Skip to: site menu | section menu | main content
SĀKUMS
.jpg)
Ir sācies jauns mēnesis MAIJS.
Maijs (latīņu: mensis Majus) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena. Senie latvieši maiju vēl sauca par lapu mēnesi. Maijs ir pēdējais pavasara mēnesis. Tie cilvēki, kuri ir dzimuši līdz 20. maijam pēc horoskopa ir vērši, bet pēc šī datuma dzimušie ir dvīņi.
DAŽI IETEIKUMI MAIJA MĒNESIM:
- Pirmkārt sarīkosim savas DEMONSTRĀCIJAS:
- TICĪBAS DEMONSTRĀCIJA – demonstratīvi notici neticamajam – un varbūt tad tas arī notiks! Demonstratīvi tici labajam cilvēkos – un cilvēki būs labi! Demonstratīvi tici sev- un izdosies! VISS IZDOSIES!
- SMAIDA DEMONSTRACIJA – sarīko smaida demonstrāciju! Tā būs vismierīgākā un visiedarbīgākā demonstrācija pasaulē!
- Iesim pieneņu pļaviņā- plūksim pienenes, vīsim vainadziņus, vai nosmērēsim viens otram degungalus dzeltenus.
- Tā kā maijs ir pavasara pēdējais mēnesis un vasaras pirmais mēnesis, tad izbaudīsim siltumu, bet arī- ar prātu, ja ārā karsti- neskrien uzreiz dīķi peldēt- kā teikt- mānīgs šis laiksJ
- Obligāti izcepsim garšīgu rabarbermaiziJ
- Izbrīvēsim laiku, un vakarā aiziesim uz dārzu un klausīsimies lakstīgalas pogošanu un pats līdzi sāksim kādu skaistu dziesmu uzdziedāt.un tā sagaidīsim uzlecam pilnmēnesi.
- Daudz laika pavadīsim ārā, arī vakaros- nebaidīsimies no ērcēm, odiem- mēs taču esam sapotējušies un Lieldienās daudz šūpojamies.
- Ēdīsim skābenes, sīpollokus, zaļumusJ
- sēsim dārziņu, lai varam katru dienu gaidīt, kad sadīgs mūsu gardumiJ
- Piepumpēsim riepas riteņiem un pārvietosimies ar riteņiemJ
- Kad sāks ziedēt ceriņi, meklēsim laimītes, ievēlēsimies vēlēšanos un ticēsim, ka tā piepildīsies, un tā tas arī būs!
- Mīlēsim SEVI, visu šo skaisto, pasakaino un silto mēnesi, mīlēsim savus mīļos, un varbūt vēl kādu. Pavisam noteikti- mīlēsim dzīvi!!! Un gaidīsim KARSTO vasaruJ
Sarunas par dzejniekiem un mātēm
Kā uzskata psihoterapeiti, mēs katrs nākam no savas bērnības un tieši vecāki ir tie, kuri bērnā ieliek pamatus visai turpmākajai dzīvei. To labi raksturo Modinga Kārtera teiciens: „Mēs saviem bērniem atstājam mantojumā tikai divas lietas – saknes un spārnus.” Vecāku un bērnu attiecības ģimenē veidojas dažādas, vieniem tiek iedoti spēcīgi „spārni”, citiem – pārāk vāji.
Radošām personībām vecāku dotais garīgais mantojums ir īpaši svarīgs. Rakstnieki, dzejnieki un dramaturgi nereti tieši vai netieši savos darbos izmanto tos attiecību modeļus, kādi veidojušies ar vecākiem.
Lai Mātes dienas noskaņās mudinātu katru no mums padomāt par savu māti, Raiņa muzejā „Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads) 11. maijā plkst. 11.00 notiks seminārs, kurā varēsim iepazīties ar Raiņa, Aspazijas, Ontona Slišāna, Annas Brigaderes, Rūtas Skujiņas un Austras Skujiņas attiecībām ar māti, mātes lomu radošas personības veidošanās procesā un šo attiecību atspoguļojumu literārajā daiļradē.
Seminārā „Sarunas par dzejniekiem un mātēm” piedalās:
1. Jānis Zālītis (Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts, Dr. philol.) „Emma Kristīne Skujiņa – divu dzejnieču māte”
2. Solvita Brūvere (Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietniece, Mag. art.) „Dārta Pliekšāne – Raiņa māte”
3. Mārīte Slišāne (Upītes bibliotēkas vadītāja) „SIRDS cylvāki – Ontons Slišans i juo muote Anna”
4. Linda Kusiņa (Mag. art.) „Mātes arhetips Annas Brigaderes agrīnajā daiļradē”
5. Viesturs Rudzītis (psihoterapeits) „Grieta Rozenberga – Apazijas māte”
(referātu ilgums – 20 min.)
Aicinām Jūs nosvinēt Mātes dienu 11. maijā Jasmuižā!
Lūgums semināram pieteikties līdz 3. maijam!
Informāciju sagatavoja
Solvita Brūvere,
Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietniece
Tel. 29487589
jasmuiza@memorialiemuzeji.lv
21.aprīlī visā Latvija bija LIELĀ TALKA, katrā novadā, katrā ciemā, katrā sētā, katrā mājā cilvēki strādājaJ Sakopjot savu mīļo zemīti- dzimteni. Var jau gadīties, ka kāds sakārtoja pats sevi- tādā ziņā, ka sakārtoja savas domas, savus darbus, lai dzīvē tālāk labāk veiktos, lai darbiņi soktos... Kā daba, pēc ziemas sāk pamosties, tā ari cilvēks gaidot vasaru „atplaukst”.
IR SĀCIES JAUNS MĒNESIS – Aprīlis (latīņu:Aprilis) pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis. Aprīlis ir viens no četriem mēnešiem, kura ir 30 dienas. Senie latvieši aprīli vēl sauca par sulu mēnesi.
DAŽI IETEIKUMI APRĪLĪ, KURUS VĒRTS IEGAUMĒT MUMS IKVIENAM:
· Priecāsimies, ka BEIDZOT ir pavasaris! NU labi, ja vēl nav, tad TŪLĪT būsJ
· Daudz dzersim bērzu un kļavu sulas, jo tās uzlabos omu, veselību, ādas krāsu, parādīsies dzīvesprieks
· Pamēģināsim piecelties agrāk, ne kā ierasts, nu kaut pusstundiņu agrāk, tad apstāties lauka, ceļa vidū un ieelpot zemes smaržu, jo tā kā smaržo APRĪLĪ nesmaržo NEKAD.
· Ja jau agrāk modīsimies, varēsim savus mīļos iepriecināt – uztaisīt garšīgas brokastisJ
· Līdz ar sniega nokušanu, aizmirsīsim visas skumjas, bēdas, nesaskaņas… lai izkūst kā sniegs un iesūcas brūnajā zemītē, un tai vietā izdīgst zaļā zālīte vai uzzied skaists pavasara brīnums- puķīte.
· Jā, un sāksim darīt visus tos darbus, kas tika atlikti pa šiem ziemas garajiem mēnešiem- modīsimies kā visa dzīvā daba, radībiņa un aktīvi sāksim darboties.
· Un neaizmirsīsim- ka APRĪLĪ uzzied vizbulītes, paķersim pie rokas draugu, draudzeni, meitu, dēlu, vīru, sievu, mammu, tēti, vecmammu, vectēvu vai ko citu, un skriesim uz grāvmalu, uz mežmalu lūkoties, vai daba mūs sveic jau ar pavasara vēstnešiem- vizbulītēm.
· JĀSAKA TĀ – MODĪSIMIES AUGŠĀ NO ZIEMAS SASALUMA, NO ZIEMAS MIEGA - IR TAČU PAVASARISJ
Upītes bibliotēkā plkst. 14.00
Laima Rozenaua
2. Iespēja uzzināt ilgdzīvošanas ābeci!
Kā arī papildus:
· Ko tu pats vari darīt, lai dzīvotu saskaņā ar sevi - Piesakoties iepriekš, iespēja tikšanās laikā uzzināt savu dzīves misiju – kas jādara, lai būtu apmierināts ar dzīvi (nepieciešams dzimšanas datums un aptuvens laiks J - maksas pakalpojums -Interesentiem pieteikties pa tel. 28347453 )
BIBLIOTĒKĀ JAUNAS GRĀMATAS :) prieks man- vadītājai un vēl lielāks prieks maniem lasītājiem :)
(grāmatu sarakstu skatīt sadaļā jaunumi)
20.03.2012.
Sācies pavasaris:) kaut arī dabā vēl īsti nejūtam, jo šodien auksts vējš un puteņo, bet ik pa brīdim saulīte parāda savu vaidziņu:) Pavasaris ir tāds laiks- mānīgs, kad gribas jau plānāk saģērbties, bet tad, ak vai- iesnas un kakla sāpes klāt, tāpēc vajag padomāt par šallīti- ne jau biezu, vilnas kā ziemā, bet skaistu, dekoratīvu:) Un tāpēc- Upītes bibliotēkā savā veidā uzziedējis pavasaris:) Bibliotēkas lasītājas Ināras Vizules skaistās, krāsainās adītās šalles var apskatīt ikviens un arī iegādāties:) Krāsu salikumi ir dažnedažādi- katrs savai noskaņai un sirsniņai varēs atrast savējo:) un ja neatradīs te- tad varēs arī ieteikt kādu vēlas un Ināra tādu uzadīs:)
sveicieni laikraksta veidotājiem un lasītājiem " Vaduguns" dzimšanasdienā!
Suocīs jauns mieness- MARTS
šodien AIZGAVEŅI jeb METEŅI, bet mēs, Upītē svinēsim piektdien 24.02.
šodien 18.02.2012.
"Kam ir ausis tas dzird, kam ir acis, tas redz..."
MĀRAI ZĀLĪTEI 60
Upītes bibliotēkā skatāma sabiedriskās darbinieces, dzejnieces, dramaturģes Māras Zālītes darbu izstāde un ieskats neliels viņas dzīvē.
"Zemīt, tēvuzemīt mīļotā,
pilnu klēpi dārgām veltēm glabā!
sirds, kam tu pirmā, pēdējā,
Kuram nebij dārgāka nekā, -
apņem silti, auklē maigi, labā!..."
(B. Martuževa)
Vakar, ardievas šaisaulei teica dzejniece nacionālpatriote, laikmeta leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Broņislava Martuževa. Mēs esam un būsim kopā ar Tevi, gan tavā dzejā, gan tavās dziesmās... mūžam!
Esam kopā ar taviem tuviniekiem, jo zinam ko nozīmē zaudēt tuvu cilvēku.... Upītes bibliotēkas vadītāja un apmeklētāji!
SUOKUOS JAUNS MIENESS- FEBRUĀRIS. Goda ūtrīs mieness. Arī goda eisuokīs mieness, arī soltuokīs. Februāri sauc arī par sveču mienesi.
Šodien Ilzēm vārdadiena! Nu tad sveicieni visām Ilzēm, bet jū īpaši ILZEI KEIŠAI un ILZEI SPERGAI.
Laimeigu jyusim itū dīnu i vysas turpmuokuos
ŠUDIN, 26. JANVARIE, SABĪDRISKEJAM DARBINĪKAM, RAKSTNĪKAM UN GRUOMATU IZDEVIEJAM VLADISLAVAM LŌČAM 100
(26.01.1912. - 30.12.1984).
Vysur nūteik pasuokumi, ari pi myusim Upītes bibliotekā skotuoma izstuode kas veļteita Vladislava Lōča symtgadei.
Šudin jov 19. janvars. jov i janvars īt iz beiguom, tuvojuos iz febrali. tik ātri laiks skrīn... šun riktīga zīmas dīna, kod 6 nu reita guoju struoduot, jutu BEIDZŪT knībj rūkuos, ausies i dagunā sols:) varbyut tys nabej sols, bet tikai tuopiec, ka bej putens i snīgs, brydu pa kupanuom, ka vusi zuobaki bej pylni ar snīgu...Nu vīnas puses pateikami, ka atguojuse zīma:) jū biernībā ļuti patyka izbaudiet zīmas prīkus. Šudin uz dorbu īdūt, knapi meitiņas rotus atstūmu:) tuo pīputynuots ceļš, kot i tuoli nabej juoīt, bet bej gryuši, tuo i nūdūmomu, vādzeja ņemt ragavines. a nu ūtras puses, napateikami- grybīs syltumu. bet nu myusīm juozaprīcoj, ka dzeivojam LATVEJĀ, kur klimats ir tuods, ka varam izbaudiet vusus gadalaikus. Jauku jyusīm itū dīnu Mārīte un Matilde
18.JANVĀRIS ANTONAM VUORDA DĪNA, UPĪTES BIBLIOTEKA PĪMYNŪT, TEVI, ONTAN, IR KŪPĀ AR TEVI!
.JPG)
NABYUS
1.juņa pasuokums |