Publicitāte

 


Bērzpils saieta namā tikšanās ar Leonardu Rakicki.

19.oktobrī Bērzpils saieta namā tikāmies ar novadpētnieku, literātu, aktīvu kristīgās dzīves veida popularizētāju Latgalē – Leonardu Rakicki. Pasākumu ar lūgšanu ievadīja Bēržu draudzes prāvests Oļģerts Misjūns, kurš bija paaicināts uz šo saiešanu un iemūžināja to arī bildēs. Pasākumu vadīja un sarunu latgaliskā gaisotnē uzturēja Bērzpils pagasta bibliotēkas vadītāja Anna Griestiņa.

Leonards Rakickis raksta dzeju.

Vispirms pievērsāmies un parunājām par viņa dzeju, kurā jūtams aicinājums turēties pie Dieva un kristīgām vērtībām. Dzeja regulāri publicēta no 2013. gada almanahā “Rēzekne”, publicēta arī gadagrāmatās “Tāvu zemes kalendars”. Sarunu par dzeju Leonards iesāka ar dzejoli “Prīškāstōdēšonōs”, kas ievietots almanahā “Rēzekne’2013”, kad viņš pirmoreiz sāka tajā publicēties. Tālāk autors klausītājiem no galvas skaitīja dzejoļus, kuros apdzejojis Rēzeknes pilsētas pieminekļus – Latgales Māru, F. Trasunam uzstādīto pieminekli u.c. Ir Leonardam uzrakstīti vairāki veltījumu dzejoļi; dzirdējām veltījuma rindas dzejniecei B. Martuževai, ar kuru viņš personīgi bija pazīstams, - “Dzejneicas pīmiņai”, kas publicēts “Tāvu zemes kalendarā 2013” un literatūras almanahā Olūts 17, kas izdoti 2012. gadā.

Interesanti, ka Leonards ir atdzejojis no poļu valodas Zosuļu muižnieces, dzejnieces Konstances Benislavskas “Sev dzīdōtōs dzīsmes”. Šo dzejas krājumiņu, kas atkārtoti izdots 2000. gadā Polijā ( 1 izdev. Viļņā 1776 .g.;  2.izdev. Polijā 1958.g. ) un kuru viņam uzdāvināja Stefans Pastuševskis, kas ir Inflantu brālības ( organizācija Polijā, kas apvieno bijušo Inflantijas muižnieku pēctečus ) vadītājs. Šie atdzejojumi lasāmi Tāvu zemes kalendarūs 2007., 2008. un 2013. gadam sadaļā “Kulturvēstures pīminekļi”. Šis ir pirmais  atdzejojums latviski – latgaliski. Ieskatam neliels fragmentiņš:

“Žēlesteibas pylnō! Pyrms Tu pasauli jēmi,                                                          Dīvs radeja dabasus un zemi.                                                                                                           Pīmini, arī es radeita dēļ Tevis –                                                                              Lyudzu, naatšķir mani nu sevis!”

Leonards Rakickis raksta prozu, īso prozu.

Stāstos ir parādīti paša pārdzīvojumi, reāli  dzīvē satikti cilvēki un notikumi. Nelielam ieskatam prozā Leonards klausītājiem nolasīja stāstu “Ceļā pi Dīva”, kas publicēts “Tāvu zemes kalendarā 2018”. Klausoties par notikumiem viņa bērnībā, visi pasmaidījām par dzīvīgo asprātīgo sižeta risinājumu: “Babeņ! Dīva taču nav! Tū myusu audzynōtōja stōsteja…”(247.lpp.)

Leonarda prozas un dzejas darbi no 2008. gada publicēti arī literatūras almanahā “Olūts”. Vairākos darbos aprakstītie cilvēki un notikumi ņemti no Bērzpils puses. Tā, piemēram, literatūras almanahā “Olūts 17” ( izd. 2012.g.) varam izlasīt stāstu “Izvēle”, kur Veronikas prototips ir bērzpiliete Eleonora Namsone.

Dažādi darbi publicēti arī gadagrāmatās “Tāvu zemes kalendars”. Sadaļā “Kulturvēstures pīminekļi” publicēti divi raksti – “Pīcas psalmes uz jumprovas Marijas vōrdu” ( “Tāvu zemes kalendars 2015” ) un “Aizmērstō vērteiba” ( par “Dzīsmi bādas laikā”; “Tāvu zemes kalendars 2013” ), kur Leonards pierakstījis E. Namsones stāstījumu par šiem dziedājumiem, vārdus un notis, kuras pēc Eleonoras dziedājuma pierakstījusi Daiga Griestiņa.

Sadaļā “Kulturvēsture” ievietots arī Leonarda stāsts “Vacō prīstera stōsti” (“Tāvu zemes kalendars 2013”), kur lasāmas Bēržu draudzes prāvesta Vaclava Ereļa atmiņas, kas pierakstītas 2003. gadā - mēnesi pirms Lieldienām, kad viņš liktenīgi krita un drīz aizgāja mūžībā.

“Tāvu zemes kalendarūs” varam izlasīt arī Atskoborgas, Krizismi, Bez vardarbeibas  u.c. publikācijas, kur autors pavelk uz zoba gan padomju, gan atmodas laika notikumus, gan arī šodienas nebūšanas, liekulību, dažādas negācijas.

Leonards ir uzrakstījis autobiogrāfisku romānu “Kāda krustneša memuāri”, kas vēl gaida izdošanu.

Leonards Rakickis ir novadpētnieks.

Viņš nopietni pētījis Benislavsku dzimtu, kam savā laikā piederēja visas muižas Bēržu draudzē, sarakstījies ar poļu arhīviem un pētījis baznīcas grāmatas. Sarakstījies ar panu Stefanu Pastuševski, kurš viņam sūtīja dažādus vēsturiskus materiālus. Uztur kontaktus ar Annu Rzysku no Sopotas, kura ir Benislavsku dzimtas pēcnācēja un pēta Benislavsku dzimtu Polijā, un kura arī Bērzpils pagasta bibliotēkā ir divas reizes ciemojusies. Leonards uztur kontaktus ar K. Benislavskas radinieci Latvijā – dzejnieci Līviju Liepdruvieti, ar kuru bija noorganizēta tikšanās Bērzpils saieta namā.

Loti daudzus materiālus Leonards nodevis Bērzpils pagasta bibliotēkai, papildinot tematiskās mapes par Benislavskiem, Bēržu draudzi u.c. Daudzus materiālus pats tulkojis no poļu valodas.

Leonards Rakickis ir aktīvs kristīgās dzīves veida popularizētājs.

Ar Leonarda iniciatīvu un atbalstu Bērzpils pagastā noorganizēti daudzi garīga rakstura un citi pasākumi - pagasta bibliotēkā, saieta namā, Bēržu baznīcā, Zosuļos.

Leonards ir aktīvs Bērzpils pagasta bibliotēkas sadarbības partneris. Tā, piemēram, 2007.g. 14.martā, pateicoties viņa atbalstam, bibliotēkā noorganizēta pēcpusdiena Konstancei Benislavskai, kuras laikā Leonards stāstīja par dzejnieces daiļradi un lasīja viņas dzeju, ko pats tulkojis no poļu valodas. Atdzejošanu viņš uzsācis 2006.gadā.

2007. gada maijā ar Leonarda līdzdalību Zosuļos tika uzstādīts krusts kā piemiņas zīme Benislavskiem, kuru iesvētīja prāvests Mārtiņš Klušs un kurš savā uzrunā uzsvēra, cik krusta iesvētīšanas pasākumā liels nopelns ir tā organizētājam L. Rakickim.

2008.gadā bibliotēkā notika Gustavam Manteifelim veltīta pēcpusdiena. Visi zinām par viņa saistību ar Bonifacovu. Pasākumu vadīja bibliotēkas vadītāja Anna Griestiņa un palīdzēja L. Rakickis. Gatavojot pasākumus, tika savākts, apkopots daudz materiālu un iekārtotas jaunas mapes – Benislavskiem, G.Manteifelim u.c.

2009. gadā ar Leonarda ierosmi pagasta bibliotēkā tika noorganizētas 2 tikšanās -atsevišķi pieaugušajiem un skolas jauniešiem - ar priesteriem O. Misjūnu un St. Prikuli. Tikko bija iznākusi Dena Brauna grāmata “Da Vinči kods”, par kuru un citām aktuālām garīgām lietām mēs debatējām.

2009.gadā Adventa gaisotnē bibliotēkā notika sirsnīga tikšanās “Lūdzies un strādā” ar neparasti dzīvespriecīgo māsu Leoniju no Rēzeknes klostera, kas pārstāv Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregāciju.

2009.gada 7.septembrī Bēržu baznīcā notika Br. Martuževai veltīts pasākums, kurā piedalījās pati dzejniece. Leonards bija viens no šī pasākuma idejas autoriem un organizatoriem. Pasākumā Svēto misi ar skanīgām balsīm pavadīja Lubānas katoļu draudzes kora dalībnieki, dziesmas ar dzejnieces vārdiem dziedāja vairāki ansambļi – Bikavas katoļu draudzes ansamblis, Bēržu “Sonāte” un  “Naktsvijole”, par ko dzejniece bija līdz asarām saviļņota. 2017. gadā Leonards iesniedza bibliotēkai savas atmiņas par Br. Martuževu.

2011. gadā uz tikšanos ar pagasta iedzīvotājiem un jauniešiem bija ieradušās māsa Konsuela un māsa Edīte no Svētās Ģimenes māsu karmelīšu kongregācijas Gulbenē. Viņas stāstīja par Sv. Ģimenes nozīmi katra cilvēka dzīvē un sava klostera sūtību.

Ar Leonarda ierosmi un palīdzību Bērzpils pagasta saieta namā notika 2012. gadā tikšanās ar Viļakas literātiem un 2014. gadā – ar dzejnieci Līviju Liepdruvieti, kura savus izdotos 3 dzejas krājumiņus uzdāvināja pagasta bibliotēkai.

Par šiem pasākumiem varam izlasīt publikācijās laikrakstā “Vaduguns”, izlasīt un apskatīties bildes – Bērzpils pagasta bibliotēkas mājaslapā www.bibliotekas.lv/berzpils/

Interesants bija Leonarda Rakicka stāstījums par prāvestu J. Aglonieti, kurš strādājis Kārsavā un aicinājis viņu mācīties Garīgajā seminārā. Leonards tomēr neuzdrošinājās to darīt, jo tajā laikā pret baznīcu bija stingri noraidoša valsts nostāja, un viņš baidījās, ka varot neizturēt šo spiedienu. Tāpēc, kā saka Leonards, Dievs viņam esot uzlicis citus pienākumus – sabiedriski darboties, rakstīt literārus darbus, organizēt dažādus garīgas dabas pasākumus un veikt citas aktivitātes.

Tikšanās noslēgumā A. Griestiņa teica lielu, sirsnīgu paldies L. Rakickim par interesanto stāstījumu un lasījumiem, par sadarbību, un vēlēja, lai netrūkst iedvesmas rakstīt un darboties tālāk novadpētniecības, sabiedriski garīgajā lauciņā. Leonardam tuvojas dzīves jubileja – 65. Lai katru dienu Leonardu pavada stipra veselība, dzīves un darboties prieks!

22.10.2018                              Apkopoja Bērzpils pag. b-kas vadītāja Anna Griestiņa

 

“Bērnu un Jauniešu žūrijas - 2017” noslēguma pasākums Bērzpilī.

     21. maijā Bērzpils pagasta bibliotēkā bija saaicināti čaklākie žūrijas dalībnieki. Veiksmīgi no 18 lasītājiem ar lasīšanu un vērtēšanu tikuši līdz galam bija 12 eksperti: 5+ -2; 9+ -3; 11+ 7.  

     Bērzpils lasītāji kā vislabākās un interesantākās grāmatas bija atzinuši 3 grāmatas:

5+  Ezītis, kurš mīlēja slepeni;

9+  Muris un Vufs;
11+ Pastaiga mirušo pilsētā: Pārupes spoku stāsti.

     Labi vērtētas arī grāmatas :

5+ Divdesmit pieci mākoņi; Puika, kas zīmēja kaķus;

9+ Baltais lācis;
11+ Samsona ceļojums; Ceļojums uz Amazoni; Skaļā klase.

     Lai atsvaidzinātu atmiņā lasīto, pārrunājām par šajās grāmatās attēlotajiem varoņiem, ar viņiem saistītiem notikumiem un piedzīvojumiem. Atcerējāmies par ezīti, kurš bezcerīgi iemīlējies gotiņā Pelenonā, un dara visu, lai iekarotu viņas sirdi, un viņam palīdz pārējie sētas iemītnieki. Pārrunājām par draugiem – kaķi Muri un suni Vufu, un viņu jautrajām nedienām.

     Īpaša saruna bija par spoku stāstiem – Pastaiga mirušo pilsētā: Pārupes spoku stāsti. Novērots, ka bērniem vienmēr ir bijis interesanti lasīt spoku stāstus. Kad jautāju bērniem, vai viņiem nav bail lasīt spoku stāstus, atbilde bija, ka ir bail, bail ir no spokiem, rēgiem, no nāves un citām neizprotamām lietām. Interesanti, ka viss norisinās mūsdienās, šeit un tagad, un viss ir pilnīgi iespējams, izņemot pārdabisko, šausmīgo, kas izpeld. Rakstnieks Māris Rungulis saprot, ka bērni nevar tikai baiļoties, tāpēc viņš ievērpj pa stāstiņam, kuru izlasot, lasītājs var kārtīgi izsmieties, piemēram, par to, ka baiso kapu zvanu naktī raustījis piesiets bullēns. Grāmatu ilustrējis mākslinieks Kristiāns Brekte, kurš melnbaltos zīmējumos vizuāli parādījis “baiļu tēlu”, izmantojot bērnu folklorā izmantoto paņēmienu – šausmīgā un komiskā apvienojumu.

     Īpatnēja bija grāmata “Puika, kas zīmēja kaķus” pēc japāņu pasakas motīviem, kur teksts mijās ar milzīgām mākslinieces Anitas Kreituses ilustrācijām, kurās saskaitīti pavisam 59 krāsaini kaķi. Pēc pasakas motīviem šos kaķus zīmēja puika, un viņš to darīja neatlaidīgi,  vienmēr un visur, visas sienas bija apzīmētas ar kaķiem. Un šī zēna uzņēmība, neatlaidība, šī viņa personības daļa simboliski bija tā, kas uzvarēja ienaidnieku – viņa zīmētie kaķi uzvarēja milzu žurku.

     Interesanta bija grāmata par baltā lāča piedzīvojumiem. Lācim bija 6 ķepas, un viņš nevarēja saprast, kāpēc tā. Lācis iekļūst elpu aizraujošā ceļojumā, un visur viņš iemācās ēdienu receptes, ko, atgriezies Lāčuciemā, liekot lietā visas 6 ķepas, viņš spēj īstenot.

    Ar mazliet skumju noskaņu bija grāmata par nešķiramo draugu – zēna Matsa un suņa Samsona pēdējo ceļojumu pie vectētiņa Vējavicas, kur zēns iemācās pieņemt nāves realitāti, dzīves rituma dabiskumu un noslēguma nenovēršamību. Pamazām stāsts aizved pie brīnišķīga atrisinājuma, kad atrisinās visas problēmas attēlotās ģimenes attiecībās. Stāsta beigās varam izlasīt brīnišķīgu citātu: “Dzimšana – atnākšana no mīlestības, nāve – atgriešanās mīlestībā, pa vidu – mūsu dzīve, kas dāvāta, lai šo mīlestību atklātu dvēselē” (Urza Paula).

     Pārrunājām arī par meitenes Maijas ceļojumu pie radiniekiem uz Brazīliju, kuri dzīvo varenās Amazones krastos, un kur meitene sadraudzējas ar indiāņiem. Indiāņi šeit parādīti ļoti simpātiski – viņi godā zemi, pret katru koka pudurīti un ūdens straumīti viņi izturas kā pret seniem draugiem, un ikviena cilvēka dzīvi pielīdzina upei – ir jāpeld līdz ar straumi, nevis jācīnās pret to. Šeit Maija vēlāk atgriežas, jo viņa te jūtas ļoti laimīga. Ļoti aizraujoša, skaista, piedzīvojumiem un dabas aprakstiem bagāta grāmata, no kuras nevar atrauties, kamēr tā nav izlasīta.

     Pievērsāmies arī divām dzejoļu grāmatām – “Divdesmit pieci mākoņi” un “Skaļā klase”, kurās ir jauki, brīnišķīgi dzejoļi par dabu un bērnu attieksmi pret dabu, mīlestība pret ģimeni, pilsētu un savu zemi, neaizmirstamais skolas laiks un sava klase, kā arī dzejoļi dažādiem svētkiem u.c. Dažus dzejoļus izlasījām pasākuma laikā: “Ne jau mākoņus!”, “Mūsu klasē”, “Mana omīte”.

     Visas apskatītās bērnu grāmatiņas ir ļoti skaisti noformētas, ar brīnišķīgām ilustrācijām, par ko māksliniekiem sakām: Paldies!

     Pēc grāmatu apskata sekoja čaklo lasītāju godināšana. Bibliotēkas vadītāja pateicās bērniem par ieguldīto laiku un darbu grāmatu lasīšanā un vērtēšanā, un teica lielu paldies. Bērni saņēma Pateicības un aprocītes no LNB Bērnu Literatūras centra un lodīšu pildspalvas un šokolādītes no bibliotēkas vadītājas. Divām meitenēm, kas bija visvairāk grāmatu izlasījušas, balvā saņēma vēl papildus flomāsteru komplektiņus.

     Visi pasākuma dalībnieki tika aicināti aktīvi ņemt dalību arī jaunajā  žūrijā, kura darbu uzsāks jau jūnijā, kad tiks saņemtas 5+, 9+ un 11+ vecuma grupiņu grāmatas.

      Uz tikšanos ”Bērnu, Jauniešu un Vecāku žūrijā – 2018”!

   
  22.05.2018                                             Bērzpils pagasta bibliotēkas vadītāja A. Griestiņa

 

Brīnišķīgs pasākums Bērzpilī.
 

     2018. gada 1. maijā Bērzpils saietu namā notika pasākums “Skaisti putneņi dzīduoja”, veltīts Bērzpils teicējai Bronislavai Romanovskai ( 1899-1968 ). Bērzpilī ciemojās Rīgas biedrības “Latgolys Studentu centrs” folkloras kopa "Ceidari", kas izpildīja 8 Bronislavas iedziedātās dziesmas.  

     Pasākumu ievadīja Kristīne Pokratniece , kura bija šīs tikšanās iniciatore. 1960. gadā, kad Bērzpilī ciemojās XIV zinātniskā folkloras ekspedīcija no Rīgas, tika ierakstītas Bronislavas dziedātās 18 garās dziesmas un 100 īsās apdziedāšanās dziesmas, kā arī pierakstītas viņas teiktās 58 mīklas, tātad kopā 176 vienības. Bronislava zināja ļoti daudz dziesmu, kuras skaisti dziedāja. Viņa teikusi: “As dzīžu vysod: ka maņ skumeigi, tod buoryuneitis dzīsmis, a ka ļusteigi, kot kaidys.”

     Kā pirmā skanēja dziesma “Skaisti putneņi dzīduoja” – vispirms pašas Bronislavas izpildījumā, pēc tam to turpināja folkloras kopa. Vairākas dziesmas bija dzirdētas arī citu Bērzpils veco dziedātāju izpildījumā un pazīstamas, kā, piemēram, “Eime, eime mes muoseņis”, “Īšu, īšu te nabyušu”, “Beja dāds ar sovu buobu”.

     Pasākuma laikā pagasta bibliotēkas vadītāja uzstājās ar prezentāciju par apkopotajiem  Bronislavas Romanovskas biogrāfiskajiem un dzīves mirkļiem, par viņas atstāto bagātīgo folkloras mantojumu. Prezentācijā izmantoti Latviešu Folkloras krātuves materiāli un bibliotēkas 2017. gadā apkopotā informācija par Romanovsku ģimeni.

     Bronislava izaugusi trūcīgā 5 bērnu ģimenē Bērzpils pagasta Solā. 1926. gadā apprecējās ar Stanislavu Romanovski ( 1898-1935 ) no Silamuižas. Laulībā dzimuši 6 bērni, no kuriem 3 miruši mazi. Vīrs miris agri no diloņa 1935. gadā – pēc nepilnu 10 gadu kopdzīves. Par vecāko dēlu Jāzepu (1926-…) Bronislava saņēma ziņu, ka viņš kritis karā 1944. gadā Madonas apriņķī, bet šī ziņa bija maldinoša, jo Jāzeps bija tikai ievainots. Meita Anna (prec. Geidāne ) ( 1930-2012) dzīvoja un strādāja par skolotāju Rīgā. Dēls Jānis (1931-1952-56) 1950. gadā beidza Bērzpils vidusskolu, bija skolotājs, labs sportists, bokseris, jauns traģiski gāja bojā boksējoties.

     Bronislavu dzīve nav lutinājusi. Neskatoties uz visiem pārdzīvojumiem, Bronislava palika garīgi nesalauzta un vienmēr bija kopā ar dziesmu. Dziedāja ar vīru Stanislavu, brāli Jāzepu un viņa sievu Annu 1920.-30. gados Bēržu baznīcas korī.

     Daudzas laicīgās dziesmas Bronislava mantojusi no mātes, kas arī bijusi liela dziedātāja. Bronislava dziedājusi kopā ar Kaminsku Jadvigu, Noviku Annu, Kaminsku Virgīniju, Kubaku Katrīnu, ar māsu Marijannu Seņķu u.c. sievām. “Nu da myusu sylamuižnīku jau dzīduotuoju vysā Bieržpilī nav. Itai, ka mes raunam vaļā, to cytu dzerauņu buobys mutis vīn plota. A mes jau te dzīduotuoji nu seņu senejūs laiku”, teikusi Bronislava 1960. gadā.

     “Dzīžu, dzīžu, kuo es dzīžu/ Cik rauduot i narauduoju/ Dzīžu sirdi remdeidama/ Dzīžu laiku kaveidama.” (239. LFK )

      Bronislavai ļoti tuvas bija Buoryuneitis dzīsmis. “Cylvāki jau nazyna, ka Broņa poša dzīd, a sirds kryutīs raud. Maņ vysod taidys skumeigys dzīsmis lobuok pateik. Daudzi maņ ir taidu buoryuneitis dzīsmeišu, - skumeigi vuordi, skumeigs ir meļdeņš. Tagad to nav vaira buoryuņu, a seņuok to juom gryuši guoja, par tū koč dzīsmē juos slavynoj”. (244a. LFK)

     “Bogots jēme bogotū/ Bagateibys grybādams/ As pajiemu buoryuneiti/ Juos darbeņa raudzeidamīs.” (247. LFK)

     Prezentācijā bibliotēkas vadītāja pieskārās arī Bronislavas Apdziedāšanās dziesmām par grūto dzīvi, kas asociējas ar viņas pašas dzīvi.

     “Pyrmā godu man’ tautīts/ Mada maizi ādynuoja/ Ūtrū godu, trešū godu/ Osorom i dzyrdynuoja.” ( 186. LFK)

     “Byut’ as pyrmuok zinuojuse/ Kaida tautu dzeivuošona/ Byut’ akmini īvāluse/ Na kuojeņu īspāruse.” ( 194. LFK)

     1960. gadā pierakstītas 58 Bronislavas teiktās mīklas.

      Bronislava teikusi: “Seņuok as i meikļu daudzi zynuoji, a tān, kai ar juom naaiznamam vaira, ir izkrytušys nu pruota. Seņuok jau juos vairuok gavienī, a voi riktīs miniejom.” (265. LFK)

     Vairākas mīklas tika uzdotas klausītājiem:

“Dzelža ciuceņa, pokolu asteite” (odota ar dīgu). (266. LFK)

“Mežā dzims, mežā audzs, atguojs iz sātu par saiminīku” (golds). ( 285. LFK)

“Pylna kūteņa boltu aiteņu, vusys guļ bez ļipeņom” (maize ceplī). ( 270. LFK)

     Prezentācijā bija skatāmas arī bibliotēkas savāktās fotogrāfijas, kur Bronislava kopā ar vīru un radiem dzied Bēržu baznīcas korī, Bronislava mājās ar meitu Annu , Bronislava ar citām spēcīgām dziedātājām, ar brāļameitu Raciborsku Mariju u.c., kā arī kapu piemineklis Saksmales kapsētā ar bildi un uzrakstu.

     Pēc prezentācijas skanēja vēl dažas dziesmas. Dzirdējām tik skaistu izpildījumu, ka gribējās vēl vairāk ko paklausīties. Kā noslēgumā teica Kristīne, atstāsim kaut ko arī citai reizei.

     Pasākums bija ļoti kupli apmeklēts, latgaliskā gaisotnē un emocionāli pacilāts, jo vairākas dziesmas dziedājām arī līdzi.

     Folkloras kopas vadītāju Martu Vaivodi un  pasākuma ieceres autori - Kristīni Pokratnieci ar apdziedāšanās dziesmām sveica Anna Kriviša, pagasta kultūras darba organizatore, kurai pievienojās citi sveicēji un pasākuma apmeklētāji.

     Rīgas ciemiņiem bija sarūpēts arī lauku cienasts - pašu cepta torte, rudzu maize, baltmaizes plācenis, plātsmaize, pašu sasiets siers, sakults sviests, žāvēts speķītis u.c. labumi.

     Neizpalika arī Rīgas dziedātāju bildēšanās uz Bērzpils dabas fona.

 

14.05.2018                                                                   Bērzpils pag. b-kas vadītāja Anna Griestiņa

 

 

Bērzpilī tiekamies ar novadnieci Inetu Atpili-Jugani.

 

Piekdien, 23.martā Bērzpils pagasta Saietu namā notika radošā tikšanās ar novadnieci - kultūras darbinieci, dzejnieci Inetu Atpili-Jugani.

 Mācījusies Bērzpils vidusskolā un tieši tur arī tapuši pirmie viņas dzejoļi par vispārcilvēcisko vērtību, līdzcietības tēmām.

Ineta raksta, pārstāvot latviski un latgaliski rakstītās dzejas stīgu Latgalē.

Dzejas pasākums izskanēja muzikālā gaisotnē, jo Ineta ir ne tikai dzejniece, bet arī daudzu dziesmu tekstu autore. Ar Inetu sadarbojās grupa ''Kardināls'', duets Inga un Normunds, Gints Ločmelis, grupa ''Slieksnis''. Kaspars Markševičs ir iedziedājis daudz dziesmas, kuru tekstu autore ir Ineta. Visciešākā sadarbība Inetai Atpilei-Juganei ir izveidojusies ar komponisti Guntru Kuzminu-Juknu.

 Pagasta sieviešu vokālais ansamblis ''Naktsvijole'' Daigas Griestiņas vadībā, dzejas pasākumam piešķīra īpašu noskaņojumu, ansamblis nodziedāja vairākas dziesmas, kuru teksta autore ir Ineta. ''Dziesma ''Laimes paslēpes'' – mūzikas autors Ainārs Bukšs, dziesmas ''Manī tik daudz'' un ''''Paej pretī maņ'', mūzikas autore-Guntra Kuzmina - Jukna, kā arī Ginta Ločmeļa sakomponētā dziesma ''Munā volūdā''.

Pasākums aizritēja ar sarunām par dzeju, dzīvi, mūsdienu literatūru. Inetas Atpiles -Juganes dzejā saklausāmi sulīgi, interesanti dzejas tēli, oriģinalitāte un ugunīgais temperaments. Uz jautājumu: Vai Tu rakstītu dzeju, arī tad, ja neviens vairs nelasītu dzeju? Ineta atbildēja: ''Kā var nerakstīt, ja dzeja pati nāk pie tevis...''

Bērzpils pagasta bibliotēkas vadītāja Anna Griestiņa bija sarūpējusi izstādi “Būt laimīgai ar to, ko dari” par mūsu novadnieci Inetu, kur bija apskatāmas Inetas dzejas grāmatas un cita literatūra, un 2 mapes, kurās apkopoti materiāli par Inetu presē un internetā.

Pasākuma izskaņā ansamblis ''Nakstvijole'' nodziedāja dziesmu, kas veltīta Bērzpils vidusskolai ''Veltījums Bērzpilij'' - Inetas Atpiles -Juganes vārdi, mūzikas autore Daiga Griestiņa.

26.03.2018                              Bērzpils pagasta kultūras darba organizatore Anna Kriviša.

 

“Bērnu, Jauniešu un Vecāku žūrijas - 2016” noslēguma pasākums

Bērzpils pagasta bibliotēkā 18.05.2017

Februārī Bērzpils pagasta bibliotēkā noslēdzās “Bērnu, Jauniešu un Vecāku žūrija - 2016”. Žūrija Bērzpilī darbojās jau četrpadsmito gadu. Kopumā žūrijas darbā piedalījās pāri par 25 cilvēkiem, no kuriem veiksmīgi ar lasīšanu un vērtēšanu tika galā 13 eksperti – 12 skolēni un 1 pieaugušais. Ekspertiem bija jāizlasa vismaz 6 grāmatas, jānovērtē tās, un jāaizpilda elektroniskā anketa.

Uz pasākumu bija ieradušies 11 bērni ( 1.- 6. klase ) no Bērzpils vidusskolas. Aktīvākie lasītāji bija 4. klasē ( 4 eksperti ) un 2. klasē ( 3 eksperti ), no pārējām klasēm – pa 1 ekspertam. Kopumā Bērzpils vidusskolā no 1. – 6. klasei mācās 32 skolēni.

Pasākuma laikā, iesaistot pārrunās pašus lasītājus,  pārrunājām par Bērzpils ekspertu atzītajām 10 labākajām un interesantākajām grāmatām. Kā vērtīgākās lasītāji atzina:

1. - 2. klašu grupā – grāmatas “Kika Mika un lielā tumsa”, “Bērzu ballīte”, “Lupatiņu rīts”, “Vieni paši mājās”;

3. – 4. klašu grupā – grāmatas “Elle un draugi”, “Saputrotā putra”, “Princese pa pastu”, “Labais velniņš un citas Brokā ielas pasakas”;

5. – 7. klašu grupā – grāmata “Nindzja Timijs un nozagtie smiekli”;

Vecākiem – grāmata “Tikšanās laikā”.

Atsvaidzinot atmiņā notikumus grāmatās, lasījām dzejoļus un fragmentus no tām. Bibliotekāre sniedza nelielas anotācijas par grāmatām. Bērniem vajadzēja nedaudz piepūlēties un atbildēt uz dažādiem āķīgiem jautājumiem par darbu varoņiem, par notikumiem grāmatās.

Sekoja žūrijas ekspertu godināšana. Katrs dalībnieks balviņās saņēma Pateicības un magnētiņus no LNB Bērnu literatūras centra. Bibliotekāre bija parūpējusies par raibiem bloknotiņiem un rakstāmajiem, un nelielu šokolādīti katram bērnam.

Paliekot 10 minūtēm brīva laika līdz sekojošajai mācību stundai, bērni piedāvāja paspēlēt spēli, kur 1 bērns klusi pie sevis skaita alfabētu, pārējie pēc brītiņa saka – stop, pie kāda burta skaitītājs apstājas, ar tādu burtu jāpasaka grāmatas nosaukums. Izrādījās, ka grāmatu nosaukumus nevar nemaz tik ātri atcerēties, tāpēc sākās neliela burzma, kad bērni nosaukumus meklēja pēc plauktos esošajām grāmatām.

Bērniem pasākums ļoti patika, tas izdevās interesants. Pasākums notika sadarbībā ar Bērzpils vidusskolu un Bērzpils pagasta pārvaldi. Pasākumu bildēs iemūžināja Zigrīda Kubaka. Paldies visiem par sadarbību!

Tiksimies jaunajā “Bērnu, Jauniešu un Vecāku žūrijā - 2017”!

 

18.05.2017                                         Bibliotēkas vadītāja Anna Griestiņa

 

 "Bērnu un jauniešu žūrijas - 2015" noslēguma pasākums Bērzpilī.

     23. maijā plkst. 11.30 Bērzpils pagasta bibliotēkā bija saaicināti "Bērnu un jauniešu žūrijas - 2015" eksperti un čaklākie kasītāji uz noslēguma pasākumu. Ieradušies bija 13 bērni.

     Bibliotēkas vadītāja Anna Griestiņa pateicās visiem lasītājiem, kuri lasīja un vērtēja žūrijas grāmatas. Lasīšanā iesaistījās 25 cilvēki, no kuriem veiksmīgi galā tika 11 eksperti, kuri aizpildīja elektroniskās anketas. Tika atgādināts par Bērnu žūrijas lielo lomu lasīšanas veicināšanā. Tā ir nozīmīga kultūras programma, pasākums, kas veicina bērnu lasīšanu, veido lasīšanas prasmes. Žūrijā tiek iekļautas jaunākās beidzamā gada laikā izdotās - gan tulkotās, gan latviešu oriģinālliteratūras bērnu grāmatas, ko piedāvā vairākās vecuma grupās. Bērzpils pagasta bibliotēkā žūrija darbojas no 2003. gada. Bērnu žūrijas darbs nav tikai grāmatu lasīšana, bet arī vērtēšana, kur bērniem ir jāizsaka savs viedoklis.

     Pēc tam bibliotēkas vadītāja rezumēja 10 labāko un interesantāko grāmatu topu Bērzpilī. Šīs grāmatas tika apskatītas tuvāk, aktīvi iesaistot pārrunās, atbildēs un lasījumos arī pašus bērnus, un bērni ļoti labprāt iesaistījās šajās aktivitātēs.

     10 labāko grāmatu tops Bērzpilī:

1. Vilks, kurš izvēlās no grāmatas. Roberešts T., Mabīrs G.

2. Bante un tante. Auseklis U.

3. Tā stunda ir situsi, Risto Reperi! Nopolas S. un T.

4. Astoņu ziedlapu roze. Olafsdotira O.A.

5. Nenotikušais atklājums. Zutis M.

6. Miega pasaka. Zvirgzdiņš J.

7. Puķu lodziņš. Rainis J.

8. Ķiķināšanas gadalaiks. Samauska I.

9. No Rīgas līdz Rīgai. Cepīt I., Zvirgzdiņš J.

10. Svina garš. Bērziņš M.

     Pārrunājot par grāmatu sižetiem, bija sagatavotas dažādas aktivitātes, lai pasākumā iesaistītu pašus bērnus.

     Vilks satiek raudošu Sarkangalvīti... Jautājums. kas notika tālāk ar Sarkangalvīti un vilku? Izlasīt fragmentiņu pirmais pieteicās Ralfs.

     Jautājums. Kādās nepatikšanās un piedzīvojumos iekuļas puisēns Risto un viņa tante Rimta?

     Jautājums. Ko dara dabas pētnieks, kad viņa bezgalīgie minējumi jau sasniedz desmitkājainu citplanētieti vai 5 bandītus?

     Jautājums. Kādi piedzīvojumi sākās, kad Matīss, lai aizmigtu, sāka skaitīt aitas?

     Jautājumi. Ko varam uzzināt grāmatā "Ķiķināšanas gadalaiks" ? Kas ir ķiķināšanas gadalaiks? Dot bērniem izlasīt dzejoli "Ķiķināšanas gadalaiks". Rezultātā bērni tik ļoti iekarsa uz lasīšanu, ka tika izlasīti 4 dzejoļi.

     Nosauciet savu iemīļotāko Raiņa dzejoli! Iedot bērniem nolasīt dzejoli "Grāmata". Bērni izlasīja vairākus dzejoļus: "Dzimumdiena", "Brālītis un nazītis", "Sasistā krūze".

     Jautājums. Vai jūs atceraties, kas tas bija par dzejoli un kāds autors šim dzejolim, kas pazuda lācītim Tobiasam? Vai zināt, kādu pasaku varoni Tobiass un Tama satika, piemēram, Igaunijā un kādu Zviedrijā?

     Kura latviešu rakstnieka bērnu grāmatās darbojas lācītis Tobiass un vai jūs varat nosaukt kādu šī autora grāmatu?

     Pēc sarunas par grāmatām sākās žūrijas ekspertu sumināšana. No ekspertiem, kas mācās Bērzpils vidusskolā, bija ieradušies 9 eksperti: Līva Raciborska, Ralfs Rižais no 1. klases; Valērija Borovikova, Evita Prole, Nikola Šustere no 3. klases; Ilvars Bernis, Loreta Verjanova no 4. klases; Reinis Štekels no 5. klases un Amanda Taraude no 8. klases. Bibliotēkas vadītāja katram personīgi pateicās par ieguldīto laiku un darbu, un pasniedza dāvaniņu - bloknotiņu ar ierakstu, pildspalvu un šokolādīti. Katrs bērns, saņemot dāvaniņu, nolasīja domugraudu, kas bija ierakstīts bloknotiņā. Tādējādi bērni noklausījās 9 skaistas atziņas par grāmatām un lasīšanu.

     Pēc apbalvojumu saņemšanas bērniem palika vēl nedaudz laika līdz nākošās stundas sākumam. Tāpēc bibliotēkas vadītāja, iesaistot ar jautājumiem arī pašus bērnus ( vai jums ģimenē kāds ir lasījis priekšā grāmatiņas? cik no jums patīk lasīt grāmatas un cik no jums jāpiespiežas lasīt grāmatas? samazinās bērnu lasītprasme... vai jūs zināt, ko nozīmē vārdi stiķis, aulekšiem, aizgūtnēm, mēlnesis, liekulis, tirāns, iecirtīgs, šļaugans u.c. kas, pēc jūsu domām, ir lasītprasme? ), pastāstīja par lielo lasīšanas nozīmi cilvēka personības izaugsmē, par lasītprasmes veidošanu un nostiprināšanu, un aicināja bērnus lasīt grāmatas, tādējādi bagātinot un pilnveidojot sevi, lai izaugtu par zinošiem un gudriem, sabiedrībai noderīgiem cilvēkiem.

     Bērni ar interesi uzklausīja stāstījumu, un sāka interesēties, kad sāksies 2016. gada bērnu žūrija, un jau uzreiz gribēja uzsākt lasīšanu. Bērni tika informēti, ka "Bērnu un jauniešu žūrija - 2016" darbu uzsāks jūlija sākumā, kad būs saņemtas daļa žūrijas grāmatu, kas iegādātas par pašvaldības līdzekļiem, bet pārējās grāmatas projekta ietvaros tiks saņemtas vālāk.

     Pasākumu bildēs iemūžināja čakla bibliotēkas apmeklētāja un lasītāja Lāsma Pommere.

 

Stāstījumu par pasākumu sagatavoja A. Griestiņa

23.05.2016

 

 

 

                    „Bērnu žūrijas - 2013” noslēguma pasākums.
                                           27.05.2014 plkst.11.30
 
     Uz pasākumu bija ieradušies 10 eksperti – Bērzpils vidusskolas skolēni. Pasākuma dalībniekus uzrunāja bibliotēkas vadītāja Anna Griestiņa.
     Paldies visiem žūrijas dalībniekiem! Kopumā bibliotēkas lasītāju skaits pamazām sarūk. Tāpat arī žūrijas lasītāju pulciņš ir diezgan sarucis. Paliek arvien mazāk aktīvo lasītāju, kas lasa un vērtē grāmatas. Paldies žūrijas darba grupas pārstāvei – skolotājai Lolitai Kokorevičai – par atbalstu un palīdzību žūrijas noslēguma pasākuma noorganizēšanā.
     Decembrī, janvārī lasīšanas eksperti aizpildīja elektroniskās lasītāju anketas. Piedalījās lasīšanas procesā daudz vairāk bērnu, bet līdz galam tika tikai 12 bērni: Annija Oga – 1. kl.; Ilvars Bernis, Loreta Verjanova – 2. kl.; Evelīna Kubaka – 3. kl.; Līga un Oļegs Ančāni – 4. kl.; Raivis Pugačs – 5. kl.; Amanda Tāraude, Emīls Pugačs – 6. kl.; Kristiāna Koļča, Ieva Berne, Alise Žeikare – 7. kl. Neviens eksperts šoreiz ar lasīšanu īpaši neizcēlās. Pašu anketu aizpildīšana lielas problēmas neradīja. Galvenais, kas prasīja laiku, bija pats lasīšanas process. Paldies Jums visiem par atsaucību un čaklo darbu, lasot un vērtējot bērnu žūrijas grāmatas!
     Apkopoju lasītāju vērtēto labāko, interesantāko 10 grāmatu topu:
1.- 2.kl. – Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti. I. Zandere;
                  Ak, skaistā Panama. Janošs;
                  Krupītes kurpītes. M. Cielēna.
3.- 4. kl. – Pēterītis un Anniņa. Rungulis M.;
                  Mazais Nikolā. Sampē-Gosinī.
5.- 7. kl. – Debess vanags. Dž.Lūisa;
                   Šausmu autobuss. Lons van P.;
                   Palaidnību karaļa Jāņa B. dienasgrāmata. R. Skrebele;
                   Zibens zaglis. R. Riordans;
                   Rīgas runča Maurīcija piedzīvojumi. J. Zvirgzdiņš.
     Lai atsvaidzinātu atmiņā lasīto, pārrunājām, par ko stāsta šīs grāmatas, jo ne jau visi ir izlasījuši tieši šīs 10 grāmatas. Kā katru gadu, arī 2013. gadā 3 grāmatas lasīšanai varēja izvēlēties no citām vecuma grupām. Izvēle bija liela, jo katra vecuma grupā bija iekļautas 6 grāmatas.
     Pēc žūrijas grāmatu apskata sekoja žūrijas dalībnieku godināšana. Tā kā ar īpašu centību neviens neizcēlās, tad visiem par piedalīšanos tika pasniegti rakstāmie no LNB Literatūras centra, bloknotiņi – no pašvaldības. Katrā bloknotiņā bērniem tika ierakstīts kāds piemērots teiciens par grāmatām un lasīšanu piemiņai no žūrijas pasākuma.
     Pēc tam sekoja grāmatu apskats pie izstādes „Bērnu rakstniecei Mārai Cielēnai -60”. M. Cielēna ir viena no talantīgākajām, veiksmīgākajām, ražīgākajām mūsdienu latviešu bērnu rakstniecēm. Viņas darbiem raksturīga sirsnīga, silta intonācija, prasme no visparastākajām ikdienas lietām asprātīgi izveidot ko svarīgu un aizraujošu. Katra viņas pasaka bērniem ir dzirkstošs izdomas un vienlaikus interesantu domu pilna. Tās ir aizraujošas, arī filozofiskas.
     Bibliotēkā ir pieejams plašs M. Cielēnas grāmatu klāsts. No 2003. gada katru gadu piedalāmies Bērnu žūrijā, un katru gadu žūrijā ir iekļauta kāda no M. Cielēnas grāmatām:
     „Mammas, tēti un citi” ( 2003.);
     „Vasaras tumsiņa” ( 2003.);
     „Pasakas par diviem” (2004.);
     „Ņau un Murr” ( 2006.);
     „Baltā pasaule” ( 2006.);
     „Pūčumuižā mums jāpietur” ( 2007.);
     „Teo un Mūmīte” ( 2009.);
     „Trakulīte Sandalīte” ( 2009.);
     „Divas pastaigas” ( 2010.);
     „Ērmiņu ceļojums” ( 2010.);
     „Deguns debesīs” ( 2011.);
     „Princese Aurēlija un kokspoki” ( 2011.);
     „Ežuļa peldriņķis” ( 2012.);
     „Krupītes kurpītes” ( 2013.);
     „Mazais mākoņzaurs” ( 2014.).
     Apskatījām un atsvaidzinājām atmiņā šīs grāmatiņas, kas gadu gaitā bijušas iekļautas žūrijas grāmatu kolekcijās. Apskatījām arī grāmatas ārpus žūrijas, tādas bibliotēkā atradās pavisam 5: dzejoļu krājumi - „Tad, kad auzās dauzās” ( izd.1994.g. ) un „Pie mums ir brīnum labi” ( izd. 2003.g. ); romāns „Zēns un laiks” ( izd. 2001.g. ); pasaku krājumi – „Pulksteņu nakts gaitas” ( izd. 1997.g.) un „Pasakas” ( izd. 2003.g. ) – pasaku apkopojums, kurā iekļauti vairāki krājumi, kas līdz tam bibliotēkā nebija pieejami.
     Pavisam M. Cielēna ir vairāk nekā 30 bērnu grāmatu autore.
     Saku paldies visiem par pacietīgo klausīšanos. Noslēgumā visiem dalībniekiem salds pārsteigums – šokolāde, kuru vislabāk tomēr ēst vēlāk – mājās, bet šeit, bibliotēkā, varam uzcienāties ar konfektēm.
     Aicinu visus būt atsaucīgiem, čakliem, lasošiem „Bērnu žūrijā - 2014”, kas sāksies jau jūnija beigās. Visi laipni aicināti!
 
 
25.06.2014                                      B-kas vad.: A. Griestiņa

 

 

Pirmā elektroniskā grāmatu izsniegšana Bērzpils pagasta bibliotēkā.
 
     23. aprīlī Bibliotēku nedēļas ietvaros Bērzpils pagasta bibliotēkā norisinājās nozīmīgs notikums – pirmā elektroniskā grāmatu izsniegšana lasītājiem. Bibliotēka pievienojās elektroniskajai bibliotēku sistēmai Alise.
      Ieskatīsimies nedaudz iepriekš sagatavošanās vēsturē. Šādam svarīgam notikumam esam gatavojušies apmēram 2 gadus. Pielikts milzīgs kolektīvs darbs. Sastādīti daudzi grāmatu saraksti ar ļoti precīzām ziņām par katru grāmatu, kas tika ievadītas Balvu reģiona elektroniskajā katalogā. Saku sirsnīgu paldies pagasta pārvaldei, kas iedeva bibliotēkai palīgu no bezdarbnieku meitenēm. Lāsma man bija patiešām ļoti labs palīgs pie daudzu grāmatu sarakstu veidošanas datorā. Pārcēlām katru grāmatu plauktos, un to plauktos ir vairāk kā 7 tūkstoši. Katra grāmata tika salīdzināta arī ar Inventāra grāmatu, pārbaudot, vai tā nav norakstīta u.c. ziņas.
     Grāmatas elektroniskajā katalogā ievadīja Balvu CB darbinieces. Katrai ievadītajai grāmatai tika piešķirts svītrkods. Mums ar Lāsmu šos svītrkodus pēc saraksta vajadzēja ielīmēt katrā konkrētajā grāmatā. Tas nozīmē, ka grāmatas plauktos vajadzēja pārcelt vairākas reizes.
     Pēc grāmatu svītrkodiem, ko nolasa svītrkodu skeneris, bibliotēka izsniedz un saņem no lasītājiem grāmatas. Darbiniekam vairs nevajag rakstīt ar roku izsniedzamās grāmatas, tikai noklikšķināt uz lasītāja uzvārda, noskenēt izsniedzamās grāmatas svītrkodu, un grāmata automātiski tiek izsniegta – ielec vajadzīgajā ailītē.
     Paldies Balvu CB par sadarbību, paldies Balvu novada domei par finansējumu, pagasta pārvaldes darbiniekiem – par jauna, jaudīgāka datora un svītrkodu skenera iegādi. Ar veco datoru Alises programmu vairs nepavilktu vai arī būtu lielas problēmas.
     Tehnoloģijas attīstās tik ātri, tās jau ir kļuvušas par mūsu ikdienu. Arī bibliotēkām, gribi, negribi, jāiet laikam līdzi. Tikko marta beigās biju Rīgā kursos, kur apguvu elektroniskās bibliotēku sistēmas Alise Cirkulāciju, t.i., lasītāju reģistrāciju un apkalpošanu. Tikko aprīlī savadīju sistēmā savus šī gada lasītājus, lai bez aizķeršanās varētu viņiem izsniegt grāmatas. Katram lasītājam sistēma piešķir tikai vienu lasītāja kartes numuru, neatkarīgi no tā, vai šis cilvēks lasa arī citā bibliotēkā. Alisē var redzēt, kādās bibliotēkās cilvēks lasa, ko lasa, vai nav parādnieks citās bibliotēkās u.d.c. svarīgas ziņas. Sistēmā grāmatas varēs arī pasūtīt, rezervēt, pagarināt lasīšanas termiņu u.c., bet tas vēl tuvākajā laikā, domāju, Bērzpilī nenotiks, jo pašai vēl daudz jāmācās un jāapgūst. Laiks darbu steigā skrien vēja spārniem un, diemžēl, žurnāli un laikraksti pagaidām tiks izsniegti pa vecam, jo tos neesmu paspējusi ievadīt sistēmā, lai piešķirtu svītrkodus. Tas ir laika jautājums.
     23. aprīlī plskt.10.00 biju saaicinājusi kopā bibliotēkas čaklākos lasītājus, lai svinīgā atmosfērā viņiem pirmoreiz elektroniski izsniegtu grāmatas. Bija ieradusies arī pagasta pārvaldniece B. Bogdane, kura iesāka šo pasākumu ar uzrunu, pastāstot, kā viņu uzrunājusi Balvu CB direktore R. Cibule par elektroniskās bibliotēku sistēmas Alises ieviešanu Bērzpils pagasta bibliotēkā un cik ļoti bibliotēkai vajadzīgs jauns dators un skeneris, lai to realizētu. Pēc tam kā bibliotēkas vadītāja pastāstīju par veiktajiem lielajiem priekšdarbiem šai iecerei, un aicināju lasītājus izvēlēties grāmatas. lai tās elektroniski izsniegtu. Pirmā lasītāja, kurai tika izsniegta grāmata elektroniski, bija A. Kriviša. Viņai sekoja citi apmeklētāji, kas bija ieradušies uz svinīgo atklāšanu, - B. Bogdane, S. Kindzule, L. Stepāne, L. Gaspažiņa, L. Pommere, M. Poševa u.c. Lasītāji izrādīja interesi, un es viņiem pastāstīju un parādīju, kā notiek elektroniskā grāmatu izsniegšana. B. Bogdane un A. Kriviša iemūžināja šo nozīmīgo notikumu arī bildēs.
     Pēcpusdienā pēc mācībām Bērzpils vidusskolā bibliotēkā atnāca arī bērni, kuriem tika elektroniski izsniegtas grāmatas. Mazajām lasītājām – Līgai A., Loretai V., Elisai B. – bija par ko brīnīties un jautāt.
     Apmeklētāji visas dienas garumā tika pacienāti ar saldumiem.
 
24.04.2014                              Bērzpils pag. b-kas vadītāja: A. Griestiņa

 

„Bērnu/Jauniešu žūrijas - 2012” noslēguma pasākums.
 
   17. aprīlī Bērzpils pagasta bibliotēkā notika „Bērnu/Jauniešu žūrijas - 2012” noslēguma pasākums, uz kuru bija aicināti visi žūrijas dalībnieki un darba grupa – skolotāja Lolita Kokoreviča un pagasta kultūras darba organizatore Anna Kriviša. Pavisam žūrijas darbā iesaistījās 24 lasītāji, bet veiksmīgi izlasīja un novērtēja 14 eksperti.
    2012. gadā apritēja 10 gadu, kopš Bērzpilī darbojas lasīšanas veicināšanas programma „Bērnu žūrija”, ar kuras palīdzību bērni un jaunieši iepazīstas ar interesantākajām pēdējā gada laikā izdotajām grāmatām un izsaka par tām savu viedokli.
   Ievadā bibliotēkas vadītāja Anna Griestiņa pievērsās lasīšanas lielajai nozīmei cilvēka dzīvē. Lasīšana attīsta fantāziju, iztēli, domāšanu, paplašina vārdu krājumu, paplašina pasaules uztveri un redzesloku, sniedz neatsveramu ieguldījumu cilvēka intelekta un personības izaugsmē, kā arī sniedz lielu gandarījumu un prieku.
   2012. gadā bija vērojama nedaudz mazāka aktivitāte grāmatu lasīšanā, bet, dalībnieki, kuri izlasīja vismaz 5 un vairāk grāmatas, veiksmīgi aizpildīja anketas. Anketas bija vienkāršas, un tās aizpildīt neprasīja daudz laika. Tomēr bija vērojama tendence, ka aizpildīt anketas rūpīgi un bez kļūdām vienam otram sagādāja nedaudz grūtības.
   Pēc žūrijas ekspertu anketām apkopojām lasītāju novērtētās labākās un interesantākās grāmatas. Prieks, ka bērni un jaunieši augsti novērtējuši latviešu rakstnieku – I. Zanderes, U. Ausekļa, A. Strautnieces, V. Rūmnieka, M. Runguļa, A. Akmentiņa, I. Eņģeles – darbus.
   Lai atsvaidzinātu atmiņā izlasīto, bērniem tika uzdoti jautājumi par izlasītajām grāmatām, kā, piemēram, kas ir Līzelote un kurā grāmatā viņa darbojas, kurā grāmatā burti sagrupēti grupiņās pēc izskata un vai varat tās nosaukt, kurā grāmatā galvenie varoņi ir zābaciņi, kurā grāmatā darbojas negants večuks, kā viņu sauc, nosauciet viņa nedarbus u.c.
   Pasākuma dalībnieki noklausījās arī ievērojamu cilvēku atziņas par lasīšanu un grāmatām, kā, piemēram, „…cilvēki, kas lasa grāmatas, jūtas daudz bagātāki, viņi dzīvo trīs dzīves, jo ap viņiem ir visas cilvēces gadsimtos krātā kultūra un ideju kalngali”, teicis rakstnieks A. Franss.
   Noslēgumā visi pasākuma dalībnieki pateicībā par čaklo darbu saņēma balviņas – aproces no LNB Bērnu literatūras centra, un bloknotiņus un lodītes – no bibliotēkas vadītājas. Tāpat visus klātesošos gaidīja pārsteigums – torte un klinģeris.
   2013. gadā Bērnu žūrija noteikti darbosies. Bērni ir izteikuši vēlēšanos piedalīties arī nākošajā lasīšanas tūrē. Neatkarīgi no programmas ietvaros saņemtajām grāmatām pārējās grāmatas bibliotēka noteikti iegādāsies par pašvaldības līdzekļiem.
    Uz tikšanos vasarā „Bērnu/Jauniešu žūrijā - 2013”!
 
 
26.04.2013                                                                  A. Griestiņa

 

 Tikšanās ar dzejnieci Līviju Liepdruvieti Bērzpils saieta namā.

     7. februārī plkst.10.00 Bērzpils saieta namā notika literārs pasākums - tikšanās ar dzejnieci Līviju Liepdruvieti ( dzim. Benislavska, prec. Smirnova ) no Rikavas. Uz tikšanos ar dzejnieci bija ieradušies Bērzpils vidusskolas vecāko klašu audzēkņi, pagasta iedzīvotāji un pārstāvji no Balviem.
      Līvija Liepdruviete dzīvo un saimnieko dzimtajās Liepdruvās. Līvija māca latviešu valodu un literatūru un kristīgo mācību Rikavas pamatskolā. Raksta dzeju latviski un latgaliski, un abās izteiksmēs viņa raksta vienlīdz brīvi un dabiski. Pirmie dzejoļi radušies jau pamatskolas laikā. Publicējusies žurnālā „Katōļu Dzeive”, kopkrājumos „Rēzekne – 99, „Rēzekne - 2000”, almanahā „Olūts”. Izdoti 5 dzejoļu krājumi: „Mirkļu mozaīka” ( 1999), „Ļauj sirdij ziedēt!” (2001), „Te, zem saules” (2002), „Viss paliek debesīs” (2005), „Līpas vērsyunē” (2010). Līvija ietverta arī „Myusudīnu latgalīšu dzejis antoloģijā - Susātivs”, kas izdota 2008. gadā. Līvija darbojas Viļānu novada un pārnovada radošo cilvēku kopā „Atļaujies ienākt”, kas izveidota 2007. gadā.
     Pasākumā dzejniece lasīja dzeju par sev tuvām tēmām, kas viņu iedvesmo rakstīt dzeju: mīlestība, dzimtā zeme, ticība. Līvijas dzeja ir sirsnīga, tā uzlādē lasītāju ar prieku, cerību un optimistisku dzīves skatījumu. Līvija ļauj ieskatīties pašās dziļākajās dvēseles dzīlēs un atklāj sava mūža svarīgākās lietas.
    „Nav pasaule melna,
     Nav pasaule balta,
     Tik tāda, kā tēlojam mēs”, saka dzejniece.
     Pēc dzejas lasījumiem sekoja aktīva diskusija par dzejas nozīmību un aktualitāti mūsdienās.
     Apskatāma bija Līvijas grāmatu un materiālu par viņu izstāde „Te, zem saules, man zaļot un ziedēt…’.
     Tikšanos ar dzejnieci ierosināja, palīdzēja noorganizēt un novadīt bibliotēkas sadarbības partneri - novadpētnieks Leonards Rakickis un pagasta kultūras darba organizatore Anna Kriviša. Paldies viņiem par atbalstu!
 
26.04.2013                                                                   A. Griestiņa
 
 
Par „Bērnu/Jauniešu žūrijas - 2011” noslēguma pasākumu.
 
   Pasākums notika Bērzpils pagasta bibliotēkā 29. februārī, uz kuru bija ieradušies 19 eksperti un žūrijas darba grupa 3 cilvēku sastāvā.
   Vispirms pasākuma vadītāja A. Griestiņa pastāstīja par lasīšanas veicināšanas programmu „Bērnu žūrija”. Bērzpilī žūrija darbojas no 2003. gada, tas ir, jau 9 gadus. Bērnu žūrija ir jauks un vērtīgs pasākums. Žūrijas uzdevums pamatā ir: 1) veicināt bērnu lasīšanu un uzturēt bērnos lasītprieku; 2) nodrošināt bērnus ar jaunāko literatūru, tātad bagātināt, paplašināt bibliotēkās esošo bērnu grāmatu klāstu; 3) iesaistīt bērnus jaunākās, vērtīgākās bērnu literatūras lasīšanā un vērtēšanā; 4) nostiprināt bērnos izpratni par lasīšanu kā mūsdienīgu un saistošu nodarbi, kas sniedz gandarījumu un prieku; 5) kopumā pilnveidot bibliotēkas pakalpojumus bērniem un veicināt sabiedrības līdzdalību bērnu lasīšanas veicināšanas programmā.
   „Lasīšana ir veids, kā atmosties, kā sakārtot ap sevi pasauli un atrast tajā pašam sevi”, teikusi vairākkārt Bērnu žūrijā godalgotā bērnu rakstniece Inese Zandere.
   „Lasīšana paplašina bērnu redzesloku, paplašina vārdu krājumu, attīsta bērnu gaumi, domāšanu, iztēli un emocijas, palīdz veidot un aizstāvēt savu viedokli”, šie ir Bērzpils vidusskolas skolotājas, kas darbojas žūrijas darba grupā, L. Kokorevičas vārdi.
   Bērnu lasīšanas veicināšanas programma „Bērnu žūrija” piedāvā bibliotēkām labāko bērnu grāmatu izlasi. 2011. gadā žūrijā pirmoreiz tika piedāvāta arī jauniešu literatūra 10.-12. klasēm. Paldies jāsaka LNB Bērnu literatūras centra darbiniecēm par to, ka viņas sastāda labāko bērnu un jauniešu grāmatu izlasi, ko piedāvā bibliotēkām. Citāts no publikācijas ( Vītola I. Lielie lasīšanas svētki klāt // Latvijas Avīze, 2012. gada 28. februāris ), kur intervēta Bērnu literatūras centra vadītāja S. Tretjakova: „Bērnu literatūras centra darbinieki izvēlas 100 grāmatas, kas pēc satura atbilst lasīšanas veicināšanas programmas uzdevumiem….izlemt…aicinām talkā LU mācībspēkus, kas studentiem lasa bērnu literatūras kursu, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pasniedzējus, pa pārstāvim no KM un VKKF, kādu Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes locekli. Lai no simt grāmatām izraudzītos 20, tas ir liels darbs un briesmīgs strīdiņš. … Ilglaicīgas programmas priekšrocība ir tā, ka spējam pateikt, kāda ir laba grāmata. Tomēr lasīšana ir ļoti individuāls process”.
   Ar katru gadu VKKF finansējums grāmatām sarūk – paliek arvien mazāks. 2011. gadā bibliotēka par pašvaldības līdzekļiem iegādājās 16 grāmatas, tikai 3 sedza kultūras programma, un 1 grāmata vairs nebija nopērkama, jo bija izdota mazā tirāžā.
Neatkarīgi no valsts finansējuma pagasta bibliotēka vienmēr ir iegādājusies un iegādāsies jaunākās bērnu un jauniešu grāmatas, jo 2/5-daļas no visiem bibliotēkas lasītājiem ir bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Tāpēc es saku vēlreiz paldies par to, ka ir kāds, kas parūpējas, lai mēs varētu iegādāties tās pašas labākās grāmatas, jo finansu līdzekļi ir diezgan ierobežoti.
   A. Griestiņa teica sirsnīgu paldies ekspertiem par viņu darbu, par dalību žūrijas darbā, čakli lasot un vērtējot piedāvātās grāmatas. Pavisam lasīšanā iesaistījās 26 lasītāji, sekmīgi izlasīja un novērtēja grāmatas- 21 lasītājs, tai skaitā 9 zēni, kas ir ļoti apsveicama parādība. Laikam savu lomu ir nospēlējušas Bubblicious košļenītes, kas tika dota par katru izlasīto grāmatu.
   Jāuzteic Amanda, Ieva, Alise, Lauris, Sandra, Evija, Zane, Kristiāna, kas Bērnu žūrijas darbā piedalās gandrīz katru gadu.
 
 
    Šogad čaklākie eksperti – lasītāji tika vērtēti pa klašu grupām:
   1.-2. klašu grupā ( no 4 ekspertiem ) visčaklākais ir Dāvis Žukovskis no 1. klases, kurš savā grupā ir izlasījis visvairāk grāmatu –kopskaitā 12;
   3.-4. klašu grupā ( no 4 ekspertiem ) visčaklākais ir Alens Matvejevs no 3. klases, kurš izlasījis arī 12 grāmatas;
   5.-7. klašu grupā ( no 8 ekspertiem ), kur bija visvairāk lasītāju, visčaklākās ir Ieva Berne un Alise Žeikare no 5. klases, kuras ir izlasījušas katra 14 grāmatas;
   8.-12. klašu grupā ( no 5 ekspertiem ) visvairāk izlasījusi Santa Jermacāne – pavisam 13 grāmatas.
   Kuras grāmatas eksperti ir atzinuši par vislabākajām, visinteresantākajām?
 
1.-2. klašu grupā: 1. vieta. Tatu un Patu ērmīgās ierīces. Havukainena A., Sami T.
                              2. vieta. Kima var būt stipra. Cellere E., Geislere D.
                              3. vieta. Mūmammas pavasara tīrīšana. Vīslanderi J., T.
3.-4. klašu grupā: 1. vieta. Mufa: Stāsts par Āfrikas balto degunradzēnu. Zvirgzdiņš J.
                              2. vieta. Matīsa piedzīvojumi mežā. Olte M.
                              3. vieta. Princese Skella un Leta kungs. Rauda P.
5.-7. klašu grupā: 1. vieta. Grega dienasgrāmata. Kinnijs Dž.
                              2. vieta. Oskars un Rozā dāma. Šmits Ē. E.
                              3. vieta. Mākoņu grāmata. Kronbergs J.
8.-12. klašu grupā: 1. vieta. Vilcenes stāsts. Dreimane L.
                                2. vieta. Aste, ko luncināt. Rungulis M.
                                3. vieta. Daiļās būtnes. Garsija K, Stola M.
   Par darbu ar lasītāju anketām. Anketas ir ļoti vienkāršas, un, lai Rīgā varētu apkopot labākās grāmatas un autorus, ko piedāvā žūrijā, lasītājiem anketas ir rūpīgi jāaizpilda, tur neko nevar darīt. Galvenais un laikietilpīgākais process ir cītīgi izlasīt grāmatas. Aizpildīt anketas – tā jau ir tikai tāda astīte, kas jāpievelk, un tas nemaz vairs daudz laika neprasa. Gribētos, lai anketās būtu aizpildītas visas ailītes, lai anketas būtu aizpildītas glītā rokrakstā, bez svītrojumiem, skaidri salasāmi un saprotami ne tikai pašiem, bet arī bibliotēku darbiniekiem, kas ar anketām darbojas. Mazie lasītāji anketās atbildējuši ļoti vienkārši, bet, jo vecāki lasītāji, jo labāk, argumentāk izteikts savs viedoklis par izlasītajām grāmatām.
   Uz jautājumu, kā Tu uzzināji par Bērnu žūriju, 14 dalībnieki atbildējuši, ka uzzinājuši par to bibliotēkā un pārējie uzzinājuši no citiem.
   Uz jautājumu par grāmatas, kurai devuši 1. vietu, izskatu un noformējumu eksperti atbildējuši šādi: mazie – skaistas ilustrācijas, vāks bija ļoti krāšņs, ļoti skaisti, krāšņi;
5.-7. klašu lasītāji – man ļoti patika noformējums, bet tas varētu būt vēl krāsaināks ( Alise ), grāmatai piemērots noformējums ( Lauris ), ļoti skaists noformējums ( Mārtiņš ), vāks ir interesants ( Ieva ); 8.-12. klašu lasītāji – varēja būt vairāk izcelts grāmatas vāks, lai to varētu pamanīt starp citām grāmatām ( Zanda ), manuprāt, noformējumu mainīt nevajag, jo tas ir tikpat noslēpumains kā pati grāmata ( Kristiāna ), grāmatas vizuālais noformējums ir piesaistošs, es neko nevēlētos mainīt ( Zane ), vizuālais noformējums ir ļoti krāšņs un piesaistošs, noformējums ataino to ,kas būs lasāms grāmatā ( Evija).
   Uz jautājumu, kāpēc tev patika šī grāmata, vai kāpēc šī ir tava mīļākā grāmata, lasītāji atbildējuši sekojoši: 1.-2. klases bērni – interesanta grāmata, man ļoti patīk šī grāmata; 3.-4. klases bērni – jo puikas izgudro jautras ierīces ( Alens ), tāpēc, ka tajā ir daudz interesantu notikumu ( Katrīna ), man šķita ļoti interesants stāsts par Āfrikas balto degunradzēnu ( Amanda ), tāpēc, ka tā ir ļoti interesanta ( Ieva ); 5.-7. klašu lasītāji – jo tā māca par pasauli ( Jānis ), tāpēc, ka tā ir aizraujoša un interesanta ( Salvis ), tāpēc, ka, uzsākot lasīt šo grāmatu, vairs negribas beigt, jo tā ir tik ļoti interesanta ( Lauris ); 8.-12. klašu lasītāji – jo šī grāmata nebija garlaicīga, tajā bija ļoti daudz notikumu, kurus lasot, pat nepamanīju, kā skrien laiks ( Kristiāna „Vilcenes stāsts” ), šī grāmata man likās piesaistoša, saturīga, aizraujoša ( Zane „Daiļās būtnes” ), man patika šī grāmata, jo tā ir romantiska, un tajā ir atspoguļoti stāsti, kas ir arī reālajā dzīvē ( Evija „Aste, ko luncināt” ), man patika šīs grāmatas sižets – mistisks, aizraujošs un neparedzams ( Zanda „Vilcenes stāsts” ).
   5.-7. klašu lasītājiem bija jāuzraksta grāmatas, kurai piešķīra 1. vietu, reklāma: ja tu esi ziņkārīgs, gribi uzzināt, kā Gregs dzīvo un mācās un kā samelot, lai visi bēg, tad izlasi šo grāmatu ( Alise, „Grega dienasgrāmata” ), šī grāmata ir ļoti interesanta, laba ( Mārtiņš, „Mufa” ), Izlasi šo grāmatu par zēnu vārdā Gregu , kurš rakstīja dienasgrāmatu ( Ieva, „Grega dienasgrāmata” ), lasiet šo grāmatu un uzzināsiet daudz ko interesantu ( Salvis, „Mākoņu grāmata” ).
   Uzteicami žūrijas eksperti par to, ka ierakstījuši ieteikumus un novēlējumus žūrijai:
Nākošgad varētu būt žūrijā tikai latviešu autoru grāmatas, lai popularizētu mūsu pašu grāmatas ( Kristiāna ); Vēlu , lai žūrijai būtu vairāk dalībnieku! ( Zane ); Lai nākošgad žūrijā būtu tikpat interesantas un vēl interesantākas grāmatas! ( Santa ); Lai nākošgad žūrijā būtu vairāk grāmatu, ko lasīt, katrā grupā! ( Evija ); Varbūt varētu lasīšanai piedāvāt vairāku žanru grāmatas, nenosliecoties tikai uz 1 vai 2 ( Zanda ); Lai būtu daudz dalībnieku un lasītu daudz grāmatas! ( Linda ); Es gribētu ieteikt visiem piedalīties Bērnu žūrijā, jo tur var izlasīt jaunākās labākās grāmatas ( Lauris ); Es novēlu, lai arī nākošgad būtu žūrija un lai būtu daudz grāmatu, ko mums lasīt! ( Alise ); Novēlu autoriem vēl vairāk izdomas, iztēles, Lai viss izdodas! ( Amanda ); Novēlu Bērnu žūrijai daudz lasītāju! ( Salvis ); Lasiet daudz grāmatu! ( Jānis ); Lai grāmatas būtu vairāk par dzīvniekiem un interesantas! ( Ieva ).
   Noslēgumā čaklākajiem lasītājiem tika pasniegti Pateicības raksti un visiem dalībniekiem – pārsteiguma balviņas
   Paldies visiem „Bērnu/Jauniešu žūrijas - 2011” dalībniekiem par čaklo darbu. Lai arī turpmāk neapsīkst Jūsu interese par grāmatām un lasīšanu! Paldies skolotājai Lolitai par atsaucību un palīdzību pasākuma noorganizēšanā! Tāpat paldies Anniņai par pasākuma iemūžināšanu bildēs un par atsaucību, ņemot dalību žūrijas darba grupā!

 05.03.2012                                                                               A. Griestiņa

 

Bērzpilī ciemojas Viļakas literāti.
 
   20. februārī Bērzpils Saieta namā notika tikšanās ar Viļakas literātiem – Vili Bukšu, Santu Mežābeli un Ruttu Jeromāni. Līdzi kultūrvēstures studijās, pieredzes apmaiņā bija atbraukušas arī Viļakas novada bibliotēkas darbinieces – Vija Circāne, Aija Lesniece un Regīna Dūna.
   Pasākumu iesākām ar klusuma brīdi, pieminot Bēržu draudzē dzimušo un iepriekšējā nedēļā mūžībā aizgājušo ievērojamo dzejnieci Broņislavu Martuževu.
   Ciemiņus un visus pasākuma dalībniekus uzrunāja Bērzpils pagasta bibliotēkas vadītāja Anna Griestiņa: „ Katrs cilvēks šajā pasaulē ir nācis ar savu sūtību – veikt kādu uzdevumu, atstāt pēdas pēc sevis. Viļakas literāti ir atraduši savu vietu šajā steidzīgajā laikā, ar saviem literārajiem darbiem pauduši savu attieksmi pret dzīvi, un, rakstot sev un citiem par prieku, darījuši dzīvi labāku un krāsaināku. Uzrakstītais vārds ir paliekošs, un viļacēnieši dara bagātāku Viļakas, visas Latgales literatūras klāstu.
   Viļakas pusē ir izveidojies kupls literātu pulks, un viņiem jau ir izveidojuša savas tradīcijas, nodibināta literātu biedrība „Viļakas Pegazs”, kas aktīvi darbojas jau trešo gadu.
   Bērzpilī pašlaik nedzīvo literāti, bet Bērzpils vārdu spodrinājuši Augusts Eglājs, Broņislava Martuževa. Bērzpilieši lepojas ar savām novadniecēm – dzejniecēm Leontīni Apšenieci, Inetu Atpili- Jugani un Zinaidu Loginu.”
   Bibliotēkas vadītāja citēja folkloristes, literatūras zinātnieces Janīnas Kursītes vārdus: „Katrs laikmets izveido savus priekšstatus par pasauli, savu uzvedības kodeksu, savu valodu, kas atainojas arī literatūrā. Latgaliešu literatūra nav tik skaitliski bagāta ar literārajiem darbiem kā kopējā latviešu literatūra. Taču dziļākajā būtībā nav tik svarīgi…, cik daudz literāro darbu kādā rakstības tradīcijā iespiests, svarīga ir daudzveidības iespēja un tās realizācija.”
   Pagasta kultūras darba organizatore – Saieta nama saimniece Anna Kriviša nolasīja Viļa Bukša dzejas rindas. Otrā Anna pastāstīja par Viļa literāro darbību, par viņa daudzpusīgo personību: „Kopš 1975. gada Vilis raksta filozofiskas pārdomas un dzeju, kas apkopotas nelielās burtnīcās „Es”, „Tu”, „Mēs”. Ar Viļa dzeju un miniatūrām var iepazīties interneta vietnē http://meiravietis.typepad.com.
   Vilis arī glezno, darbojas Viļakas kultūras nama dramatiskajā kolektīvā, interesējas par austrumu filozofijām, nodarbojas ar jogu, ir laika, dabas vērotājs, izstrādā un realizē dažādus projektus, ir jaunā Viļakas novada ģerboņa autors. Vilis strādā Viļakas novada bibliotēkā par informācijas speciālistu.”
   Vilis kā vienmēr runāja izjusti, emocionāli. Kā sveicienu no sirmā literāta Valerijana Rundzāna Vilis nolasīja dzejoli, kas veltīts Anniņām, un uzdāvināja bibliotēkai un Saieta namam autora jaunāko dzejoļu grāmatiņu „Nav manis bez dzimtenes”. Vilis lasīja savas filozofiskās dzejas un pārdomas, tās komentējot. Viņš spēja uzrunāt, saliedēt visus, izvest īstu patriotisma stundu jauniešiem, kas bija ieradušies uz tikšanos.
   Rakstniece Santa Mežābele, īstajā vārdā Antoņina Ločmele, kā par viņu stāstīja Anna Griestiņa, pievērsusies literatūrai un sākusi rakstīt romānus jau pensijā būdama. Santa bija atvedusi savas grāmatas – „Rītausmā te rēja lapsa…” un „Aiz loga dziedāja vējš”, kuras apmeklētāji varēja arī iegādāties. Pavisam viņa uzrakstījusi 8 romānus, kriminālromānus. Pēdējos gados autore sākusi rakstīt arī dzejoļus: „ja citi var, kāpēc lai es nevarētu”. Santa pastāstīja, kā viņai radušās grāmatas, kas viņu iedvesmojis rakstīšanai. Viņa stāstījums bija interesants, saturīgs. Viņa pastāstīja arī par literāti Ilzi Keišu un viņas liriskajām miniatūrām. Pati Ilze uz pasākumu nevarēja ierasties. Viņas darba fragmentu nolasīja Anna Kriviša.
   Pēc tam Anna Griestiņa pastāstīja klausītājiem par dzejnieci Ruttu Jeromāni, par kuru bērzpilieši iepriekš nebija dzirdējuši. Rutta dzeju sākusi rakstīt 1998. gadā. Dzejā ir personīgie pārdzīvojumi, sabiedrisko norišu redzējums, veltījumi jubilejās, apsveikumi, dzejoļi svētkiem u.c. Datorsalikumā izdots Ruttas dzejas apkopojums „Manas dvēseles pērles un asaras…”. Viņas dzeja publicēta dzejas krājumā „Mana grāmata” 5. sējumā, Rēzeknes dzejas almanahos, sākot no 2008. gada.
   Rutta lasīja savu dzeju, stāstīja par tās rašanos. Visiem iepatikās viņas dzejolis „Valoda”, kas sasaucās ar Dzimtās valodas dienu. Ruttas dzeja ir liriska, skanīga. Bērzpiliešiem iepriekš ar viņas dzeju nebija saskares, tāpēc bijām ļoti pārsteigti un iepriecināti par šādu dzejas pērli. Apmainījāmies ar e-pastiem, lai sazinātos un uzturētu saikni arī turpmāk.
   Pasākumā piedalījās arī mūsu novadpētnieks, literāts, tulkotājs, Bērzpils pagasta bibliotēkas sadarbības partneris Leonards Rakickis, kurš bija šīs tikšanās ierosinātājs. Leonarda latgaliskie tulkojumi no Konstances Beņislavskas dzejoļu krājuma „Sev dziedātās dziesmas”, dažādi vēsturiskie apcerējumi un personisko pārdomu darbi lasāmi „Tāvu zemes kalendarā”, „Gaismas Taka & Zemturs”, jaunākās publikācijas lasāmas „Olūtā”. Pēc Leonarda iniciatīvas pagasta bibliotēkā realizēti daudzi pasākumi, kā, piemēram, tikšanās ar priesteriem un klostera māsām, K. Beņislavskai un G. Manteifelim veltītas pēcpusdienas. Bēržu baznīcā 2008. gadā notika Broņislavas Martuževas garīgajai dzejai veltīts pasākums, kurā piedalījās pati dzejniece u.c. pasākumi.Leonards pievērsies arī dzejas rakstīšanai. Viņš pasākumā nolasīja dzejoli „Turīs, latgalīt!”, piebilzdams, ka „Olūtā” dzejolis ir nedaudz pārveidots, oriģinālā bijis nedaudz citādi.
   Saieta nama Anna bija sagatavojusi literātiem vairākus jautājumus, un katram vajadzēja atbildēt uz 3 jautājumiem. Izraisījās arī diskusijas, ko it īpaši veicināja Santas Mežābeles un Ruttas Jeromānes stāstījums.
   Šī bija sirsnīga, emocijām bagāta tikšanās un iepazīšanās. Mēs, bērzpilieši, iepazināmies tuvāk ar Viļakas literātiem un viņu darbiem, kam ikdienas rutīnā nemaz nebijām pievērsuši uzmanību.
   Viļakas novada bibliotēkas darbinieki apmeklēja Bērzpils pagasta bibliotēku, lai iepazītos ar bibliotēkas darbu. Apskatījām Pērļošanas pulciņa dalībnieču darbu izstādi, vietējās gleznotājas Edītes Madernieces gleznas un audēju darbošanos. Visi kopīgi apmeklējām arī skaisto Bēržu Romas katoļu baznīcu, kur mūs laipni sagaidīja draudzes prāvests Oļģerts Misjūns.
   Pasākumu iemūžināja Vilis Bukšs.
   Es ceru, ka kopumā ciemiņiem šis brauciens sagādāja patīkamas emocijas, starp visiem veidojās laba sapratne un sadarbība, ko gribētos uzturēt arī nākotnē.
 
 
 
            22.02.2012                                                      A. Griestiņa

 

Bērzpilī Bērnu žūrijas pasākums

 

     Bērzpils pagasta bibliotēkā 4. martā notika „Bērnu žūrijas - 2009” noslēguma pasākums. Uz to bija ieradušies visi žūrijas eksperti un žūrijas darba grupas dalībnieces – kultūras darba organizatore Anna Kriviša un skolotāja Lolita Kokoreviča, kura pasākumu iemūžināja bildēs.

     Uzrunājot klātesošos, bibliotēkas vadītāja Anna Griestiņa ekspertiem pateicās par čaklu darbu, lasot un novērtējot grāmatas, un darba grupas dalībniecēm – par atbalstu pasākuma noorganizēšanā.

     Bērnu žūrija valstī darbojas no 2002. gada, Bērzpilī – no 2003. gada. Bērnu žūrija ir jauks un vērtīgs pasākums. Bērni, tajā piedaloties un darbojoties, iegūst patiesu dzīves un darboties prieku. Žūrijas uzdevums pamatā ir: veicināt bērnu lasīšanu, iesaistīt bērnus jaunākās, vērtīgākās bērnu literatūras lasīšanā un vērtēšanā, paplašinot tādējādi bērnu redzesloku, vārdu krājumu, veidot un aizstāvēt savu viedokli, veicināt bērnos izpratni, ka lasīšana sniedz gandarījumu un prieku, kā arī kopumā pilnveidot bibliotēkas pakalpojumus bērniem.

     2009. gads bija jūtami trūcīgāks, jo no 20 žūrijas sarakstā iekļautajām grāmatām 15 bija jāiegādājas par pašvaldības līdzekļiem.

     No pieteikušies 18 dalībniekiem tikai 15 eksperti veiksmīgi tika galā ar saviem pienākumiem, kurus viņi bija apņēmušies izpildīt noslēgtajos līgumos. Lasīšana ar dažām aizķeršanās reizēm – laikus neatgrieztām grāmatām, noritēja diezgan raiti.

Ekspertiem jau otro gadu bija jāaizpilda elektroniskās anketas. Parastās anketas bērniem šoreiz nevajadzēja aizpildīt, ar ko visi bija ļoti apmierināti. Bērni interesējās, vai 2010. gadā Bērnu žūrija vēl darbosies un minēja konkrētas grāmatas, kādas, viņuprāt, vajadzētu iekļaut žūrijas grāmatu sarakstā. Uz jautājumu, vai žūrija darbu turpinās, bibliotēkas vadītāja atbildi nezināja, bet ierosināja izdomāt pašiem kādu interesantu pasākumu, kurā varētu darboties.

     Bibliotēkas vadītāja runāja arī par lasīšanas nozīmi bērnu un jauniešu dzīvē. Izpratne un cieņa pret grāmatu jāieaudzina jau no mazotnes, jo grāmata – tā ir atklāsme, brīnums. Zenta Mauriņa ir teikusi: „… no visiem pasaules brīnumiem visbrīnumainākā ir grāmata, un šais brīnumos tu vari sevī uzņemt visu, ko cilvēki gadu tūkstošos domājuši un jutuši. ”

     Čaklākās lasītājas un vērtētājas bija Zane Mārtuža un Kristiāna Žeikare, kuras izlasīja un novērtēja visas žūrijas 4 vecuma grupu 20 grāmatas, un Alise Žeikare, kura izlasīja un novērtēja 10 grāmatas. Šīm meitenēm tika pasniegti Pateicības raksti un īpašas balviņas. Par atsaucību un darbu nelielas balviņas saņēma arī pārējie žūrijas dalībnieki.

     Pēc ekspertu sumināšanas sekoja saviesīgā daļa, kur visi pasākumā klātesošie tika pacienāti. Uz jautājumu, vai bērni gribētu vēl piedalīties žūrijā, atskanēja vienbalsīgs – „jā”.

 

Bērzpilī tikšanās ar novadnieci Zinaīdu Loginu.

       Balvu novada Bērzpils pagasta bibliotēkā 28. oktobrī notika pēcpusdiena – tikšanās ar novadnieci – žurnālisti, dzejnieci, psiholoģi - Zinaīdu Loginu. Pasākums bija diezgan kupli apmeklēts. Uz tikšanos bija ieradušies arī Zinaīdas skolotāji. Pasākuma vadību uzreiz pārņēma viešņa. Vispirms viņa lasīja savus dzejoļus, tos nedaudz komentējot. Zinas dzejoļi lasāmi novada literātu kopkrājumā „Domas”, kas iznācis tikai 10 eksemplāros. Uz jautājumu, kāpēc nav izdota sava dzejoļu grāmatiņa, Zina ( tā mēs visi viņu saucam ) atbildēja, ka laikam jau pamaz gribēšanas bijis. Viņas dzejoļi ir ļoti sirsnīgi, jūtams, ka viņai ir talants. Žēl, ka Zina savu talantu šai jomā nav attīstījusi tālāk, kā viņa pati saka - „atstājusi to novārtā”. Zina pastāstīja par savām studijām psiholoģijā, kā viņai veicies šajā grūtajā dzīves periodā. Viņai līdzi bija kaudzīte grāmatu ( Mērfijs Dž. Tavs zemapziņas spēks, Bērdžera B. Spēkavots dvēselei u.c. ). Katra no tām tika apskatīta un citētas interesantākās domas, tās aplūkojot praktiski ar piemēriem no savas dzīves un dažādām situācijām. Zina uzsvēra, ka, lai justos labi, vajag noskaņoties tikai uz labām domām, un, lai dzīvē ko sasniegtu, vajag to ļoti vēlēties.
     Zina ar savu aizraujošo stāstījumu prata ieinteresēt visus klātesošos un iesaistīt viņus diskusijās. Katram tika pajautāts, kāds ir viņa lielākais prieks šajā dienā, ar ko pasākuma dalībnieki labprāt arī dalījās. Kas ir laime, cik procentuāli cilvēkam darbojas apziņa un cik zemapziņa – par visu to un vēl citu tika pārrunāts šajā tikšanās reizē.
     Daudz labu vārdu Zina teica par saviem skolotājiem – J. Vaskinoviču, M., J. Zukuļiem u.c. - Bērzpils vidusskolā, kas viņai ļoti daudz devuši dzīvē.
     Zina vienmēr ieturējusi aktīvu dzīves pozīciju. „Kā tu visu vari paspēt – rakstīt, skriet, ceļot”, interesējās bērzpilieši. „Kur jūs ņemat ziņas, materiālus, par ko rakstīt „Vadugunī?” Mēs avīzīti izlasām no pirmās līdz pēdējai lappusei.”
     Pateicībā par interesanti pavadītajām 2 stundām klausītāji Zinai dāvināja ziedus un teica sirsnīgus paldies un laba vēlējuma vārdus.
       
       (Raksts publicēšanai nosūtīts laikrakstiem "Vaduguns" un "Vietējā Latgales Avīze.")