UPĪTES BIBLIOTĒKA

Meklēt



SĀKUMS

 

12.04.2016.Upītes pamatskolas pirmsskolas bērni apmeklē bibliotēku.

05.04.2016. Bibliotēka nāk ciemos pie Upītes pamatskolas pirmsskolas bērniem.

29.04.2016. Bibliotēkā notika teātra pulciņa daļībniekiem rīkotā pirātu ballīte "AHOJ, PIRĀTI!"

 

12.04.2016. Viļakas bibliotēkā, Upītes teāra pulciņa izrāde jaunāko klašu skolēniem "Smilšu kaste".

2015.gada Bērnu un jauniešu žūrījas noslēgums.

Alise

 Luisa Kerola grāmatas “Alise breinumu zemie” latgaliski atvēršanas svētki. Grāmata ir iztulkota un šogad svinēja 150 gadu jubileju kopš tā ir pirmo reizi izdota. Sākumā tika lasīts sižets no grāmatas. Pēc tam notika pārrunas par izlasīto un tad sekoja dažādas spēles, kur varēja vinnēt dažādas balvas. Visi, kas bija ieradušies tika pie šīs  grāmatas.(23.11.2015.)

Helovīns

 

14. Latgalīšu meilys aiļu i dzīsmu festivāls „Upītes Uobeļduorzs” pulcināja daudz dalībnieku un klausītāju. 

Lai arī festivāls pastāv jau četrpadsmito gadu, liels prieks, ka katru gadu ir mākslinieki un dzejnieki, kuri piedalās pirmo reizi. Tas liecina, ka sirsnīga ir latgalieša dvēsele, kura ir gatava savu piedzīvoto un pārdzīvoto izteikt dzejā, dziesmās un mūzikā. Pirmo reizi festivālā dzeju lasīja Ineta Atpile –Jugane, Jana Skrivļa-Čevere un Ligita Žukovska.

 

1.attēls: Ineta Atpile-Jugane; 2.attēls: Jana Skrivļa-Čevere; 3.attēls: Ligita Žukovska; 4.attēls: Dagnija Bramane.

19.09.2015.

26.08.2015.g. Viļakas Valsts ģimnāzijā, ikgadējā izglītības darbinieku konferencē Upītes bērnu pašdarbības teātra pulciņš, pedagogus un ciemiņus priecēja ar leļļu teātri "RAIBĪ PANTI".Vārdi ņemti no Ontona Slišāna grāmatas bērniem "Raibī panti".

Vakarēšana Upītes bibliotēkā

"Ciemos pie Jumaliņas". Cienasts veļiem, spēles, atrakcijas, šausmenītes " Bubulis" apspriesšana un stāstiņi par saviem agrās bērnības un tagadējiem   " bubuļiem" .30.10.2014.

Izstuode tāva dīnai

Dzejas stunda  veltīta ANNAS RANCĀNES 55 gadu jubilejai

"Pieskaries man caur vāru

Caur smaidu - pieskaries ciešāk"

2014.g. 13.jūnijs

UPĪTES PAMATSKOLAS SKOLĒNU VEIDOTIE CĀĻI

 

UPĪTES BIBLIOTĒKĀ SKATĀMA GRĀMATU IZSTĀDE VELTĪTA OSVALDA ZVEJSALNIEKA 70 GADU JUBILEJAI. 

2014.GADA 25.MARTS

Sveiciens visiem Valentīndienā !

               roze                    

  "  -Uz tavas planētas, - teica Mazais Princis, - cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā dārzā...un neatrod to, ko meklē...Un tomēr to, ko viņi meklē, var atrast vienā pašā rozē vai ūdens lāsē...Acis ir neredzīgas. Jameklē ar sirdi." 

                                                   /Antuāns de Sent-Ekziperī/   

                                                                                                            14.februārī 2014.g.                                                 
Bibliotēkā skatāma Upītes TN floristikas pulciņa veidotās sveces. Pulciņa vadītāja Irēna Romka.

      12.februārī 2014.g.                          

2014.gada 31.janvārī, saskaņā ar ķīniešu hororkopu ir sācies Zirga gads.

Brīdis, kad jāpārdomā izdarītais un jānoliek jauni mērķi nu ir garām. Aicinu visus, kas ir zīmējuši vai vēl uzzīmēs zirgu piedalīties Upītes bibliotēkā zīmējumu un radošo darbu iztādē "PAKAVIŅŠ". Izstāde skatāma no 8. februāra. Laipni lūgti.

 4.februāris 2014.gads. Attēls ņemts no iraksti.lv


 
Juris Pabērzs - 85
Antoņina Mežinska - 95
Izstāde skatāma no 3.septembra.

Bērnu zīmējumu izstāde "Vasara"
Izstāde skatāma no 29.augusta.

Antons Rancāns - 80
Aleksandrs Adamāns 105 
Izstāde skatāma no 19.augusta. 


Izstāde "Upītes bibliotēkai - 60"
 
skatāma no 29. jūlija

Bērnu zīmējumu izstāde "Ezis"
veltīta "Viļaka - 720"
 
skatāma no 23. jūlija

Jaunāko grāmatu izstāde!

no 16. jūlija 

 

Latgaliešu literatūras almanaham
"Olūts" - 70
 
izstāde skatāma no 3. jūlija

 
Ērihs Marija Remarks - 115 (1898.22.06 - 1907.25.06)
Josifs Šteimans - 90 (1923.26.06 - 2011.25.04)
 
grāmatu izstāde skatāma no 26. jūnija

 
Antons Stankevičš - 85 (1928.13.06)
Jānis Mauliņš - 80 (1933.16.06 - 2006.12.06)
 
grāmatu izstāde, skatāma no 14. jūnija

 
Dagnija Zigmonte
(1931.07.06 - 1997.24.02)
Viena no pirmajām latviešu autorēm, kas uzdrošinājās rakstīt par vīrieša un sievietes attiecībām  mīlestībā un kaislībās, atmetot, jebkādas ideoloģiskās nodevas.
 
grāmatu izstāde
 

Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltīta bērnu zīmējumu izstāde
"Krāsaini sapņi"
 
 
  

Andra Spridzāna
Fotogrāfiju izstāde
"Aiz trejdeviņiem kalniem"

 

Andris Spridzāns 
dzimis 21.februārī 1962.gadā,

 strādā par ģimenes ārstu, fotografēt sācis skolas laikā ar ,,smenu,,
studentu gados RMI par paša sakrāto naudu nopircis,,Zenit,,
pirmoreiz piedalijies Šķilbēnu padomju/saimn fotokluba izstādē
ar dažām melnbaltām fotografijām. Fotografē ceļojumumu iespaidus, ar metaforisku saturu,
,,Kerot mirkļa skaistumu,,.Sevišķi patīk ceļot uz kalniem apvienojot to ar aktīvu atpūtu slēpošanu,
agrāk ir nodarbojies ar kalnu tūrismu (Karpati1983, Centrālais Kaukāzs1987, Pamira Alajs89).
Upītē šī ir pirmā izstāde.

http://www.bibliotekas.lv/upite/pages/izstades.php


 

"Tikai mātes mīlestība spēj uzburt tik krāšņu pasauli, ka prieks tajā dzīvot".

No 10. maija skatāma Māmiņu dienai veltīta bērnu ziedu zīmējumu izstāde.

Izstādē piedalās Upītes pamatskolas bērni.

 


 

Emīlija Slišāne

Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas pedagoģe,

Tautas kora "Medicus" pirmā diriģente,

Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslas darbiniece

1938.g .05.06 - 2012.g. 12.04 

No 21.04.2013.g. Upītes bibliotēkā skatāma Emīlijas Slišānes atcerei veltīta izstāde. 

28.februāris - PALDIES diena!

 

As navaru zynuot, kaids beja suokums.

As navaru nūjaust, kaidys beigys byus.”…

(O.Slišāns 1996.)

 

Upītes bibliotēkā 28.februāris bija PALDIES diena, kad Upītes bibliotēkas vadītāja, pateica paldies, saviem labākajiem lasītājiem, kā arī bērnu un jauniešu žūrijas dalībnieki tika pie balviņām. Upītes bibliotēka pēc ļoti garas pauzes 2012. Gadā atkal startēja Bērnu un Januniešu kā arī šogad Vecāku žūrijā. Dalībnieku skaits bija pietiekams pirms pirmās reizes, jo ir kur augt ar katru gadu piesaistot jaunus lasītājus- tie bija 10 bērni un 5 pieaugušie. Protams, arī 28.februāris bija atvadu diena, kad es pateicos Upītes bibliotēkas lasītājiem par to, ka bija kopā ar mani šo visu laiku, ka aktīvi atbalstīja manas idejas, apmeklēja pasākumus… visas dienas garumā apmeklētāji saņēma par atmiņu Upītes bibliotēkas pildspalviņas, kas būs par atmiņu- kas atgādinās par mani, kā arī atgādinās, ka biežāk jāiet uz Upītes bibliotēku, jo tā ir vieta, kas sasilda- ne tikai ķermeni, bet tieši sirsniņu un dvēseli, kur var atrast mieru, kur var atrast to, ko meklē…

bet nu dzīves ceļš ir iegrozījies, lai cik grūts lēmums bija- taču jau no marta es vairs nestrādāju Upītes bibliotēkā.

Pēcpusdienas pasākumā vairāk bija domāts bērniem bērni, kuri varēja ierasties. Kopā mēs pārrunājām gada aktivitātes, bērni  rakstīja uz lapām novēlējumus man tālākajā dzīvē, kā arī kas bija paticis, kas palicis atmiņā no mūsu kopīgajiem pasākumiem. Puikas sagrieza garšīgo kliņģeri, salēja dzērienus un sākās aktivitātes.

Saņēma mazas balviņas, gan čaklākie lasītāji, gan konkursos, kuri ņēmuši aktīvu dalību, kā arī Upītes tautas nama teātra pulciņa bērni, ar kuriem kopā mēs bieži strādājām un aktīvi darbojāmies. Te jāsaka, paldies Upītes tautas nama vadītājam Andrim Slišānam par doto iespēju vadīt teātra pulciņu Domāju, ka pati galvenā dāvana bija mūsu kopīgi pavadītās dienas, vismaz man katrs apmeklētājs ir, bija un paliks atmiņā ar ko savu…

 Arī šajā dienā neizpalika bez aktīvām spēlēm un dejām, kad bibliotēka skanēja no bērnu dipoņas un smiekliem, kad likās, ka visi grāmatu plaukti atdzīvojas un zīmējumi uz sienām pasmaidīja mums…

Paldies Jums visiem, Upītes bibliotēkas apmeklētāji!

Veiksmi jaunajai Upītes bibliotēkas vadītājai!

Upītes bibliotēkas bijusī vadītāja Mārīte Slišāne

  

 

Sēru vēsts

mūžībā aizgājis latviešu dzejnieks, publicists, epifāniju autors, tulkotājs, scenārists, sabiedriskais darbinieks, literāro pasaku autors IMANTS ZIEDONIS (03.05.1933. - 27.02.2013.)

"Tālāk iešu klusēdams,

Klusus vārdus domādams.

Nerunāšu, nerunāšu,

Nav nekādas vajadzības."

(I.Ziedonis "Caurvējš")

Par Tevi runās, un Tavi darbi runās mūžam! Lai vieglas smiltis!

Un vizdziļākā līdzjūtība Imanta Ziedoņa tuviniekiem.

BREINEIGI JAUNUMI!!!

  

 

Reigā, 2013. goda 20. februarī

Latvejis gruomotu svātkūs byus latgalīšu gruomotu stends

Latvejis gruomotu svātkūs, kas Kīpsolys izstuožu hallē, Reigā, nūtiks nu 28. februara leidz 3. martam, dorbuosīs latgalīšu gruomotu stends, kurā bīdreiba „Latgolys Studentu centrs” pīduovuos dažaidu izdevieju gruomotys latgaliski voi par Latgolu, kai ari latgalīšu muzykys īrokstus. Gruomotu svātku laikā nūtiks div latgalīšu gruomotu: bārnu kruosojamuos gruomotys „Munā sātā” i Emilejis Kalvānis dzejūļu kruojuma „Atvosora” prezentacejis.

2. martā 10:15 stuņdēs nu reita izstuodē byus latgalīšu bārnu reits i kruosojamuos gruomotys „Munā sātā” atvieršona — izstuodis apmaklātuojim byus īspieja īsapazeit ar gruomotys varūnim i jūs pīdzeivuojumim Latgolys lauku sātā.

2. martā 17:00 stuņdēs vokorā byus Emilejis Kalvānis gruomotys „Atvosora” svātki — byus īspieja satikt pošu autori i dzierdēt juos dzeju.

Gruomota „Munā sātā” izīs jau tyvuokajā laikā i byus pyrmuo taida veida gruomota latgalīšu volūdā: kruosojamā gruomotā zeimiejumi apvīnuoti ar originalliteraturys saceriejumim: prozu, dzeju i meiklem latgalīšu volūdā. Gruomotai ir 3 burtneicys ar tekstim i malnboltim zeimiejumim,  kas apvīnuotys kruosainā mapē.

Gruomotys „Munā sātā” ilustraceju autore ir Rudeite Kaša. Gruomotu izdavuse z/s „Jākupāni”, kas Andra Slišāna vadeibā turpynoj dzejnīka Ontona Slišāna īsuoktuos latgalīšu izdeviejdarbeibys tradicejis.

Dzejūļu kruojums „Atvosora” ir Emilejis Kalvānis ūtruo gruomota, kas izguojuse paguojušuo goda nūgalē. Tei ir dzeivis gudra i vysa kū dzeivē pīredziejuša cylvāka raksteita dzeja. Te sūpluok ir bierneibys atminis, tyvajim i sovai Latgolai naatdūta poruoda sajiuta, mīlesteiba i atziņa, ka „mīlesteiba nanūvecej, viņ ar godim vairuok zyna”, gryutuo nūlicīņa nosta i juos paceļšona. Vysam cauri — speiteiga cereiba vystik dzeivuot i sovuos suopēs pasaceļt puori švakajam klusā, tok nūtureigā ticeibā Dīvam i pateiceibā dzeivē satyktajim cylvākim i gora radinīkim.

Emileja Kalvāne (1944) ir dzymuse Mērdzinis pogosta Styglovā. Jauneibā autore ir pīsadalejuse Mirdzys Kempis Jaunūs autoru apvīneibā, bet latgaliski roksta i publicejās viņ nu 1995. goda. Juos pyrmuo gruomota „Lobuo dīna” (2003) ar atsauceibu tyka pījimta i literaturzynuotnīku, i vīnkuoršūs skaiteituoju vydā. Gruomotys izdeviejs ir SIA „Cymuss.

Latvejis gruomotu svātki Kīpsolys izstuožu hallē nūtiks nu 28. februara leidz 3. martam. Dorba laiks pīktdiņ i sastdiņ byus nu 10 stuņžu reitā leidz 18:00 stuņžu vokorā, svātdiņ — leidz 17:00 stuņdem vokorā.

Latgalīšu gruomotu stends Latvejis gruomotu svātkūs Kīpsolā byus jau catūrtū godu piec kuortys. Latgalīšu gruomotu stendu organizej bīdreiba „Latgolys Studentu centrs”.

 

Informaceju sagatavuoja Ilze Sperga, gruomotu „Munā sātā” i „Atvosora” redaktore

Kontakti: ilze@lgsc.lv, 29512432

Ilustracejis nu bārnu kruosojamuos gruomatys "MUNĀ SĀTĀ"

 

 

Nolikumu skatieties te : http://www.bibliotekas.lv/upite/pages/sakums/nolikums-kulturas-gada-balvas.php

VASALS!!!

Te varot palaseit munu dzeju, da, nāšu nikaida dzejnīca, ni rakstnīca, bet reižu pareiziem uzrokstu kū ni beis... Prūtams, daudz juosavuica, daudz juostruodoj pi tuo.. bet sovys emocejis ir vīgluok (vysmoz man) izlikt iz papeira... Varbyut tys tuopiec, ka nav kam uzaticeit, varbyut tys tuopiec ka nasagryb kaidu apgryutynuot, varbyut tys tuopiec, ka grybīs byut napamanātai, varbyut tys tuopiec, ka papeirs narunuos pretī, bet klusītiem uzklausies mani....

http://lakuga.lv/2013/01/15/laimis-saltenismareitis-slisanis-dzejuli/

 

Heijā- sveicīni Jyusim vysim Jaunejā godā! Lai itys gods ir LOBUOKS it vysuos jūmuos! Lai isadūd, Jyusim, meilī! Uz sasatikšonūs un kūpeigim dorbim, smaidim!

Upītes bibliotekas vadietoja Marīte un meitiņa MAtilde

28.12. ONTONA SLIŠĀNA DZIMŠONYS DĪNA

Decembra mienesī jov tik daudzi svātki nūsvynati, bet šūdin arī ir īpašī svātki - 28.12.2012 Ontona Slišāna dzimšonysdīna- 64 godi. Koč ari jov 2 godus Jis navā ar myusim iz zemis, bet jis taipat ir vysod blokus... Tāt, mīļi sveicīni tev nu myusim vysim, kas dūmuos, sirsneņuos ir kūpā ar tevi tovā dīnā.

Sveiksam ar Tovu dzejūlīti, kas šudin cīš īkryta sirsneņā:

 

Aizteci, māsiņ, tētiņu sagaidīt

Aiz ceļa līkuma nokalnītē.

Redzi, jau osis met ēnu garu,

Vēstot šīsdieniņas novakaru.

 

Aizteci, māsiņ, tētiņu sagaidīt

Pie tā pīlādžu koka ceļmalā.

Redzi, jau pļaviņā migla ceļas

Un istabai noraso loga rūts...

(2002. Nu kruojuma „ 12” )

 

Mes tevi šudin, TĀT,  sagaidiesim, jū zyni, muojuos smaržoj dzierveņu debesmannys kotls, kai ari peiradzeņu bļūda...

 

Navaicojit, kam tys vyss vajadzeigs! Kotra darbeiba, kas veļ nūstyn apsyunojūšu akmini, lai tyktu palaista breiveibā dzeiveiba, kureimū tys pīmīdzs pošā juos plaukumā, ir cīši, cīši vajadzeiga.
(Ontons Slišāns)

Latgolys folklorys vuokuma konkurss ” Apleicīne2”, 
(Nūvodu folklorys vuocieju aktiviziešonai i
Ontona Slišāna dzeiviszinis pīminiešonai) ir nūzasliedzīs

Vaira informacejis ite :

 http://www.bibliotekas.lv/cb_web/index.php?option=com_content&view=article&id=492:bolvu-centrluo-biblioteka-sumynoj-konkursu-lauretus&catid=40:aktualittes&Itemid=65

Bolvu centrālejā bibliotekā byus īspieja tiktīs ar dzejnīku, rakstnīku, sabīdriskū darbinīku, pasniedzeju i vīnkuoršī gaišu, pateikamu cylvāku VALENTINU LUKAŠEVIČU. Nāsiedit pādejā adventis nedelī sāta, bet ejit i sasyldit sovys sirsnenis i ari poša dzejnīka dvieseli ar sovu labesteibu!

vaira informacejis te http://www.bibliotekas.lv/cb_web/index.php?option=com_content&view=article&id=481:vot-taidi-vot-i-baltvii-jeb-gaidot-ciemos-valentnu-lukaeviu&catid=40:aktualittes&Itemid=65

Es sylti īsoku, apmekliet ari itū pasuokumu!!!!

 

 

MĪĻIE, BĒRNI, SKOLOTĀJI, SKOLAS DARBINIEKI, VECĀKI, KĀ ARĪ VISI CITI INTERESENTI!!!!

 No 16.11. – 11.12. Upītes bibliotēkā būs skatāma mīļāko, sapņu automašīnu izstāde, tāpēc , es ļoti priecātos, ka Jūs aktīvi piedalītos šīs izstādes tapšanā. Līdz 14.11. atnesiet savu mīļāko, sapņu mašīnu:

·     vai zīmētu,

·     vai līmētu,

·     vai izgatavotu

·     vai jau esošu (spēļu, bildi)

·     vai tādu kāda Jums tai brīdī ienāk prātā ideja

Es ļoti gaidīšu un priecāšos. Un tad visi varēsim priecāties kopā par mūsu MĪĻĀKAJĀM un SAPŅU mašīnām!!!

 Bibliotēkā būs arī anketa, kuras rezultāti parādīs, kāda mums jau ir automašīnas marka un krāsa, kā arī parādīs kāda  būs mīļākā krāsa un auto markaJ

Gaidīšu JŪS visus.

Upītes bibliotēkas vadītāja Mārīte Slišāne

 

KOD?  

Caturtdīn, 25.10.2012.

CIKŪS?

pulksten 15.00

KUR?

Upītes bibliotekā

KAS BYUS?  

SIPISNĪKS!!

 

 

Kas tys taids ira????

 

Tys ir skatuvis muokslys i komunikacejis puļceņš, kur mes kūpā vuiceisamīs īpazeit skatuvi, sevi, vuiceisamīs runuot, tāluot… Kūpā pavadiet jautri laiku, bet tymā pat laikā nūpītni struoduot.

KAS DREIKST NUOKT?

Vysi tī, kas gryb īpazeit skatuvi,  kas gryb īsajust kaidā lūmā, pats aktivi dūmuot, aktivi runuot, struoduot.

P.s. TYS NAV NIKUODS SVĪSTS ,( kuo daži padūmovat) BET SIPISNĪKS!!!

Mīļie Upītes bibliotēkas lasītāji, droši piesakieties bibliotēkā, kurš vēlas braukt uz šiem grāmatu svētkiem, domāsim kā visi kopā tiksim. 

Izbreivejit laiku i atnuocit uz pasuokumu, kur variesit sasiļdeit sirsnenis itymā lītainejā i soltejā laikā!

„ Man vecmamiņa / vectētiņš bija un jautri bija tie...”

Jau  septembris paskrējis vēja spārniem un tuvojas nākamais rudens mēnesis- oktobris. Arī oktobrī ir svētki, kurus nedrīkst aizmirst!1.oktobris jau kopš 1991.gada ir izsludināts par starptautisko veco ļaužu dienu! Tapēc arī mēs Upītes pamatskolas bērni kopā ar skolotāju un Upītes bibliotēkas vadītāju 1.otobrī pulksten 11.00 dosimies pie mūsu vistuvākajiem vecajiem ļaudīm, kas dzīvo sociālajā māja Rekovā. Dāvāsim svētku sajūtu- sveicot ar dziesmām, dzeju, ziediem. Galvenais- aizvedīsim savu sirdsiltumu un gaišumu, lai mūsu mīļie večukiņi sajūtas vajadzīgi, ne tikai saviem tuviniekiem, bet arī sajūt mīlestību no visiem apkartējiem!  Ja actiņām prieks, arī sirsniņā ielīst gaišuma un siltuma sajūta!

Neaizmirstam apsveikt 1.oktobrī savus tuvos cilvēciņus, kam tai dienā svētki! Samīļosim vecmāmiņu, vectētiņu, jo dažiem no mums, tas ir vienīgais atbalsts! Būsim kopā ar saviem mīļajiem, jo tikai dodot var saņemt pretī!

Uz tikšanos !

 

Upītes bibliotēkas vadītāja Mārīte Slišāne

Upītes Tautys noma vadietojs i Upītes jaunīšu folklorys kūpas " UPĪTE" vadeituojs stuosta :  14.-16.septembrie Viļakas nūvodā nūteik Jauniešu ETNO dienas 2012. 
 
16.septembrie pulksten 14:00 nūslāgums Medņevas TN
 
aicynoju atbraukt paskatietīs i pazaklausietīs 

Nu jov pavysam dreiž Upītie otkol skanies jaukys dzīsmis i dzeja, kuojys pašys doncuos leidzi i mute dzīduos dzīsmis, jū vyss skanies myusu dzymtejā, mīlejā volūdā - LATGALĪŠU! UPĪTES UOBEĻDUORZS IR KLUOT, VIEL TIKAI 3 DĪNYS I UPĪTES TAUTAS NOMA JAUNUO SKATUVE I GREIDA BYUS RIKTEIGI ĪDONCUOTA:) Iz sazatikšonūs vacuokajā, lobuokajā, skaneiguokajā, ļusteiguokajā, latgaliskuokajā meilys aiļu i dzīsmu festivalā UPĪTES UOBEĻDUORZS!!!

 

NU 01.07.2012. – 31.07.2012.

BIBLIOTEKAS VADIETOJA ATVAĻINOJUMĀ

BIBLIOTEKA BYUS VAĻĀ KOTRU ŪTARDĪNU:

03.07. nu 10.00 – 11.00

10.07. nu 10.00 – 11.00

17.07. nu 10.00 – 11.00

24.07. nu 10.00 – 11.00

 

 

 Napīcīšamības gadejumā drūši zvonat Mārītei 27820349

 

 

 

SIT JUONĪTI VARA BUNGAS....

 

 

 

 

 

 

 

Ir sācies jauns mēnesis MAIJS.

Maijs (latīņu: mensis Majus) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena. Senie latvieši maiju vēl sauca par lapu mēnesi. Maijs ir pēdējais pavasara mēnesis. Tie cilvēki, kuri ir dzimuši līdz 20. maijam pēc horoskopa ir vērši, bet pēc šī datuma dzimušie ir dvīņi.

 

DAŽI IETEIKUMI MAIJA MĒNESIM:

  • Pirmkārt sarīkosim savas DEMONSTRĀCIJAS:

-         TICĪBAS DEMONSTRĀCIJA – demonstratīvi notici neticamajam – un varbūt tad tas arī notiks! Demonstratīvi tici labajam cilvēkos – un cilvēki būs labi! Demonstratīvi tici sev- un izdosies! VISS IZDOSIES!

-         SMAIDA DEMONSTRACIJA – sarīko smaida demonstrāciju! Tā būs vismierīgākā un visiedarbīgākā demonstrācija pasaulē!

  • Iesim pieneņu pļaviņā- plūksim pienenes, vīsim vainadziņus, vai nosmērēsim viens otram degungalus dzeltenus.
  • Tā kā maijs ir pavasara pēdējais mēnesis un vasaras pirmais mēnesis, tad izbaudīsim siltumu, bet arī- ar prātu, ja ārā karsti- neskrien uzreiz dīķi peldēt- kā teikt- mānīgs šis laiksJ
  • Obligāti izcepsim garšīgu rabarbermaiziJ
  • Izbrīvēsim laiku, un vakarā aiziesim uz dārzu un klausīsimies lakstīgalas pogošanu un pats līdzi sāksim kādu skaistu dziesmu uzdziedāt.un tā sagaidīsim uzlecam pilnmēnesi.
  • Daudz laika pavadīsim ārā, arī vakaros- nebaidīsimies no ērcēm, odiem- mēs taču esam sapotējušies un Lieldienās daudz šūpojamies.
  • Ēdīsim skābenes, sīpollokus, zaļumusJ
  • sēsim dārziņu, lai varam katru dienu gaidīt, kad sadīgs mūsu gardumiJ
  • Piepumpēsim riepas riteņiem un pārvietosimies ar riteņiemJ
  • Kad sāks ziedēt ceriņi, meklēsim laimītes, ievēlēsimies vēlēšanos un ticēsim, ka tā piepildīsies, un tā tas arī būs!
  • Mīlēsim SEVI, visu šo skaisto, pasakaino un silto mēnesi, mīlēsim savus mīļos, un varbūt vēl kādu. Pavisam noteikti- mīlēsim dzīvi!!! Un gaidīsim KARSTO vasaruJ

 

Sarunas par dzejniekiem un mātēm

 

Kā uzskata psihoterapeiti, mēs katrs nākam no savas bērnības un tieši vecāki ir tie, kuri bērnā ieliek pamatus visai turpmākajai dzīvei. To labi raksturo Modinga Kārtera teiciens: „Mēs saviem bērniem atstājam mantojumā tikai divas lietas – saknes un spārnus.” Vecāku un bērnu attiecības ģimenē veidojas dažādas, vieniem tiek iedoti spēcīgi „spārni”, citiem – pārāk vāji.

Radošām personībām vecāku dotais garīgais mantojums ir īpaši svarīgs. Rakstnieki, dzejnieki un dramaturgi nereti tieši vai netieši savos darbos izmanto tos attiecību modeļus, kādi veidojušies ar vecākiem.

 

Lai Mātes dienas noskaņās mudinātu katru no mums padomāt par savu māti, Raiņa muzejā „Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads) 11. maijā plkst. 11.00 notiks seminārs, kurā varēsim iepazīties ar Raiņa, Aspazijas, Ontona Slišāna, Annas Brigaderes, Rūtas Skujiņas un Austras Skujiņas attiecībām ar māti, mātes lomu radošas personības veidošanās procesā un šo attiecību atspoguļojumu literārajā daiļradē.

Seminārā „Sarunas par dzejniekiem un mātēm” piedalās:

1.     Jānis Zālītis (Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts, Dr. philol.) „Emma Kristīne Skujiņa – divu dzejnieču māte”

2.     Solvita Brūvere (Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietniece, Mag. art.) „Dārta Pliekšāne – Raiņa māte”

3.     Mārīte Slišāne (Upītes bibliotēkas vadītāja) „SIRDS cylvāki – Ontons Slišans i juo muote Anna”

4.     Linda Kusiņa (Mag. art.) „Mātes arhetips Annas Brigaderes agrīnajā daiļradē”

5.     Viesturs Rudzītis (psihoterapeits) „Grieta Rozenberga – Apazijas māte”

(referātu ilgums – 20 min.)

 

Aicinām Jūs nosvinēt Mātes dienu 11. maijā Jasmuižā!

 

Lūgums semināram pieteikties līdz 3. maijam!

 

 

Informāciju sagatavoja

Solvita Brūvere,

Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietniece

Tel. 29487589

jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

 

 21.aprīlī visā Latvija bija LIELĀ TALKA, katrā novadā, katrā ciemā, katrā sētā, katrā mājā cilvēki strādājaJ Sakopjot savu mīļo zemīti- dzimteni. Var jau gadīties, ka kāds sakārtoja pats sevi- tādā ziņā, ka sakārtoja savas domas, savus darbus, lai dzīvē tālāk labāk veiktos, lai darbiņi soktos... Kā daba, pēc ziemas sāk pamosties, tā ari cilvēks gaidot vasaru „atplaukst”.

21.aprīlī arī Upītē čakli talkoja - bērni, jaunieši, pieaugušie tautas nama vadītāja Andra Slišāna vadībā čakli kā skudriņas pa Upītes ciemu iztekalēja un visu sakopa. Un arī Upītes bibliotēkā, jau visu aprīli un vēl joprojām turpinās- LIELĀ TALKA. Tagad bibliotēkā būs pavisam savādāks izkārtojumsJ Ceru, ka izdosies viss iecerētais un mani apmeklētāji būs apmierināti un priecāsies kopā. Ieceru DAUDZ un darbiņa DAUDZ, bet mēs tiksim galā- un galvenais, lai galarezultāts ir tik LABS, ka smaids mūsu sejās- manā un manu apmeklētāju nepazūd, un turpinās apmeklēt bibliotēku tikpat sparīgi un tie, kas neapmeklē- sāks apmeklētJ
Gribu pateikt paldies apmeklētājiem par sapratni, ka visu aprīli bibliotēka valdīja neliels haoss, jo tika no visām telpām grāmatas nēsātas un kārtotas- no vienas uz otru, datorgaldi pārnesti, varbūt pat kādam vajadzēja neērtos apstākļos pasēdēt internetā. Bet es centos darbiņus izdarīt tā, lai nevajadzētu bibliotēku slēgt ciet, un mani apmeklētāji ikdienu saņemtu Un jau uz priekšu lūgšu sapratni, jo darbiņi turpināsies līdz pat septembrim.  
 

IR SĀCIES JAUNS MĒNESIS – Aprīlis (latīņu:Aprilis) pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis. Aprīlis ir viens no četriem mēnešiem, kura ir 30 dienas. Senie latvieši aprīli vēl sauca par sulu mēnesi.

DAŽI IETEIKUMI APRĪLĪ, KURUS VĒRTS IEGAUMĒT MUMS IKVIENAM:

·       Priecāsimies, ka BEIDZOT ir pavasaris! NU labi, ja vēl nav, tad TŪLĪT būsJ

·       Daudz dzersim bērzu un kļavu sulas, jo tās uzlabos omu, veselību, ādas krāsu, parādīsies dzīvesprieks

·       Pamēģināsim piecelties agrāk, ne kā ierasts, nu kaut pusstundiņu agrāk, tad apstāties lauka, ceļa vidū un ieelpot zemes smaržu, jo tā kā smaržo APRĪLĪ nesmaržo NEKAD.

·       Ja jau agrāk modīsimies, varēsim savus mīļos iepriecināt – uztaisīt garšīgas brokastisJ

·       Līdz ar sniega nokušanu, aizmirsīsim visas skumjas, bēdas, nesaskaņas… lai izkūst kā sniegs un iesūcas brūnajā zemītē, un tai vietā izdīgst zaļā zālīte vai uzzied skaists pavasara brīnums- puķīte.

·       Jā, un sāksim darīt visus tos darbus, kas tika atlikti pa šiem ziemas garajiem mēnešiem- modīsimies kā visa dzīvā daba, radībiņa un aktīvi sāksim darboties.

·       Un neaizmirsīsim- ka APRĪLĪ uzzied vizbulītes, paķersim pie rokas draugu, draudzeni, meitu, dēlu, vīru, sievu, mammu, tēti, vecmammu, vectēvu vai ko citu, un skriesim uz grāvmalu, uz mežmalu lūkoties, vai daba mūs sveic jau ar pavasara vēstnešiem- vizbulītēm.

·       JĀSAKA TĀ – MODĪSIMIES AUGŠĀ NO ZIEMAS SASALUMA, NO ZIEMAS MIEGA - IR TAČU PAVASARISJ

 

07.04.2012. 

Upītes bibliotēkā plkst. 14.00 viesosies sertificēta astroloģe

 Laima Rozenaua

1.  Astroloģiskā un numeroloģiskā prognoze 2012.gadam.

2.   Iespēja uzzināt ilgdzīvošanas ābeci!

Kā arī papildus:

·           Ko tu pats vari darīt, lai dzīvotu saskaņā ar sevi  - Piesakoties iepriekš, iespēja tikšanās laikā uzzināt savu dzīves misiju – kas jādara, lai būtu apmierināts ar dzīvi (nepieciešams dzimšanas datums un aptuvens laiks J - maksas pakalpojums  -Interesentiem pieteikties pa tel. 28347453 )

BIBLIOTĒKĀ JAUNAS GRĀMATAS :) prieks man- vadītājai un vēl lielāks prieks maniem lasītājiem :)

(grāmatu sarakstu skatīt sadaļā jaunumi)

 

23.martā Kūkovas nūvoda bārnu i jaunīšu folkloras svātki, pulksten 11:00 Upītes pamatškolā meistardarbnīcas, varies apgiut vaļinku taisiešonu, vylnas lokatu aušonu, sīra sīšonu, svīsta sišonu i dažuodas cytas prasmes.
pulksten 12:30 Upītes TN Svinīgīs pasuocīns ar doncuošonu dzīduošonu i vyusuoduom lobuom izdarībuom.

 

20.03.2012.

Sācies pavasaris:) kaut arī dabā vēl īsti nejūtam, jo šodien auksts vējš un puteņo, bet ik pa brīdim saulīte parāda savu vaidziņu:) Pavasaris ir tāds laiks- mānīgs, kad gribas jau plānāk saģērbties, bet tad, ak vai- iesnas un kakla sāpes klāt, tāpēc vajag padomāt par šallīti- ne jau biezu, vilnas kā ziemā, bet skaistu, dekoratīvu:) Un tāpēc- Upītes bibliotēkā savā veidā uzziedējis pavasaris:) Bibliotēkas lasītājas Ināras Vizules skaistās, krāsainās adītās šalles var apskatīt ikviens un arī iegādāties:) Krāsu salikumi ir dažnedažādi- katrs savai noskaņai un sirsniņai varēs atrast savējo:) un ja neatradīs te- tad varēs arī ieteikt kādu vēlas un Ināra tādu uzadīs:) 

sveicieni laikraksta veidotājiem un lasītājiem " Vaduguns" dzimšanasdienā!

 

Suocīs jauns mieness- MARTS

 

šodien AIZGAVEŅI jeb METEŅI, bet mēs, Upītē svinēsim piektdien 24.02.

šodien 18.02.2012.

"Kam ir ausis tas dzird, kam ir acis, tas redz..."

MĀRAI ZĀLĪTEI 60

Upītes bibliotēkā skatāma sabiedriskās darbinieces, dzejnieces, dramaturģes Māras Zālītes darbu izstāde un ieskats neliels viņas dzīvē.

"Zemīt, tēvuzemīt mīļotā,

pilnu klēpi dārgām veltēm glabā!

sirds, kam tu pirmā, pēdējā,

Kuram nebij dārgāka nekā, - 

apņem silti, auklē maigi, labā!..." 

(B. Martuževa)

Vakar, ardievas šaisaulei teica dzejniece nacionālpatriote, laikmeta leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Broņislava Martuževa. Mēs esam un būsim kopā ar Tevi, gan tavā dzejā, gan tavās dziesmās... mūžam!

Esam kopā ar taviem tuviniekiem, jo zinam ko nozīmē zaudēt tuvu cilvēku.... Upītes bibliotēkas vadītāja un apmeklētāji!

SUOKUOS JAUNS MIENESS- FEBRUĀRIS. Goda ūtrīs mieness. Arī goda eisuokīs mieness, arī soltuokīs. Februāri sauc arī par sveču mienesi.

 

 

Tuo kuo februārs ir pādējīs zīmas mieness, tod 22.februārie sviniesam kūpā METEŅUS, kod prīcuosamīs par snīdziņu, brauksam nu kaļniņa, spieļuosam snīga spieles, sauksam pavasari,piec izaprīcuošonuos pa snīgu, sildiesamīs pi ugunskura, geidiesam saulīti, ādūt bleinīšus un dzerūt līpuzīdu čaju.

 

(par Meteņu sviniešonu informācija byus vāluok)
 
Un RECEPTES FEBRUĀRIE gaidiešu PANKŪKU (BLEIŅU)
 
Ešat atsaucīguoki.
Par janvara salatu receptiem LYLS paļdīs Annai Keišai.
vādzātu vusīm ņemt pīmāru.

 

 

Šodien Ilzēm vārdadiena! Nu tad sveicieni visām Ilzēm, bet jū īpaši ILZEI KEIŠAI un ILZEI SPERGAI.

 Laimeigu jyusim itū dīnu i vysas turpmuokuos

Sveicam ar Ilzes Keišas vuordim:
 
PAMŪDYNOJ!
 
Mūdynoj, vējs, lai varu ceļtīs un īt,
mūdynoj, snīgs, lai kūpā ar boltū snīgpuorslu varu izīt ōrā un prīcōtīs,
mūdynoj, vosora, lai ķirši boltūs zīdūs zīd,
mūdynoj, saule, lai mōkuļūs boltūs myrdzūšs saules zalts sabērst,
mūdynoj, jyura, lai attaisu acis un vylynūšajā tōlumā īsaklausu,
mūdynoj, dzīsme, tik skaista kai līsme, kas korsta dabasūs šaunās,
mūdynojit, zīdi, lai vosorā jyusu smōrdu ap sevi varu just,
mūdynoj, mīlesteiba, lai muna sirds atsaver kai klusa, breinumaina pasaule,
mūdynoj, mīlesteiba, kai reita saule, kas apžylbynoj munas acis un līk laimeigam smīt,
mūdynoj, vokors, lai es nazynōtu, kod itei muna mīlesteibas saule rīt!
Mūdynoj, vējs, lai zynu, kod prūjom īt…
 
Sveic Upītes bibliotekas vadeituoja Mārīte un meitiņa Matilde , vysi bibliotekas apmekleituopji un drūši varu saceit, ka ari Ontons myusu sveicīnīm pīzavīnojuos
 

 ŠUDIN, 26. JANVARIE, SABĪDRISKEJAM DARBINĪKAM, RAKSTNĪKAM UN GRUOMATU IZDEVIEJAM VLADISLAVAM LŌČAM 100

(26.01.1912. - 30.12.1984).

Vysur nūteik pasuokumi, ari pi myusim Upītes bibliotekā skotuoma izstuode kas veļteita Vladislava Lōča symtgadei.

 

ĪSIM SŪPLOK, MUNA LAIMEITE!
RŪKU RŪKĀ
PA DZEIVI ĪSIM-
KŪPĀ AR ŠĶIERZLOCENI,
KŪPĀ AR PELEITI,
KŪPĀ AR LAPSINI,
KŪPĀ AR SKRIEJIEJU – STIRNINI.
ĪSIM SŪPLOK, MUNA LAIMEITE!
RŪKU RŪKĀ VYSI;
KAI VĪNS VASALS
ŠYMĀ DZEIVĒ BYUSIM KŪPĀ
IZ NAZYNOMUO SAPNEIŠA
NAĪMEITUOS STIDZENIS
VIEĻ NAIZDŪMUOTAJĀ
PUOSACEŅĀ.
(A.Slišāns)
 
Sveicīni myusu pogasta puorvaldnīkam ANDRAM MEŽALAM dzimšonas dīnā! Ar Ontana Slišana dzejūlīti, mes, Upītes bibliotēkas darbinīki un apmeklietoji, mīļi Tevi sveicam svātkūs un nūvālam BYUT LAIMĪGAM vīnmār i vysur, byut laimīgam!Lai laimeite īt rūkrūkā ar Tevi! Kod mirkleiti dīnas steigā, sazajustīs kuo bierneibā, kod nabej ni ryupu, ni raižu, bet vyss lykuos skaists i mīļš! lai veicuos, un uz sadarbību!
 
 
  20. JANVĀRIS BARIKĀŽU AIZSTĀVJU ATCERES DIENA
Jau pagājis 21 gads kopš tā laika, kad notika barikādes (1991.gadā) Varbūt šoreiz mazāk no vēsturiskās puses, bet varbūt vairāk tieši no savām emocijām… Es pati biju tikai bērns…Atceros to laiku, atceros to- kā bērna acīm redzēju, kā tētis un mamma satraukušies, skatījās TV un šausminājās. Mani 5 gadīgu bērnu mīļi apķēruši mierināja, teica- būs labi. Es jau, protams, nezināju- nesapratu tai brīdī- KAS TAD NOTIEK! Bet gadiem ejot, paaugos un izpratu tā laika situāciju, tas bij juku, pārmaiņu, šausmu… laiks. Tas daudziem lika saprast- ko mums nozīmē mājas, LATVIJA. Tāpēc būsim šodien kopā ar visiem tiem, kas tajā dienā, pirms 21 gada drosmīgi aizstāvēja Latviju, nedomādami tai brīdī par sevi, bet par LATVIJU kopumā, būsim sirsniņās un domās ar viņiem, iedegsim gaismiņu- ugunskuru, svecītes- sildīsimies paši un ar savām gaišajām domām būsim kopā ar visu Latviju, visu LATGALI un teiksim paldies tā laika varoņiem.
           
 

Šudin jov 19. janvars. jov i janvars īt iz beiguom,  tuvojuos iz febrali. tik ātri laiks skrīn... šun riktīga zīmas dīna, kod 6 nu reita guoju struoduot, jutu BEIDZŪT knībj rūkuos, ausies i dagunā sols:) varbyut tys nabej sols, bet tikai tuopiec, ka bej putens i snīgs, brydu pa kupanuom, ka vusi zuobaki bej pylni ar snīgu...Nu vīnas puses pateikami, ka atguojuse zīma:) jū biernībā ļuti patyka izbaudiet zīmas prīkus. Šudin uz dorbu īdūt, knapi meitiņas rotus atstūmu:) tuo pīputynuots ceļš, kot i tuoli nabej juoīt, bet bej gryuši, tuo i nūdūmomu, vādzeja ņemt ragavines. a nu ūtras puses, napateikami- grybīs syltumu. bet nu myusīm juozaprīcoj, ka dzeivojam LATVEJĀ, kur klimats ir tuods, ka varam izbaudiet vusus gadalaikus. Jauku jyusīm itū dīnu Mārīte un Matilde

 

18.JANVĀRIS ANTONAM VUORDA DĪNA, UPĪTES BIBLIOTEKA PĪMYNŪT, TEVI, ONTAN, IR KŪPĀ AR TEVI!

 NABYUS

 
Nabyus vairuok klusūs vokorstunžu,
Kod mes vysi bejom vīnā puļcenī;
Dzīdovi tu sovys dzīsmis skumuos,
Stuosteji par dzeivi, myusu ogrū bierneibu.
 
Lūgā zyluo vokorbluozme vīgli dzysa,
Ustobā bej sylts i nūslāpumu pylns.
Tovys rūkys gluostieja tik meiļi,
Bolss Tovs atsakluoja breinumā…
 
Nabyus vairuok klusūs vokorstunžu.
Nabyus vairuok Tova bolsa skaneiguo.
Nabyus rūku gluosta, nabyus darbeiguma,
Nabyus  Tovu ocu suopu pylnuo maiguma.
 
Osorys puor byudīm nūrit skumys,
Suopu suoļums kryutīs īsakūž
Tāt, o , tieteit meilīs, kai lai Tevi aizmierst, (teksts mainīts M.Slišānei, oriģinālā ir muotei)
Ka tu vysod beji pats lobuokīs!
(O.Slišāns.1977.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Miķelis Bukšs
1.juņa pasuokums

agija
Emīlija Slišāne

 

Lasīt vēl