Aktualitātes

21. novembrī Viļakas bibliotēkā svinīgi atklāta Jolantas Saulevičas Loginas foto izstāde, kuras pamatā ir dziļi personiskais fotostāsts “Vectēvs”. Māksliniece dalījās ar apmeklētājiem savas izstādes tapšanas ceļā – no idejas dzimšanas līdz emocionāli piesātinātam stāstam, kas aicina uz pārdomām par dzīvi, atmiņām un cilvēku kā vērtību visos laikos.

Izstādes atklāšanā klātesošie klausījās ne tikai autores stāstījumā, bet arī Viļakas vidusskolas jauniešu un Viļakas katoļu draudzes dekāna Guntara Skutela, bibliotēkas vadītājas L. Babānes atmiņās par saviem vectēviem. Šie stāsti kļuva par spēcīgu atgādinājumu ikvienam – par ģimenes nozīmi, tuvu cilvēku vērtību mūsu dzīvē, novadā un valstī.

Paldies Viļakas vidusskolas latviešu valodas skolotājām R. Vilkastei un I. Lindenbergai par atbalstu un radošo sadarbību!

Viļakas bibliotēka aicina ikvienu apmeklēt izstādi un piedzīvot fotogrāfiju spēku – tās spēj atmodināt atmiņas, radīt jaunas sajūtas un stiprināt pārliecību par ģimenes nozīmīgumu mūsu ikdienā.

Nāciet un ļaujieties fotogrāfiju stāstam – tas ir gan mākslas, gan dzīves ceļš, kas vieno paaudzes!

Izstāde būs skatāma Viļakas bibliotēkas izstāžu zālē līdz 18. decembrim.

21. novembrī plkst. 13:00 Viļakas bibliotēkā - Jolantas Saulevičas Loginas fotopersonālizstāde "Vectēvs".

Pasākuma laikā būs iespēja tikties ar mākslinieci, kā arī dzirdēt Viļakas vidusskolas jauniešu stāstus par savu vectēvu.

Latvijas svētku nedēļā aicinām ikvienu – nāc, skaties, ieklausies un dalies arī Tu ar savu stāstu par vectēvu!

Gaidām Tevi Viļakas bibliotēkā!

Grāmatu izvēle Viļakas bibliotēkā atklāj lasītāju plašo interešu loku – no romantikas un piedzīvojumiem līdz vēstures liecībām un sabiedrības, policijas darba, mazpilsētu dzīves un sociālām problēmām.

• Latviešu autoru darbi – īpaši pieprasīti ir Dainas Avotiņas romāni “Vīramāte”, “Kumpiņa. Atrastā dienasgrāmata”, “Divas koka karotes un roze”, kā arī Birutas Eglītes "Uzdāvini jaunu dienu", Skaidrītes Gailītes, Sandras Vensko "Adele", Laima Poga "Atvasara". Tie atspoguļo ģimenes attiecības, sadzīvi un cilvēku likteņus.
• Vēsturiskas un reliģiskas tēmas – A. Skaidrītes Gailītes “Rožukronis” un Hetere Morisas “Aušvicas tetovētājs” rāda lasītāju interesi par vēstures liecībām un cilvēku izdzīvošanas stāstiem.
• Dzīvesstāsti un atmiņas – Valdis Klišāns “Pieauguša puikas atmiņu klade”, Zane Daudziņa “Bērnudienas Komunālijā” un Harijs Vagrants “Trakā mugursomnieka negantie piedzīvojumi”, Aussalīša "Tas raibais fukša gads", Valērija Perēna "Svētdienās aizmirstie" apliecina, ka lasītājus piesaista autobiogrāfiski un piedzīvojumu stāsti.
• Sabiedrības un sociālās problēmas – Lato Lapsas “Mentu zaņķis” un Ilutas Dzenes “Krāsmatas”, Maija Priedīte "Smags gadījums" parāda interesi par kritisku skatījumu uz sabiedrību un mazpilsētu dzīvi.
• Romantika un noslēpumi – Nora Robertsa “Serafinas dārgumi” un Kamilla Lekberga “Mirāža” apliecina, ka lasītāji vēlas arī emocionālus un aizraujošus sižetus.
• Mazpilsētu un lauku dzīves atspoguļojums – S. Irbes “Mazpilsētas meitenes” un Nellas no Krotes “Kumeļu sauks Delveris” rāda, ka lasītājiem ir tuva lauku vide un tradīcijas.

Viļakas bibliotēkas lasītāji izvēlas gan grāmatas par vēsturi un sabiedrību, gan emocionālus un izklaidējošus stāstus, kas ļauj identificēties ar varoņiem vai atpūsties no ikdienas steigas.

Nāc uz Viļakas bibliotēku un izvēlies sev aizraujošu lasāmvielu!

Mēs, Latvijas cilvēki, esam atslēgas visam,

kas ar Latviju ir noticis un notiks.

Mēs esam Latvija.

/M. Ķibilds/

Latvijas valsts proklamēšana – 1918. gada 18. novembris

1918. gada 18. novembrī Rīgas Pilsētas 2. teātrī, tagadējā Nacionālajā teātrī, tika pasludināta Latvijas valsts.

Latvijas valsts proklamēšana bija iespējama, pateicoties labvēlīgai starptautiskajai situācijai Pirmā pasaules kara izskaņā – sabruka Krievijas un Vācijas impērijas.

Jau 1917. gada rudenī tika izveidotas divas galvenās latviešu nacionālās politiskās organizācijas – Demokrātiskais bloks un Latviešu Pagaidu nacionālā padome.

1918. gada 17. novembrī latviešu politiskās organizācijas vienojās, ka suverēnā vara Latvijā pieder Latvijas Tautas padomei. Par tās priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Čaksti, bet par Pagaidu valdības galvu – Kārli Ulmani.

18. novembra svinīgo sēdi atklāja Tautas padomes priekšsēdētāja vietnieks Gustavs Zemgals, bet Kārlis Ulmanis Pagaidu valdības vārdā pasludināja neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas nodibināšanu.

Šis vēsturiskais brīdis ir pamats mūsu valstij un tās neatkarībai.

18. novembris ir diena, kad godinām tos, kas ar savu darbu un drosmi radīja Latvijas valsti.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja materiāli un video par Latvijas valsts proklamēšanu 

Pārbaudi savas zināšanas par Latvijas proklamēšanu! 

14. novembrī  Viļakas bibliotēkā  ciemojās Viļakas PII Namiņš bērni.

Kopā iepazinām bibliotēku, draudzējāmies ar Mūmammu no Zviedrijas (J. Vislandere “Mūmamma un slīdkalniņš”) Ziemeļvalstu literatūras nedēļas un Eiropas Autoru dienas ietvaros un devāmies piedzīvojumos kopā ar I. Zanderes “Ceļotājs čemodāns” (Bērnu žūrija 2025).

• Lasījām stāstus
• Iepazinām Eiropas valstis un autorus
• Krāsojām un darbojāmies radoši
• Lēcām “klasītes”
• Veidojām apsveikumu Latvijai dzimšanas dienā

Mazajiem lasītājiem bija iespēja ne tikai iepazīt bibliotēku kā vietu, kur glabājas stāsti, bet arī pašiem kļūt par stāstu dalībniekiem - iepazīt Ziemeļvalstu un Eiropas literatūras pasauli, ļaut iztēlei doties piedzīvojumos, radoši izpausties, mācīties, rotaļāties un gatavoties Latvijas svētkiem kopā.

Bērni pieredzēja, ka bibliotēka ir vieta, kur grāmatas kļūst par draugiem un piedzīvojumiem, bet svētki – par kopīgu prieku.

Paldies bērniem un skolotājām par sirsnīgo ciemošanos!

#ViļakasBibliotēka #ZiemeļvalstuLiteratūrasNedēļa #BērnuŽūrija2025 #ReadForReal #Mūmamma #CeļotājuČemodāns #LasīšanasPrieks #LatvijasDzimšanasDiena #MazieLasītāji

No 11. novembra līdz 12. decembrim visā Eiropā tiek svinēta Eiropas Autoru diena – iniciatīva, kas apvieno vairāk nekā 40 valstis un 31 valodu, lai godinātu autorus un rosinātu interesi par grāmatām, īpaši jauniešu vidū.

Lasīšana attīsta mūsu komunikācijas prasmes, palīdz saprast citus un veicina pārliecību un sadarbību. Šīs iniciatīvas vīzija ir “Lasoša Eiropa” – vieta, kur grāmatas ir katrā mājā, lasīšana tiek atbalstīta publiskajā telpā, un tikšanās ar autoriem vieno cilvēkus literatūras svētkos.

Lasīsim vairāk – jo katra grāmata ir jauna iespēja domāt, saprast un iedvesmoties.

Vairāk informācijas: https://ej.uz/pvrk

11. novembris ir viena no nozīmīgākajām Latvijas valsts piemiņas dienām. Tā ir veltīta Latvijas brīvības cīņu varoņiem, kuri 1919. gadā aizstāvēja jauno Latvijas valsti pret Bermonta–Avalova karaspēku. Šī diena ir kļuvusi par Patriotu nedēļas sākumu, kad īpaši godinām tos, kas izcīnīja Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanos un pastāvēšanu. Šis datums ir kļuvis par simbolu latviešu karavīru uzvarām Brīvības cīņās (Neatkarības karā).

1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Bermonta vadītos vācu un krievu spēkus Rīgā un atbrīvoja Daugavas kreiso krastu. Uzvara bija iespējama, pateicoties tautas vienotībai un sabiedroto atbalstam. Šī kauja kļuva par pagrieziena punktu Latvijas neatkarības nostiprināšanā.

Pēc uzvaras 11. novembris ieguva nosaukumu Lāčplēša diena. 1920. gadā tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis, ko piešķīra par nopelniem Neatkarības karā. Padomju okupācijas laikā Lāčplēša dienas svinības bija aizliegtas, taču Trešās atmodas laikā tās atjaunoja.

Mūsdienās tradīcijas turpinās – cilvēki iededz svecītes pie Rīgas pils mūra un citās piemiņas vietās, notiek lāpu gājieni, piemin kritušos Brāļu kapos un citviet Latvijā.

Lāčplēša diena ir brīdis, kad godinām Latvijas brīvības cīnītājus un atgādinām sev, ka brīvība ir jāaizsargā un jāstiprina ik dienu.

 Avots: Latvijas Okupācijas muzejs –11. novembris, Lāčplēša diena

Vairāk informācijas: Aizsardzības ministrijas izveidotajā materiālā

Lūdzam savlaicīgi ieplānot bibliotēkas apmeklējumu un grāmatu apmaiņu.
Lai visiem gaiši un sirsnīgi Latvijas Valsts svētki!

 Jaunākās grāmatas Viļakas bibliotēkā

Aicinām iepazīties ar jaunākajiem grāmatu papildinājumiem mūsu krājumā! Piedāvājumā gan latviešu autoru darbi, gan tulkotā literatūra – aizraujoši romāni, detektīvi, dzīvesstāsti un grāmatas bērniem.

 Pieaugušajiem

• D. Judina – "Mēmais","Atnāciet rīt", "Kas lēni nāk", "Arī saulei ir plankumi"
• A. Gustavsone – "Trīskrāsu karuselis"
• F. Makfadena "Skolotāja"
• A.Pāsilinna "Mīlīgā indes brūvētāja"
• I. Upīte "Trakās kāzas"
• Indriķis Latvietis "Ādamsona faili", "Nāve. Bailes 4"
• Lato Lapsa "Valstsgribis"
• A. Klīvsa "Viena diena pēc Dorotejas Kesidijas nāves", "Auroras Tīgārdenas mistērijas",  "Slepkavība manā pagalmā"
• M. Hila "Mēnešreizēs ir spēks"
•  S. Strautniece "Vējainie"

 Bērniem

• L. Pīpkalēja "Raganas veiksme"
• K. Pāsto "Jokeinšteins"
• R. Zimnoha "Ūna un Māre no Nelabo ciema"

 Grāmatas pieejamas lasīšanai uz vietas un izsniegšanai uz mājām.

 Aicinām apmeklēt bibliotēku un izvēlēties sev piemērotāko lasāmvielu!

 JAUNUMS VIĻAKAS BIBLIOTĒKĀ! LATVIEŠU ORIĢINĀLLITERATŪRA!

Grāmatas ar raksturu! Esi pirmais, kas tās izlasa! 

 Iepazīstieties ar jaunumiem:

•  Linda Mūrniece “No Romas līdz Vecpiebalgai” – dziļš un patiess stāsts, kas atklāj ceļojumu pašam pie sevis.
•  Laima Poga “Negaiss” – emocijām piesātināts romāns, kas liks aizdomāties par dzīves izaicinājumiem un spēju tiem pretoties.
•  Virdžīnija Lejiņa “Reizēm. Vienmēr. Nekad.” – grāmata, kas jau ar pirmajām lappusēm liek aizmirst par visu citu un sekot līdzi Māretas pārdzīvojumiem, pašas ienīstiem prātojumiem un “īstas dzīves” sagādātiem piedzīvojumiem.
•  Inga Gaile “Sliktā māte” – Spēcīgs un atklāts darbs, kas lauž sabiedrībā pastāvošos stereotipus un uzdrošinās runāt par tabu tēmām.

Gaidīsim jūs! 

Vairāk informācijas par grāmatām skaties te:   https://ej.uz/39r9

Godinām Dainu tēvu – Krišjāni Baronu!

Šogad aprit 190 gadi kopš dzimis Krišjānis Barons – latviešu tautasdziesmu vācējs, sistematizētājs un kultūras simbols.

Vai zināji šos faktus par viņu?

• Dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižā.
• Studēja matemātiku un astronomiju Tērbatas Universitātē.
• Pazīstams kā “Dainu tēvs” – apkopojis vairāk nekā 217 000 tautasdziesmu.
• Izveidoja Dainu skapi – īpašu mēbeli dziesmu kartītēm.
• Bijis skolotājs Marijas sieviešu ģimnāzijā, darbojās arī kā publicists.
• “Latvju dainas” izdotas 6 sējumos no 1894. līdz 1915. gadam.
• Miris 1923. gada 8. martā Rīgā, apglabāts Meža kapos.
• Dainu skapis apskatāms Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
• 2004. gadā atzīts par vienu no nozīmīgākajām Latvijas personībām.

GRĀMATU JAUNUMI VIĻAKAS BIBLIOTĒKĀ!

Visiem romānu cienītājiem! Mums ir lieliskas ziņas – bibliotēkas plauktos nonākuši aizraujoši Vakara romāni.

Iepazīstieties ar jaunumiem:

M. Priedīte “Smags gadījums” — Romāns, kas atklāj sarežģītus dzīves līkločus, kuros var atpazīt arī savu pieredzi.

B. Gercāne, M. Bērtule “Noķert pūķi” — Stāsts par divu sieviešu likteņiem, kas savijas negaidītos notikumos un izaicinājumos.

L. Kurka “Kļūdu klusēšana” — Kāds noslēpums glabājas pagātnē un kā tas ietekmē šodienas notikumus? Uzziniet paši.

Nāciet uz Viļakas bibliotēku un izvēlieties lasāmvielu rudens vakariem! Gaidīsim jūs!

Ielūkojies - video ir te: https://ej.uz/wp38

"Laba sirds ir visa sākums,

Laba sirds ir visa beigums,

Vairāk cilvēks nespēj sasniegt."

/Rainis/

Šis septembris Latvijā atkal smaržo pēc viršiem un dzejas – ir klāt Dzejas dienas 2025, kuras svinam ar devīzi "Dzeja svin"!

11. septembrī atzīmējam īpašu notikumu – izcilā dzejnieka Raiņa 160. dzimšanas dienu! Viņa darbi ir pāri laikam, atgādinot mums par latviešu valodas bagātību un tautas garīgumu.

Atklāsim dzejas spēku, kas spēj savienot pagātni, tagadni un nākotni!

Ielūkojies te: https://ej.uz/fpkj

Neklātienes ceļojums uz Romu

Kristiešiem ir Lielā gavēņa laiks, kad cenšamies mainīties, garīgi pilnveidoties,  padziļināt savas attiecības ar Dievu.

19. martā, svētā Jāzepa dienā, kas gavēņa laikā ir kā svētku diena, Viļakas bibliotēkā pulcējās lasītāju klubiņa „Mantinieces” dalībnieces. Mums bija lieliska iespēja virtuāli doties uz Romu, jo sava ceļojuma iespaidos dalījās Regīna Sergejeva. Viņa emocionāli stāstīja par redzēto Romas ielās un muzejos, svētā Pētera laukumu un Vatikānu, par senatnes pieskārieniem un, protams, itāļu virtuvi. Ievērojamākie apskates objekti: Svētā Pētera bazilika celta 120 gadus (1506. – 1626.) vietā, kur atrodas apustuļa Pētera kaps. 1506. gadā dibinātais Vatikāna muzeju komplekss, kur 54 zālēs izvietoti 70 000 unikālu mākslas darbu, Spāņu kāpnes, strūklakas ar skulptūrām un daudzas baznīcas.

Regīna bija rūpīgi sagatavojusi stāstījumu, daudzus faktus precizējot ar informāciju no interneta un ļaujot aplūkot ceļojuma fotogrāfijas.

Savukārt Rutta atklāja, ko dara baudot „pelnīto atpūtu”. Viņu ieinteresēja lakatu adīšana dreļļu  rakstā. Mantinieces varēja aplūkot vienu pabeigtu darbu un otru – procesā, lai parādītu, kā gabaliņi tiek savstarpēji sastiķēti (saadīti). Tika apbrīnota pacietība un patērētais laiks, lai iegūtu šādu garderobes sastāvdaļu, varbūt – aksesuāru…

Prieks par jauko satikšanos pavasarī! Paldies Regīnai par atsaucību  interesanto stāstījumu!

Teksts: Regīna Dūna

Foto: R. Dūna,  no R. Sergejevas personīgā arhīva

Saņem pelnītās balviņas

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra organizētās lasīšanas veicināšanas programmas „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” mērķis ir veicināt lasītprasmi un interesi par grāmatām, vienot lasītājus un rosināt diskusijas par grāmatām. 2024. gada lasīšanas maratonā Viļakas bibliotēka iesaistīja pirmsskolas izglītības iestādes „Namiņš” sagatavošanas grupas „Raibumiņi” audzēkņus. Lasīšanas un diskusiju procesu organizēja audzinātāja Līga, nu tas ir beidzies, bērni var saņemt nopelnītās balviņas - trīs krāsu flomāsterus „Restarts lasīšanai”.

26. februārī čaklie lasīšanas programmas dalībnieki ieradās Viļakas bibliotēkā, kur viņus sagaidīja bibliotēkas vadītāja Sandra Dvinska. Bērni iepazina bibliotēkas telpas, apskatīja grāmatas un žurnālus. Iesaistījās aktivitātēs zīmējot, krāsojot, spēlējot „gaisa futbolu” ar rotaļlietu „Dusmīgie putni”.

Cienastam bija sarūpēts kvass un garšīgie cepumi žagariņi. Lielu interesi un prieku sagādāja BŽ balviņu flomāsteri un bibliotēkas grāmatzīmes. Vēlējums bērniem: „Lai vairojas interese par grāmatām un to varoņiem!”

Teksts: Sandra Dvinska.

Foto: S. Dvinska, L. Mūrniece

Vairāk foto: 

Šurp, grāmatas, uz skolu!

Literātu biedrība „Viļakas Pegazs” dibināta februārī, tāpēc katru gadu šajā mēnesī tās dalībnieki pulcējas kopā, lai atskatītos uz veikumu aizvadītajā gadā. Šogad tikšanās Viļakas bibliotēkā tika organizēta 20. februārī ar īpašu prieku, lai atvērtu Aussalīša (Pētera Boldāna) jaunāko grāmatu „Pirms un pēc ābeces”. Pārskatot iepriekšējās grāmatās rakstīto par studiju laiku un darba gaitu sākumu, autors sapratis, ka varētu ielūkoties arī tālākā pagātnē – bērnībā. Pēteris mācības uzsācis Briežuciema pagasta Aussalas pamatskolā un turpinājis Baltinavas vidusskolā. „…rakstniecības raža sniedz bagātīgu vēsturisko notikumu apskatu, ļauj sekot spraigiem sižetiem un sajust skaistas emocijas ikvienam, kurš atver viņa rakstīto grāmatu” – jaunās grāmatas ievadā raksta Vītola izdevniecības redaktore Ilona Gaile.

Visi pasākuma dalībnieki dalījās atmiņās par skolas laiku, mācību priekšmetiem, piezīmēm dienasgrāmatās, sekmēm un attiecībām ar skolasbiedriem. Mežābele (Antoņina Ločmele) mācījusies Vectilžas pamatskolā un Tilžas vidusskolā. 18 gadus bijusi Vecumu pagasta Mežvidu pamatskolas direktore. Jolanta Vrubļevska ar siltām atmiņām atceras mācību laiku šajā skolā. Silvija Kupriša apmeklējusi Sudarbes pamatskolu un Balvu vidusskolu. Rutta Jeromāne un Regīna Dūna mācījušās Viļakas vidusskolā. No 1. līdz 4. klasei mācības tajā laikā notika ēkā Skolas ielā (līdzās tagadējai Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes ēkai). Ilze Keiša nolasīja savas gaišu emociju pilnās miniatūras Jāņa Petera piemiņai un „Viļakas Pegaza” 16 darba gadu apcerei.

Prieks par Pētera kārtējo radošo veikumu, kas visiem raisīja atmiņas par bērnību un skolas gaitu sākšanos. Gandarījums par kopā būšanu, jaunām iecerēm un gaismas gaitu uz pavasara pusi.

R. Jeromāne, „Viļakas Pegazs” dalībniece.

Foto: R. Jeromāne, R. Dūna

Vairāk foto:

Nezaudēt spēju brīnīties

Viļakas bibliotēkas izstāžu zālē visu septembra mēnesi bija skatāmas Viļņa Reguta Latvijas apstaigājumu fotofiksācijas:  „Ceļā ik solis ir brīnumu pilns, nezaudē spēju brīnīties!” 1. oktobrī uz tikšanos ar interesantās izstādes autoru ieradās lasītāju klubiņa „Mantinieces” dalībnieces.

 Sākumā autors pastāstīja par darba gaitām un savu aizraušanos ar fotografēšanu.

 Vilnis Reguts dzimis 1942. gadā Jelgavā. Rīgas 3.tehniskajā skolā apguvis kinomehāniķa iemaņas. Skolā 25 gadus strādājis  kā pasniedzējs – meistars. Pēc 25 gadiem nācās mainīt darbu, jo kino savā klasiskajā veidā beidza pastāvēt, un savu vietu ieņēma digitālie audio-video ieraksti. V. Reguts kļuvis par fizikas skolotāju Tukuma vidusskolā.   PRI un LU gūtās domāšanas un analizēšanas spējas veidoja  citādu skatījumu par pasaules lietu kārtību: cilvēka dzīvē nav gadījumu, bet ir tikai likumsakarības, kuras  ne visas izprotam un spējam izmainīt.

  Latviju V. Reguts apstaigā kopš 2013. gada jebkurā gadalaikā. Viņš stāstīja: „Ar sabiedrisko transportu aizbraucu līdz izvēlētai vietai un, - aiziet! Ir izbristi purvi, mazo upju krasti, mežonīgas gravas, izložņātas alas, „apmīļoti” īpatni akmeņi, koki…  Daudz par konkrētās vietas cilvēku ieražām var uzzināt kapsētās. Lai pamanītu neparasto, jālasa pasakas!”

Pārliecinājāmies par Reguta kunga apbrīnojamajām vēstures zināšanām un spēju atcerēties piedzīvotos notikumus.

Atsauksmju grāmatā izstādes apmeklētāji izsaka pateicību par milzīgo darbu, pauž apbrīnu par uzņēmību un spēju saskatīt neparasto vienkāršās lietās. Novēl autoram izturību, veselību, daudz ieceru un veiksmi. No Viļakas izstāde aizceļoja uz Vārkavu.

Teksts:  R. Dūna

Foto: R. Jeromāne

Vairāk foto:

Viļakas bibliotēkā 13. septembrī uz Dzejas dienu pasākumu "Dzeja dejo cauri gadalaikiem" pulcējās literāti un vārda mākslas cienītāji. Skanēja dzeja par dabu dažādos gadalaikos. Klātesošajiem tika dots interesants uzdevums - saklausīt un uzskaitīt (arī atkārtojoties) dabas tēlus dzirdētajās vārsmās. Kopējais to skaits bija vairāk kā divi simti. Tas bija airaujoši un jautri. Savukārt Ilze Keiša saņēma Atzinības rakstu un mazu zirdziņa figūriņu - kā Pegaza balvu par bagāto literāro klāstu un latgaliešu valodas popularizēšanu. Dabas rotaļas gadalaikos vizuāli papildināja Latvijas apceļotāja Viļņa Reguta fotoizstāde.

Literātu kopas "Viļakas Pegazs" dalībniece Rutta Jeromāne.

Mantinieces tiekas pavasarī

Šogad vasara sākas jau maijā. Dārza darbu ierastais ritms mainās atkarībā no laika apstākļiem. 22. maijā Viļakas bibliotēkā pulcējās interešu klubiņa "Mantinieces" dalībnieces. Šoreiz ar gluži praktisku nolūku - apmainīties ar puķu vai dārzeņu stādiem. Pēc veiksmīga un izzinoša maiņas procesa turpinājās gan jautras, gan nopietnas sarunas pie pašu sarūpētā cienasta. Šādās tikšanās reizēs vienmēr skan dzirkstoši smiekli, tiek saņemti un analizēti praktiski padomi, neizpaliek arī skanīgas dziesmas. Un katru reizi - patiess prieks par tikšanos un kopābūšanu.

R. Jeromāne

Bibliotēku nedēļā apciemo bibliotēku

Šogad no 22. līdz 28. aprīlim Latvijā tiek atzīmēta Bibliotēku nedēļa. Bibliotēku nedēļas datumus izvēlas ar aprēķinu, lai tajā būtu 23. aprīlis – Pasaules grāmatu un autortiesību diena, kuras mērķis ir godināt autorus, kā arī aicināt cilvēkus vairāk pievērsties gan grāmatu lasīšanai, gan rakstīšanai. Šī gada tēma "Bibliotēkas un lasīšana".

25. aprīlī uz nodarbību bibliotēkā ieradās Viļakas pirmsskolas izglītības iestādes “Namiņš” sagatavošanas grupas “Kāpēcīši” audzēkņi kopā ar skolotāju Liliju un skolotāja palīgu Ilzi.

Bērni noklausījās dažas pasakas, pēc tam kopā ar savu skolotāju un bibliotēkas vadītāju Ruttu analizēja pasaku varoņu rīcību, pamatoja savu viedokli.

Bērniem tika dots uzdevums – pie uzrakstiem: LABAIS, ĻAUNAIS, PRIEKS, BĒDAS novietot atbilstošos attēlus (pasaku varoņus, sejas ar attiecīgām emocijām). Mazie ciemiņi labprāt salika vārdus no dotajiem burtiem. Šoreiz tie bija: Sprīdītis, Sniegbaltīte, lapsa, vilks, ragana u.c.

Prieks par radošo sadarbību, kas reizē arī veicina vēlmi lasīt grāmatu!

Viļakas bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Vairāk foto:

Kopš 1999. gada 21. februārī tiek atzīmēta Starptautiskā dzimtās valodas diena. Šis datums labi iederējās, lai nosvinētu literātu biedrības “Viļakas Pegazs” 15 gadu jubileju. Viļakas bibliotēkas zālē pulcējās literāti: Santa Mežābele, Vilis Bukšs, Rutta Jeromāne, Aussalīts (Pēteris Boldāns), Ilze Keiša, Ilze Šaicāne, Ilga Bukovska un domubiedri. Galvenais pasākuma akcents – Santas Mežābeles (Antoņinas Ločmeles) jaunās grāmatas “Te tu ARĪ esi” atvēršana. Tajā apkopoti autores dzejoļi un nelielas apceres. Draudzīgā gaisotnē katrs no klātesošajiem nolasīja kādu jaunā krājuma dzejoli. Varējām noklausīties daudz jauku atmiņu stāstu. Viesi atcerējās, kā iepazinušies ar Antoņinu, kā veidojusies tālāka sadarbība. Svētku reizē - daudz ziedu un vēlējumu radošai darbībai. Zālē varēja aplūkot “Viļakas Pegaza” dalībnieku literāro devumu un svarīgāko notikumu afišas.

RUTTA JEROMĀNE

Foto: J. Vrubļevska, V.Bukšs

Vairāk foto:

Tikšanās ar lasītāju klubiņa “Mantinieces” dalībniecēm un bijušajiem Viļakas bibliotēkas darbiniekiem – Valentīnu Strupku, Virgīniju Riekstiņu un Vili Bukšu 28. decembrī. 2023. gadā Viļakas bibliotēkai aprit 110 darbības gadi. Mūsu viesi emocionāli pastāstīja par savām darba gaitām dažādos laikos – sākot ar lielo slodzi un smagajiem darba apstākļiem pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, beidzot ar medijpratības apguvi 21. gs. sākumā.

Grāmata – laikmeta lieciniece

29. novembrī Viļakas bibliotēkā notika kārtējās Aussalīša (Pētera Boldāna) grāmatas “Kalpojot “varen plašajai”” atvēršana. Grāmata izdota “Vītola izdevniecībā”, tāpēc uz pasākumu ieradās arī redaktore Ilona Gaile. Šajā darbā autors stāsta par jaunā agronoma darba gaitu sākumu padomju saimniecībā. Tas ir laiks, kad jāpilda plāni un jāziņo par paveikto uz rajona centru. Savukārt raža atkarīga no dažādiem faktoriem – lauka apstrāde, mēslošana, sējas laika izvēle, nokrišņi, sausums, ražas novākšanas apstākļi u.c. Par ražu atbildīgs agronoms! Tad vēl tehnika – tā pārsvarā ir novecojusi, trūkst rezerves daļu. Jārēķinās ar strādnieku “iestiprināšanos” darba laikā.

Otra tēma romānā – obligātais dienests padomju armijas rindās. Galvenajam varonim nākas divas reizes “lekt armijas zābakos”. Pirmo reizi – pēc studiju beigšanas, otrreiz, lai celtu oficieru kvalifikāciju – atbilstoši paredzētajam grafikam.

Ja ir interese pakavēties atmiņās par dzīvi un darba gaitām padomju laikā, šī grāmata ir laikmeta lieciniece. Paldies Pēterim Boldānam par vērtīgu pienesumu novadpētniecības jomā! Lai neapsīkst jaunrades prieks!

Teksts: Rutta Jeromāne
Foto: Regīna Dūna