Publicitāte
‘Par „Bērnu/Jauniešu žūrijas - 2011” noslēguma pasākumu.
Pasākums notika Bērzpils pagasta bibliotēkā 29. februārī, uz kuru bija ieradušies 19 eksperti un žūrijas darba grupa 3 cilvēku sastāvā.
Vispirms pasākuma vadītāja A. Griestiņa pastāstīja par lasīšanas veicināšanas programmu „Bērnu žūrija”. Bērzpilī žūrija darbojas no 2003. gada, tas ir, jau 9 gadus. Bērnu žūrija ir jauks un vērtīgs pasākums. Žūrijas uzdevums pamatā ir: 1) veicināt bērnu lasīšanu un uzturēt bērnos lasītprieku; 2) nodrošināt bērnus ar jaunāko literatūru, tātad bagātināt, paplašināt bibliotēkās esošo bērnu grāmatu klāstu; 3) iesaistīt bērnus jaunākās, vērtīgākās bērnu literatūras lasīšanā un vērtēšanā; 4) nostiprināt bērnos izpratni par lasīšanu kā mūsdienīgu un saistošu nodarbi, kas sniedz gandarījumu un prieku; 5) kopumā pilnveidot bibliotēkas pakalpojumus bērniem un veicināt sabiedrības līdzdalību bērnu lasīšanas veicināšanas programmā.
„Lasīšana ir veids, kā atmosties, kā sakārtot ap sevi pasauli un atrast tajā pašam sevi”, teikusi vairākkārt Bērnu žūrijā godalgotā bērnu rakstniece Inese Zandere.
„Lasīšana paplašina bērnu redzesloku, paplašina vārdu krājumu, attīsta bērnu gaumi, domāšanu, iztēli un emocijas, palīdz veidot un aizstāvēt savu viedokli”, šie ir Bērzpils vidusskolas skolotājas, kas darbojas žūrijas darba grupā, L. Kokorevičas vārdi.
Bērnu lasīšanas veicināšanas programma „Bērnu žūrija” piedāvā bibliotēkām labāko bērnu grāmatu izlasi. 2011. gadā žūrijā pirmoreiz tika piedāvāta arī jauniešu literatūra 10.-12. klasēm. Paldies jāsaka LNB Bērnu literatūras centra darbiniecēm par to, ka viņas sastāda labāko bērnu un jauniešu grāmatu izlasi, ko piedāvā bibliotēkām. Citāts no publikācijas ( Vītola I. Lielie lasīšanas svētki klāt // Latvijas Avīze, 2012. gada 28. februāris ), kur intervēta Bērnu literatūras centra vadītāja S. Tretjakova: „Bērnu literatūras centra darbinieki izvēlas 100 grāmatas, kas pēc satura atbilst lasīšanas veicināšanas programmas uzdevumiem….izlemt…aicinām talkā LU mācībspēkus, kas studentiem lasa bērnu literatūras kursu, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pasniedzējus, pa pārstāvim no KM un VKKF, kādu Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes locekli. Lai no simt grāmatām izraudzītos 20, tas ir liels darbs un briesmīgs strīdiņš. … Ilglaicīgas programmas priekšrocība ir tā, ka spējam pateikt, kāda ir laba grāmata. Tomēr lasīšana ir ļoti individuāls process”.
Ar katru gadu VKKF finansējums grāmatām sarūk – paliek arvien mazāks. 2011. gadā bibliotēka par pašvaldības līdzekļiem iegādājās 16 grāmatas, tikai 3 sedza kultūras programma, un 1 grāmata vairs nebija nopērkama, jo bija izdota mazā tirāžā.
Neatkarīgi no valsts finansējuma pagasta bibliotēka vienmēr ir iegādājusies un iegādāsies jaunākās bērnu un jauniešu grāmatas, jo 2/5-daļas no visiem bibliotēkas lasītājiem ir bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Tāpēc es saku vēlreiz paldies par to, ka ir kāds, kas parūpējas, lai mēs varētu iegādāties tās pašas labākās grāmatas, jo finansu līdzekļi ir diezgan ierobežoti.
A. Griestiņa teica sirsnīgu paldies ekspertiem par viņu darbu, par dalību žūrijas darbā, čakli lasot un vērtējot piedāvātās grāmatas. Pavisam lasīšanā iesaistījās 26 lasītāji, sekmīgi izlasīja un novērtēja grāmatas- 21 lasītājs, tai skaitā 9 zēni, kas ir ļoti apsveicama parādība. Laikam savu lomu ir nospēlējušas Bubblicious košļenītes, kas tika dota par katru izlasīto grāmatu.
Jāuzteic Amanda, Ieva, Alise, Lauris, Sandra, Evija, Zane, Kristiāna, kas Bērnu žūrijas darbā piedalās gandrīz katru gadu.
Šogad čaklākie eksperti – lasītāji tika vērtēti pa klašu grupām:
1.-2. klašu grupā ( no 4 ekspertiem ) visčaklākais ir Dāvis Žukovskis no 1. klases, kurš savā grupā ir izlasījis visvairāk grāmatu –kopskaitā 12;
3.-4. klašu grupā ( no 4 ekspertiem ) visčaklākais ir Alens Matvejevs no 3. klases, kurš izlasījis arī 12 grāmatas;
5.-7. klašu grupā ( no 8 ekspertiem ), kur bija visvairāk lasītāju, visčaklākās ir Ieva Berne un Alise Žeikare no 5. klases, kuras ir izlasījušas katra 14 grāmatas;
8.-12. klašu grupā ( no 5 ekspertiem ) visvairāk izlasījusi Santa Jermacāne – pavisam 13 grāmatas.
Kuras grāmatas eksperti ir atzinuši par vislabākajām, visinteresantākajām?
1.-2. klašu grupā: 1. vieta. Tatu un Patu ērmīgās ierīces. Havukainena A., Sami T.
2. vieta. Kima var būt stipra. Cellere E., Geislere D.
3. vieta. Mūmammas pavasara tīrīšana. Vīslanderi J., T.
3.-4. klašu grupā: 1. vieta. Mufa: Stāsts par Āfrikas balto degunradzēnu. Zvirgzdiņš J.
2. vieta. Matīsa piedzīvojumi mežā. Olte M.
3. vieta. Princese Skella un Leta kungs. Rauda P.
5.-7. klašu grupā: 1. vieta. Grega dienasgrāmata. Kinnijs Dž.
2. vieta. Oskars un Rozā dāma. Šmits Ē. E.
3. vieta. Mākoņu grāmata. Kronbergs J.
8.-12. klašu grupā: 1. vieta. Vilcenes stāsts. Dreimane L.
2. vieta. Aste, ko luncināt. Rungulis M.
3. vieta. Daiļās būtnes. Garsija K, Stola M.
Par darbu ar lasītāju anketām. Anketas ir ļoti vienkāršas, un, lai Rīgā varētu apkopot labākās grāmatas un autorus, ko piedāvā žūrijā, lasītājiem anketas ir rūpīgi jāaizpilda, tur neko nevar darīt. Galvenais un laikietilpīgākais process ir cītīgi izlasīt grāmatas. Aizpildīt anketas – tā jau ir tikai tāda astīte, kas jāpievelk, un tas nemaz vairs daudz laika neprasa. Gribētos, lai anketās būtu aizpildītas visas ailītes, lai anketas būtu aizpildītas glītā rokrakstā, bez svītrojumiem, skaidri salasāmi un saprotami ne tikai pašiem, bet arī bibliotēku darbiniekiem, kas ar anketām darbojas. Mazie lasītāji anketās atbildējuši ļoti vienkārši, bet, jo vecāki lasītāji, jo labāk, argumentāk izteikts savs viedoklis par izlasītajām grāmatām.
Uz jautājumu, kā Tu uzzināji par Bērnu žūriju, 14 dalībnieki atbildējuši, ka uzzinājuši par to bibliotēkā un pārējie uzzinājuši no citiem.
Uz jautājumu par grāmatas, kurai devuši 1. vietu, izskatu un noformējumu eksperti atbildējuši šādi: mazie – skaistas ilustrācijas, vāks bija ļoti krāšņs, ļoti skaisti, krāšņi;
5.-7. klašu lasītāji – man ļoti patika noformējums, bet tas varētu būt vēl krāsaināks ( Alise ), grāmatai piemērots noformējums ( Lauris ), ļoti skaists noformējums ( Mārtiņš ), vāks ir interesants ( Ieva ); 8.-12. klašu lasītāji – varēja būt vairāk izcelts grāmatas vāks, lai to varētu pamanīt starp citām grāmatām ( Zanda ), manuprāt, noformējumu mainīt nevajag, jo tas ir tikpat noslēpumains kā pati grāmata ( Kristiāna ), grāmatas vizuālais noformējums ir piesaistošs, es neko nevēlētos mainīt ( Zane ), vizuālais noformējums ir ļoti krāšņs un piesaistošs, noformējums ataino to ,kas būs lasāms grāmatā ( Evija).
Uz jautājumu, kāpēc tev patika šī grāmata, vai kāpēc šī ir tava mīļākā grāmata, lasītāji atbildējuši sekojoši: 1.-2. klases bērni – interesanta grāmata, man ļoti patīk šī grāmata; 3.-4. klases bērni – jo puikas izgudro jautras ierīces ( Alens ), tāpēc, ka tajā ir daudz interesantu notikumu ( Katrīna ), man šķita ļoti interesants stāsts par Āfrikas balto degunradzēnu ( Amanda ), tāpēc, ka tā ir ļoti interesanta ( Ieva ); 5.-7. klašu lasītāji – jo tā māca par pasauli ( Jānis ), tāpēc, ka tā ir aizraujoša un interesanta ( Salvis ), tāpēc, ka, uzsākot lasīt šo grāmatu, vairs negribas beigt, jo tā ir tik ļoti interesanta ( Lauris ); 8.-12. klašu lasītāji – jo šī grāmata nebija garlaicīga, tajā bija ļoti daudz notikumu, kurus lasot, pat nepamanīju, kā skrien laiks ( Kristiāna „Vilcenes stāsts” ), šī grāmata man likās piesaistoša, saturīga, aizraujoša ( Zane „Daiļās būtnes” ), man patika šī grāmata, jo tā ir romantiska, un tajā ir atspoguļoti stāsti, kas ir arī reālajā dzīvē ( Evija „Aste, ko luncināt” ), man patika šīs grāmatas sižets – mistisks, aizraujošs un neparedzams ( Zanda „Vilcenes stāsts” ).
5.-7. klašu lasītājiem bija jāuzraksta grāmatas, kurai piešķīra 1. vietu, reklāma: ja tu esi ziņkārīgs, gribi uzzināt, kā Gregs dzīvo un mācās un kā samelot, lai visi bēg, tad izlasi šo grāmatu ( Alise, „Grega dienasgrāmata” ), šī grāmata ir ļoti interesanta, laba ( Mārtiņš, „Mufa” ), Izlasi šo grāmatu par zēnu vārdā Gregu , kurš rakstīja dienasgrāmatu ( Ieva, „Grega dienasgrāmata” ), lasiet šo grāmatu un uzzināsiet daudz ko interesantu ( Salvis, „Mākoņu grāmata” ).
Uzteicami žūrijas eksperti par to, ka ierakstījuši ieteikumus un novēlējumus žūrijai:
Nākošgad varētu būt žūrijā tikai latviešu autoru grāmatas, lai popularizētu mūsu pašu grāmatas ( Kristiāna ); Vēlu , lai žūrijai būtu vairāk dalībnieku! ( Zane ); Lai nākošgad žūrijā būtu tikpat interesantas un vēl interesantākas grāmatas! ( Santa ); Lai nākošgad žūrijā būtu vairāk grāmatu, ko lasīt, katrā grupā! ( Evija ); Varbūt varētu lasīšanai piedāvāt vairāku žanru grāmatas, nenosliecoties tikai uz 1 vai 2 ( Zanda ); Lai būtu daudz dalībnieku un lasītu daudz grāmatas! ( Linda ); Es gribētu ieteikt visiem piedalīties Bērnu žūrijā, jo tur var izlasīt jaunākās labākās grāmatas ( Lauris ); Es novēlu, lai arī nākošgad būtu žūrija un lai būtu daudz grāmatu, ko mums lasīt! ( Alise ); Novēlu autoriem vēl vairāk izdomas, iztēles, Lai viss izdodas! ( Amanda ); Novēlu Bērnu žūrijai daudz lasītāju! ( Salvis ); Lasiet daudz grāmatu! ( Jānis ); Lai grāmatas būtu vairāk par dzīvniekiem un interesantas! ( Ieva ).
Noslēgumā čaklākajiem lasītājiem tika pasniegti Pateicības raksti un visiem dalībniekiem – pārsteiguma balviņas
Paldies visiem „Bērnu/Jauniešu žūrijas - 2011” dalībniekiem par čaklo darbu. Lai arī turpmāk neapsīkst Jūsu interese par grāmatām un lasīšanu! Paldies skolotājai Lolitai par atsaucību un palīdzību pasākuma noorganizēšanā! Tāpat paldies Anniņai par pasākuma iemūžināšanu bildēs un par atsaucību, ņemot dalību žūrijas darba grupā!
05.03.2012 A. Griestiņa
Bērzpilī ciemojas Viļakas literāti.
20. februārī Bērzpils Saieta namā notika tikšanās ar Viļakas literātiem – Vili Bukšu, Santu Mežābeli un Ruttu Jeromāni. Līdzi kultūrvēstures studijās, pieredzes apmaiņā bija atbraukušas arī Viļakas novada bibliotēkas darbinieces – Vija Circāne, Aija Lesniece un Regīna Dūna.
Pasākumu iesākām ar klusuma brīdi, pieminot Bēržu draudzē dzimušo un iepriekšējā nedēļā mūžībā aizgājušo ievērojamo dzejnieci Broņislavu Martuževu.
Ciemiņus un visus pasākuma dalībniekus uzrunāja Bērzpils pagasta bibliotēkas vadītāja Anna Griestiņa: „ Katrs cilvēks šajā pasaulē ir nācis ar savu sūtību – veikt kādu uzdevumu, atstāt pēdas pēc sevis. Viļakas literāti ir atraduši savu vietu šajā steidzīgajā laikā, ar saviem literārajiem darbiem pauduši savu attieksmi pret dzīvi, un, rakstot sev un citiem par prieku, darījuši dzīvi labāku un krāsaināku. Uzrakstītais vārds ir paliekošs, un viļacēnieši dara bagātāku Viļakas, visas Latgales literatūras klāstu.
Viļakas pusē ir izveidojies kupls literātu pulks, un viņiem jau ir izveidojuša savas tradīcijas, nodibināta literātu biedrība „Viļakas Pegazs”, kas aktīvi darbojas jau trešo gadu.
Bērzpilī pašlaik nedzīvo literāti, bet Bērzpils vārdu spodrinājuši Augusts Eglājs, Broņislava Martuževa. Bērzpilieši lepojas ar savām novadniecēm – dzejniecēm Leontīni Apšenieci, Inetu Atpili- Jugani un Zinaidu Loginu.”
Bibliotēkas vadītāja citēja folkloristes, literatūras zinātnieces Janīnas Kursītes vārdus: „Katrs laikmets izveido savus priekšstatus par pasauli, savu uzvedības kodeksu, savu valodu, kas atainojas arī literatūrā. Latgaliešu literatūra nav tik skaitliski bagāta ar literārajiem darbiem kā kopējā latviešu literatūra. Taču dziļākajā būtībā nav tik svarīgi…, cik daudz literāro darbu kādā rakstības tradīcijā iespiests, svarīga ir daudzveidības iespēja un tās realizācija.”
Pagasta kultūras darba organizatore – Saieta nama saimniece Anna Kriviša nolasīja Viļa Bukša dzejas rindas. Otrā Anna pastāstīja par Viļa literāro darbību, par viņa daudzpusīgo personību: „Kopš 1975. gada Vilis raksta filozofiskas pārdomas un dzeju, kas apkopotas nelielās burtnīcās „Es”, „Tu”, „Mēs”. Ar Viļa dzeju un miniatūrām var iepazīties interneta vietnē http://meiravietis.typepad.com.
Vilis arī glezno, darbojas Viļakas kultūras nama dramatiskajā kolektīvā, interesējas par austrumu filozofijām, nodarbojas ar jogu, ir laika, dabas vērotājs, izstrādā un realizē dažādus projektus, ir jaunā Viļakas novada ģerboņa autors. Vilis strādā Viļakas novada bibliotēkā par informācijas speciālistu.”
Vilis kā vienmēr runāja izjusti, emocionāli. Kā sveicienu no sirmā literāta Valerijana Rundzāna Vilis nolasīja dzejoli, kas veltīts Anniņām, un uzdāvināja bibliotēkai un Saieta namam autora jaunāko dzejoļu grāmatiņu „Nav manis bez dzimtenes”. Vilis lasīja savas filozofiskās dzejas un pārdomas, tās komentējot. Viņš spēja uzrunāt, saliedēt visus, izvest īstu patriotisma stundu jauniešiem, kas bija ieradušies uz tikšanos.
Rakstniece Santa Mežābele, īstajā vārdā Antoņina Ločmele, kā par viņu stāstīja Anna Griestiņa, pievērsusies literatūrai un sākusi rakstīt romānus jau pensijā būdama. Santa bija atvedusi savas grāmatas – „Rītausmā te rēja lapsa…” un „Aiz loga dziedāja vējš”, kuras apmeklētāji varēja arī iegādāties. Pavisam viņa uzrakstījusi 8 romānus, kriminālromānus. Pēdējos gados autore sākusi rakstīt arī dzejoļus: „ja citi var, kāpēc lai es nevarētu”. Santa pastāstīja, kā viņai radušās grāmatas, kas viņu iedvesmojis rakstīšanai. Viņa stāstījums bija interesants, saturīgs. Viņa pastāstīja arī par literāti Ilzi Keišu un viņas liriskajām miniatūrām. Pati Ilze uz pasākumu nevarēja ierasties. Viņas darba fragmentu nolasīja Anna Kriviša.
Pēc tam Anna Griestiņa pastāstīja klausītājiem par dzejnieci Ruttu Jeromāni, par kuru bērzpilieši iepriekš nebija dzirdējuši. Rutta dzeju sākusi rakstīt 1998. gadā. Dzejā ir personīgie pārdzīvojumi, sabiedrisko norišu redzējums, veltījumi jubilejās, apsveikumi, dzejoļi svētkiem u.c. Datorsalikumā izdots Ruttas dzejas apkopojums „Manas dvēseles pērles un asaras…”. Viņas dzeja publicēta dzejas krājumā „Mana grāmata” 5. sējumā, Rēzeknes dzejas almanahos, sākot no 2008. gada.
Rutta lasīja savu dzeju, stāstīja par tās rašanos. Visiem iepatikās viņas dzejolis „Valoda”, kas sasaucās ar Dzimtās valodas dienu. Ruttas dzeja ir liriska, skanīga. Bērzpiliešiem iepriekš ar viņas dzeju nebija saskares, tāpēc bijām ļoti pārsteigti un iepriecināti par šādu dzejas pērli. Apmainījāmies ar e-pastiem, lai sazinātos un uzturētu saikni arī turpmāk.
Pasākumā piedalījās arī mūsu novadpētnieks, literāts, tulkotājs, Bērzpils pagasta bibliotēkas sadarbības partneris Leonards Rakickis, kurš bija šīs tikšanās ierosinātājs. Leonarda latgaliskie tulkojumi no Konstances Beņislavskas dzejoļu krājuma „Sev dziedātās dziesmas”, dažādi vēsturiskie apcerējumi un personisko pārdomu darbi lasāmi „Tāvu zemes kalendarā”, „Gaismas Taka & Zemturs”, jaunākās publikācijas lasāmas „Olūtā”. Pēc Leonarda iniciatīvas pagasta bibliotēkā realizēti daudzi pasākumi, kā, piemēram, tikšanās ar priesteriem un klostera māsām, K. Beņislavskai un G. Manteifelim veltītas pēcpusdienas. Bēržu baznīcā 2008. gadā notika Broņislavas Martuževas garīgajai dzejai veltīts pasākums, kurā piedalījās pati dzejniece u.c. pasākumi.Leonards pievērsies arī dzejas rakstīšanai. Viņš pasākumā nolasīja dzejoli „Turīs, latgalīt!”, piebilzdams, ka „Olūtā” dzejolis ir nedaudz pārveidots, oriģinālā bijis nedaudz citādi.
Saieta nama Anna bija sagatavojusi literātiem vairākus jautājumus, un katram vajadzēja atbildēt uz 3 jautājumiem. Izraisījās arī diskusijas, ko it īpaši veicināja Santas Mežābeles un Ruttas Jeromānes stāstījums.
Šī bija sirsnīga, emocijām bagāta tikšanās un iepazīšanās. Mēs, bērzpilieši, iepazināmies tuvāk ar Viļakas literātiem un viņu darbiem, kam ikdienas rutīnā nemaz nebijām pievērsuši uzmanību.
Viļakas novada bibliotēkas darbinieki apmeklēja Bērzpils pagasta bibliotēku, lai iepazītos ar bibliotēkas darbu. Apskatījām Pērļošanas pulciņa dalībnieču darbu izstādi, vietējās gleznotājas Edītes Madernieces gleznas un audēju darbošanos. Visi kopīgi apmeklējām arī skaisto Bēržu Romas katoļu baznīcu, kur mūs laipni sagaidīja draudzes prāvests Oļģerts Misjūns.
Pasākumu iemūžināja Vilis Bukšs.
Es ceru, ka kopumā ciemiņiem šis brauciens sagādāja patīkamas emocijas, starp visiem veidojās laba sapratne un sadarbība, ko gribētos uzturēt arī nākotnē.
22.02.2012 A. Griestiņa
Bērzpilī Bērnu žūrijas pasākums
Bērzpils pagasta bibliotēkā 4. martā notika „Bērnu žūrijas -
Uzrunājot klātesošos, bibliotēkas vadītāja Anna Griestiņa ekspertiem pateicās par čaklu darbu, lasot un novērtējot grāmatas, un darba grupas dalībniecēm – par atbalstu pasākuma noorganizēšanā.
Bērnu žūrija valstī darbojas no 2002. gada, Bērzpilī – no 2003. gada. Bērnu žūrija ir jauks un vērtīgs pasākums. Bērni, tajā piedaloties un darbojoties, iegūst patiesu dzīves un darboties prieku. Žūrijas uzdevums pamatā ir: veicināt bērnu lasīšanu, iesaistīt bērnus jaunākās, vērtīgākās bērnu literatūras lasīšanā un vērtēšanā, paplašinot tādējādi bērnu redzesloku, vārdu krājumu, veidot un aizstāvēt savu viedokli, veicināt bērnos izpratni, ka lasīšana sniedz gandarījumu un prieku, kā arī kopumā pilnveidot bibliotēkas pakalpojumus bērniem.
2009. gads bija jūtami trūcīgāks, jo no 20 žūrijas sarakstā iekļautajām grāmatām 15 bija jāiegādājas par pašvaldības līdzekļiem.
No pieteikušies 18 dalībniekiem tikai 15 eksperti veiksmīgi tika galā ar saviem pienākumiem, kurus viņi bija apņēmušies izpildīt noslēgtajos līgumos. Lasīšana ar dažām aizķeršanās reizēm – laikus neatgrieztām grāmatām, noritēja diezgan raiti.
Ekspertiem jau otro gadu bija jāaizpilda elektroniskās anketas. Parastās anketas bērniem šoreiz nevajadzēja aizpildīt, ar ko visi bija ļoti apmierināti. Bērni interesējās, vai 2010. gadā Bērnu žūrija vēl darbosies un minēja konkrētas grāmatas, kādas, viņuprāt, vajadzētu iekļaut žūrijas grāmatu sarakstā. Uz jautājumu, vai žūrija darbu turpinās, bibliotēkas vadītāja atbildi nezināja, bet ierosināja izdomāt pašiem kādu interesantu pasākumu, kurā varētu darboties.
Bibliotēkas vadītāja runāja arī par lasīšanas nozīmi bērnu un jauniešu dzīvē. Izpratne un cieņa pret grāmatu jāieaudzina jau no mazotnes, jo grāmata – tā ir atklāsme, brīnums. Zenta Mauriņa ir teikusi: „… no visiem pasaules brīnumiem visbrīnumainākā ir grāmata, un šais brīnumos tu vari sevī uzņemt visu, ko cilvēki gadu tūkstošos domājuši un jutuši. ”
Čaklākās lasītājas un vērtētājas bija Zane Mārtuža un Kristiāna Žeikare, kuras izlasīja un novērtēja visas žūrijas 4 vecuma grupu 20 grāmatas, un Alise Žeikare, kura izlasīja un novērtēja 10 grāmatas. Šīm meitenēm tika pasniegti Pateicības raksti un īpašas balviņas. Par atsaucību un darbu nelielas balviņas saņēma arī pārējie žūrijas dalībnieki.
Pēc ekspertu sumināšanas sekoja saviesīgā daļa, kur visi pasākumā klātesošie tika pacienāti. Uz jautājumu, vai bērni gribētu vēl piedalīties žūrijā, atskanēja vienbalsīgs – „jā”.
Bērzpilī tikšanās ar novadnieci Zinaīdu Loginu.
Balvu novada Bērzpils pagasta bibliotēkā 28. oktobrī notika pēcpusdiena – tikšanās ar novadnieci – žurnālisti, dzejnieci, psiholoģi - Zinaīdu Loginu. Pasākums bija diezgan kupli apmeklēts. Uz tikšanos bija ieradušies arī Zinaīdas skolotāji. Pasākuma vadību uzreiz pārņēma viešņa. Vispirms viņa lasīja savus dzejoļus, tos nedaudz komentējot. Zinas dzejoļi lasāmi novada literātu kopkrājumā „Domas”, kas iznācis tikai 10 eksemplāros. Uz jautājumu, kāpēc nav izdota sava dzejoļu grāmatiņa, Zina ( tā mēs visi viņu saucam ) atbildēja, ka laikam jau pamaz gribēšanas bijis. Viņas dzejoļi ir ļoti sirsnīgi, jūtams, ka viņai ir talants. Žēl, ka Zina savu talantu šai jomā nav attīstījusi tālāk, kā viņa pati saka - „atstājusi to novārtā”. Zina pastāstīja par savām studijām psiholoģijā, kā viņai veicies šajā grūtajā dzīves periodā. Viņai līdzi bija kaudzīte grāmatu ( Mērfijs Dž. Tavs zemapziņas spēks, Bērdžera B. Spēkavots dvēselei u.c. ). Katra no tām tika apskatīta un citētas interesantākās domas, tās aplūkojot praktiski ar piemēriem no savas dzīves un dažādām situācijām. Zina uzsvēra, ka, lai justos labi, vajag noskaņoties tikai uz labām domām, un, lai dzīvē ko sasniegtu, vajag to ļoti vēlēties.
Zina ar savu aizraujošo stāstījumu prata ieinteresēt visus klātesošos un iesaistīt viņus diskusijās. Katram tika pajautāts, kāds ir viņa lielākais prieks šajā dienā, ar ko pasākuma dalībnieki labprāt arī dalījās. Kas ir laime, cik procentuāli cilvēkam darbojas apziņa un cik zemapziņa – par visu to un vēl citu tika pārrunāts šajā tikšanās reizē.
Daudz labu vārdu Zina teica par saviem skolotājiem – J. Vaskinoviču, M., J. Zukuļiem u.c. - Bērzpils vidusskolā, kas viņai ļoti daudz devuši dzīvē.
Zina vienmēr ieturējusi aktīvu dzīves pozīciju. „Kā tu visu vari paspēt – rakstīt, skriet, ceļot”, interesējās bērzpilieši. „Kur jūs ņemat ziņas, materiālus, par ko rakstīt „Vadugunī?” Mēs avīzīti izlasām no pirmās līdz pēdējai lappusei.”
Pateicībā par interesanti pavadītajām 2 stundām klausītāji Zinai dāvināja ziedus un teica sirsnīgus paldies un laba vēlējuma vārdus.
(Raksts publicēšanai nosūtīts laikrakstiem "Vaduguns" un "Vietējā Latgales Avīze.")