Ciemu krusti Upītes pusē
Komugreivā: uzstādīts pēc nostāstiem 19. gs pirmajā pusē, ko darinājis nezināms meistars. Pats krusts vairākkārtīgi atjaunots, bet Jēzus tēls (mūka), darināts kokā, ir saglabājies pirmatnējais, kaut arī 20. gs. sešdesmitajos gados atejisti to bija noņemuši, salauzuši rokas un iebāzuši purva dūkstī. Krusts padomju gados saglabājies pateicoties Monikas Slišānes un tad Lūcijas Slišānes nesavtīgām rūpēm un uzmanīšanai.
21.gs ap 2010.gadu krusts tika noņemts.
Pakašovā: par savākto ciema naudu uzstādīts 1940. gadā. Jēzus tēls (mūka) ir no metāla, standartlējuma veidojums. Krusts padomju gados saglabājies pateicoties tam, ka atradās piemājas zemē un par to rūpējās Valentīna un Alberts Keiši.
Pakašova Upītes pusē ir aktīvākā vieta, kur maija mēnesī tiek dziedāts pie krusta.
Lotušos: pirmais ciema krusts atradies pie tilta pār Krākupes upi pie dižas liepas ciema D malā. 1914. gadā Domeniks Logins (kurš nodzīvojis 106 gadus) uzstādījis jaunu ciema krustu pie divstarainās Stepana liepas, krusts atradies lapenes tipa krusta mājiņā ar dēļu soliem pa malām,kur sēdēt dziedātājām. 1939. gadā krusta mājiņa un krusts sagāzušies un krusts ar Jēzus tēlu glabājies pie Stepana Slišāna, kuru, pēc viņa nāves kādu laiku turējuši Lotušu kapos pie kapu krusta. Padomju gados ciema krusts netika atjaunots. 2004. gadā brāļi Lazdiņi; mākslinieks Leonards un celtnieku Staņislavs Lotušu ciema krustu atlēja dzelzsbetonā un uzstādija Stepana Slišāna un viņa meitas kordiriģentes, mūzikas pedagoģes Emīlijas Slišānes mājas vietā.
Zeļčos: kad nopuva un nogāzās pirmais ciema koka krusts, tad ciema bagātākais zemnieks( viņš bija plaši pazīstams šuvējs) 1932. gadā Jezups Vizuļs Abrenes apriņķa ceļa malā, kas savienoja Abreni ar Baltinavu, pie savām mājām uz granītā kalriem pamatnes stabiem uzlika jaunu ciema krustu, metāla standartlējuma Jēzus tēlu (mūku) ievietojot skaistā nelielā skārda nišā. Granīta pamatnē bija iekalts gravējums ar uzrakstu, kurš padomju gados pazuda. Apkārt krustam tika uzlikta metāla sētiņa ar vārtiņiem ceļa pusē. Šāda veida ciema krusts ir retums.
Vēl ciemu krusti bijuši Buku, Stabļovas un Ančipovas ciemos.
Buku un Stabļovas ciemu krusti pēc pamatņu nopūšanas nav tikuši atjaunoti, jo, ciemiem izejot viensētās, nav rasta kopējā doma, kur šādam krustam ciemā jābūt.
Ančipovas ciema krusts, kas atradās skaistā ar kokgriezumiem un karnīziem rotātā sešstūrainā lapenes tipa krusta mājiņā ar soliem sēdēšanai un dažādiem krustā sišanas atribūtiem pie krusta, sagāzās 20. gs. septiņdesmito gadu otrajā pusē. Astoņdemito gadu beigās Antonam Slišānam bija plāni to atjaunot, bet ciema iedzīvotāju neatsaucības dēļ tas netika izdarīts. 21. gs. pirmajos gados Stabļovas ciemā dažas ģimenes vēlējās uzstādīt jaunu ciema krustu, bet neatrodot kopdomu, kur krustu uzstādīt, šī ideja noslāpa.
Bākarovā: pirmais ciema krusts vecā ciema centrā ticis uzstādīts ļoti sen, vēl poļu laikos 18. gs, jo Bākarova bijis daudz apdzīvots ciems ar savām dzirnavām uz Kūkovas upes un braslu pāri Kūkovas upei ceļam, kurš jau sensenos laikos no senās Purnovas gājis uz Pleskavu (Pilskalni). Tas nopuvis 20. gs. pirmajā pusē un neticis atjaunots. Krusta vieta ieaugusi krūmos, bet vecie ļaudis jaunajiem stāstijuši ka tur bijis ciema krusts. Un kad Imants Circenis 1993. gadā atguva savā īpašumā mantoto zemi, piepirka klāt vēl brīvo zemi un ar laiku kļuva par uzņēmīgu jauno zemnieku, viņš vecajā vietā atjaunoja ciema krustu, uzbvējot četrstūrainu krusta mājiņu un gaumīgi ar ģimenes spēkiem apzaļumojot tā apkārtni. Krusts uzstādīts 20. gs. beigu gados.
Vecais ciema krusts atrodas arī Svičovā, kuram apkārt zedeņu sēta.
Jaunie ciemu krusti vēl ir: Stiglovā, Rekovā, Sviļovā un Vilkovā pie Leona Keiša mājām
Vecā ciema krusta vieta saglabājusies Loginos, bet krusts, kurš nopuva 20. gs. astoņdesmitajos gados. Ciema krusts atjaunots pēc 2010.gada.