļļu pastnieku. Tajā naktī viņš uzraksta pirmo no daudzajām vēstulēm, kuras trīs nedēļu garumā nenoguris piegādā meitenei, vēstot par lelles dēkām dažādās pasaules malās. 

Kāpēc viņš to dara?  Atbildi uz šo jautājumu Jūs atradīsiet izlasot šo stāstu.

Saka, ka grāmata „Kafka un ceļojošā lelle”  ir ne tikai izcils bērnu un jauniešu literatūras paraugs, bet arī aizraujošs stāsts pieaugušajiem. Vai tā ir?  Par to Jūs varēsiet pārliecināties izlasot šo grāmatu!

  1. Ērlenns Lū „Doplers”

Norvēģu rakstnieks, 43 gadi. Latvijas lasītājiem pazīstams jau kopš 2005. gada, kad ar panākumiem nāca klajā viņa romāns "Naivi. Super", uzreiz izceļot savdabīgo rakstnieka manieri. 2009. gadā latviski iznāca bērnu grāmatas par Kurtu.

Tagad latviski izdošanai tiek gatavots  romāns Mulejs, kas ir par meiteni, kura, zaudējusi ģimeni, mēģina izdarīt pašnāvību. 

Kādā intervijā autoram jautā. Jūs lielākoties rakstāt par diezgan vientuļiem un nesaprastiem cilvēkiem. Kāpēc izvēlaties tādus personāžus?

Atbilde:„ Ir garlaicīgi rakstīt par cilvēkiem, kuriem ir labi. Es bieži izvēlos tēlus, kas ir turbulentā savas dzīves periodā, pārmaiņu laikā. Gandrīz katra dzīvē ir nestabils periods, un cilvēki uz to reaģē dažādi - vienam rodas nepieciešamība pēc psihologa, cits sāk dzert, trešais dodas ceļojumā, vēl kāds pamet sabiedrību.

Romāns  Norvēģijā iznāk 2004.gadā,  ko vērtē kā soli vēl tālāk absurda pasaulē un ļoti izsmalcinātu mūsdienu vērtību kritiku. 

Man patika šāds citāts no grāmatas:

„Visa konstrukcija balstās tikai uz vientulību. Tā sacīt, tā ir nesošā sija (32.lpp).”

 Mūsdienu cilvēka meklējumi dabā ar mērķi rast dziļāku sevis izpratni.

Romānā savijusies atskārta par dziļām un mūžīgām vērtībām reizē ar zēnisku azartu par atgriešanos pie dabas.  Vietumis tā ir moderna utopija, ko caurvij absurdas un ironiskas situācijas. Romāns tematiski skar vīrieša un tēva lomu mūsdienu sabiedrībā, bet tam nebūt netrūkst savdabīga humora.

Romāna "Doplers" varonis, atgūstot samaņu pēc kritiena no divriteņa meža vientulībā, izlemj uzgriezt muguru mūsdienu sabiedrības normām un prasībām, cilvēku vietā izvēlēdamies mežu un agrīno mednieka un vācēja dzīvesveidu.

Vai viņam izdodas izvairīties no sabiedrības? Ja vēlies noskaidrot, izlasi grāmatu!

  1. Daniels Penaks „Skolas sāpes”

Franču rakstnieks, skolotājs.

Daniels Penaks bija 1999. gada rakstnieks Francijā.

Man interesantas šķiet šādas atziņas no grāmatas:

„Kļūstot par skolotāju, viens no maniem pirmajiem uzdevumiem bija, steigt atpestīt no bailēm manus sliktākos skolēnus, lai atsvabinātu viņu prātu un lai atbrīvotu ceļu zināšanām (22.lpp).”

„Nākotne ir kā siena, uz kuras attēlotas nesamērīgi palielinātas ainas no bezcerīgās tagadnes, kas ir ikvienas mātes lielākās bailes (41.lpp).”

„…nekas nenotiek tā, kā paredzēts, tā ir vienīgā lieta, ko mums iemāca nākotne, kad tā kļūst par pagātni (42.lpp).”

„Tieši tāds ir skolotāja darbs – dienu no dienas sākt visu no sākuma, līdz pienāk brīdis, kad skolotājs vairs nav nepieciešams (55.lpp).”

Par ko ir grāmata?

Šī ir grāmata par slaista, vecāku un skolotāju kopīgās sāpes, šo skolas sāpju mijiedarbību. Atbildi var atrast jau 15.lpp.

Noteikti ieteiktu ikvienam skolotājam, bet, ja Jūs neesiet skolotāji, tad skolēna statusā ir pienācies būt visiem. Mazliet atmiņu no sava skolas laika un prātā nāk daži skolotāji, kurus gribas atcerēties un kuri šo skolas laiku ir darījuši gaišāku, devuši mums pārliecību  par savām prasmēm.

Var piekrist vai apšaubīt autora izteikumus, bet lai to darītu ir jāiepazīstas ar grāmatā rakstīto. Izlasi, lai veidotu diskusiju vai vienkārši atcerētos savu skolas laiku!

  1. Marks Hedons „Savādais atgadījums ar suni naktī”

Britu rakstnieks Marks Hedons dzimis 1962.gadā Northemptonā, bet šobrīd ar sievu dzīvo Oksfordā. M. Hedons ir Anglijā labi pazīstams bērnu grāmatu rakstnieks un ilustrators, piecpadsmit grāmatu autors. “Savādais atgadījums ar suni naktī” (2003) ir rakstnieka pirmais romāns pieaugušajiem. Tulkota vairāk nekā 30 valodās.

Pats autors agrāk ir strādājis ar cilvēkiem, kuriem ir garīgi un fiziski traucējumi, un šī pieredze ir jūtama romānā.

Romāns par piecpadsmitgadīgu zēnu Kristoferu ar Aspergera sindromu (autisma paveids) nav izprotama iejušanās otra ādā vai metaforiska vārdu spēle, bez kā nav iedomājams neviens literārs darbs. 

Piemērs: „Nestaigāt pa zāli”

Šī grāmata nav tikai par Kristoferu un viņa pasaules uztveri, ko ietekmē slimība, – tā skopi, bet izteiksmīgi stāsta par viņam apkārt esošajiem cilvēkiem – par vecākiem, kas īsti nav pratuši sadzīvot ar viņa slimību, par neiecietīgiem bērniem no „veselo” skolas, skolotājiem un kaimiņiem, par izbrīna pārņemtiem svešiniekiem. Brīžiem šķiet, ka Kristofera bailēm no cilvēciskiem kontaktiem ir gluži vienkāršs pamats – apkārtējo cilvēku attieksme.

Marks Hedons raksta: „Lasīšana ir kā saruna. Visas grāmatas ar mums runā. Bet laba grāmata arī klausās.” Šis romāns ļauj lasītājam sarunāties ar Kristoferu un reizē ieklausīties arī sevī.

Ja esi gatavs sarunai, sāc lasīt!