Lazdukalna bibliotēka

Navigation

Lazdukalna bibliotēkai - 50

 

Šķirstot bibliotēkas vēstures lappuses neviļus nākas aizdomāties par visu notikušo… Un laikam piemērotākās ir svētku reizes, kad gribas griezt laika ratu atpakaļ, arī šoreiz… Lazdukalna pagasta 1. bibliotēka, toreiz Lazdukalna ciema bibliotēka, dibināta 1967. gadā. Pirmais ieraksts bibliotēkas fondu summārās uzskaites grāmatā veikts 1967. gada 17. maijā. Diemžēl arhīvos nav saglabājies ciema izpildkomitejas sēdes lēmums par bibliotēkas dibināšanu, tāpēc par oficiālo bibliotēkas dibināšanas laiku pieņemts uzskatīt 1967. gada 1. septembri, kā tas ir atzīmēts bibliotēkas pasē. Bibliotēka no tās atvēršanas līdz 1969. gadam atradās Rūbānu sādžā, tagadējās Anckina Jāzepa mājās, kur tolaik atradās arī ciema izpildkomiteja. Kad 1969. gadā ekspluatācijā tika nodota jaunā ciema izpildkomitejas ēka Benislavā, tur piešķirtas telpas arī bibliotēkai. No tā laika līdz mūsdienām bibliotēka te radusi savu tagadējo mājvietu. 2006. gadā, atjaunotas bibliotēkai kaimiņos esošas pasta telpas un veikts remonts koridorā, izveidota invalīdu nobrauktuve. Līdz ar to bibliotēka kļuva pieejama arī invalīdiem ar kustību traucējumiem. Gadu vēlāk bibliotēkas telpās veikts eiroremonts un bibliotēka iegūst jaunu veidolu – mājīgas un gaišas telpas.

Lazdukalna bibliotēkas attīstība ir bijusi dinamiska un ienākot jaunajām tehnoloģijām pilnveidojušies arī bibliotēkas pakalpojumi. 2003. gadā saņemot VKKF atbalstu projektā bibliotēkai iegādāts kopētājs, savukārt, no 2005. gada bibliotēkā jau ir pieejami datori un interneta pieslēgums. Tagad lasītājiem ir pieejami 6 datori, krāsainais un melnbaltais printeris, skeneris un kopētājs.

Lai iegūtu papildus finansējumu bibliotēkas vides uzlabošanai un jaunajām tehnoloģijām, bibliotekāre ir uzrakstījusi un iesniegusi 12 projektus, no kuriem atbalstīti 7 projekti. Atbalstīto projektu ietvaros papildināts bibliotēkas krājums ar jaunām grāmatām, plauktu daleņiem, mēbelēm - bērnu stūrītim, jauniem galdiem un krēsliem lasītavai, kā arī iegādāts kopētājs un televizors ar DVD lasītāju. Viena no bibliotēkas lielākajām vērtībām ir plašais novadpētniecības materiālu krājums, kas apkopots vairāk nekā 40 mapēs un 7 albumos. Materiālos atrodama informācija par Rugāju novadu, Lazdukalna pagastu, Rugāju novada Eglaines pamatskolu, pašdarbības kolektīviem, novadniekiem, aktīviem cilvēkiem pagastā un citiem jautājumiem.

Bibliotēkas sen jau vairs nav vietas, uz kurām cilvēki dodas tikai pēc grāmatām. Tās ir kļuvušas par kultūras un sabiedriskās dzīves centriem, vietu, kur iegūt jaunas zināšanas, prasmes un iespaidus. Lūkojoties Lazdukalna bibliotēkas vēstures lappusēs atmiņā uzzibsnī daudz interesanti un raibi notikumi, kuri pilnveidojuši bibliotēkas ikdienas dzīvi. Bibliotēkas telpas rotājušas daudz un dažādas tematiskās izstādes, kurās apkopoti vietējo iedzīvotāju vaļasprieki: pagasta sievu rokdarbu izstāde, pašdarināto mīksto rotaļlietu izstāde “Mikausis”, skolotājas Ivetas Usenieces fotoizstāde “Ikdienības fotoprieks”, adītāja Andreja Alfrēda Čakāna cimdu un zeķu izstādes ”Zvaigžņu rakstos” un “Tādi raksti pūriņā”, Evas Leones apgleznoto trauku izstāde ”Otas deja uz stikla” , vietējā gleznotāja Franča Zizlāna gleznu izstāde un daudzas citas brīnišķīgas izstādes, kas tapa pateicoties vietējo iedzīvotāju atsaucībai.

Jau 16 gadus nemainīga vērtība ir bibliotēkas dalība lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, kuras ietvaros bērni lasa un vērtē grāmatas. Katrs lasīšanas posms noslēdzas ar pasākumu bibliotēkā, kad tiek sumināti visi centīgākie lasītāji. No 2012. gada šajā programmā var piedalīties arī vecāki, kas devis bērniem iespēju lasīšanas prieku baudīt kopā ar ģimeni. Gadu gaitā ļoti daudz un dažādi pasākumi notikuši sadarbībā ar Eglaines pamatskolu, kas vienmēr ar prieku iesaistās jaunu ideju realizēšanā.

Kā reiz teicis dižais latviešu dzejnieks Rainis: „Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”, tāpēc arī šobrīd bibliotēka ir jaunu pārmaiņu priekšā – uzsākta grāmatu plauktu nomaiņa (atsaucoties uz akreditācijas komisijas izteiktajiem atzinumiem), līdz ar to bibliotēka atkal iegūs jaunu veidolu.

Bibliotēka ar savu potenciālu: iespieddarbu krājumiem, informācijas iegūšanas iespējām, tehnoloģiskajām iekārtām, veic svarīgu misiju – vietējās sabiedrības izglītības, kultūras, sociālo un informacionālo vajadzību apmierināšanu. Bibliotēka ir starpnieks starp uzkrātajām zināšanām, informāciju, informācijas tehnoloģijām un bibliotēkas apmeklētājiem. Tas ir svarīgi mūsu līdzcilvēkiem! Tādēļ visus padarītos darbus un ieguvumus nav iespējams vienā reizē uzrakstīt. Turpināsim visi kopā rakstīt nākošās lappuses Lazdukalna bibliotēkas vēsturē!

Ikvienas vietas patieso nozīmi pauž tur bijušo un esošo cilvēku darbi un domas, tāpēc šo atmiņu ceļojumu ir vērts noslēgt ar Lazdukalna bibliotēkas pirmās bibliotekāres Terēzijas Maslovskas vārdiem par darbu bibliotēkā: ”Redzētais un izlasītais padarījis manu dzīvi savdabīgāku un interesantāku. Grāmata manā dzīvē ir kā brīnums, gaišas pacilātības stundas. Pateicoties grāmatu gudrībai, esmu vieglāk tikusi pāri dzīves kukuržņiem un viesuļvētrām”.

Lazdukalna bibliotēka 1969. gadā
 

Lazdukalna bibliotēka 2016. gadā

 

BIBLIOTEKĀRI LAZDUKALNA BIBLIOTĒKĀ:

  • Terēzija Petuka (tagad Maslovska) no 1967. gada jūlija - 1970. gada augustam
  • Brigita Kivkucāne (Boževniece) 1970.gada augusta - 1972.gada jūnijam
  • Anna Štekele (dzimusi Anča) 1972.gada jūnija – 1974. gada maijam
  • Terēzija Maslovska (dzimusi Petuka) 1974.gada jūlija - 1975. gada februārim
  • Marta Ivanova (dzimusi Pugača) 1975.gada jūnija – 1981.gada aprīlim
  • No 1981.gada aprīļa līdz 1981. gada augustam bibliotēka slēgta, jo nav bibliotekāra
  • Ligita Zaharāne (tagad Kalnēja) no 1981. gada augusta - 1988. gada septembrim
  • Vija Ločmele no 1988. gada septembra – 1992. gada jūnijam
  • Ligita Kalnēja (dzimusi Zaharāne) no 1992. gada jūnija – tagad.

 

SASNIEGUMI UN AKTUALITĀTES:

  • 1986. gads - bibliotēka starp rajona ciemu bibliotēkām izcīna 1. vietu sociālistiskajā sacensībā un iegūst tiesības uz gadu uzglabāt vimpeli „Bibliotēka - sociālistiskās sacensības uzvarētāja”.
  • Ar 1991. gadu bibliotēka no rajona centralizētās sistēmas pāriet pagastu aprūpē.
  • No 1992. gada, sakarā ar naudas deficītu, samazināta pagasta bibliotēkas bibliotekāra darba slodze un bibliotēka atvērta nedēļā trīs dienas: otrdien, trešdien, ceturtdien.
  • 1994. gada novembrī bibliotekārei atkal atjaunoja pilnu darba slodze un bibliotēka atvērta pilnu darba nedēļu.
  • 2008. gads - bibliotēka iegūst 1. vietu konkursā „Labākā pagasta bibliotēka”.
  • 2009. gads - bibliotēka tiek akreditēta un saņem vietējās nozīmes bibliotēkas statusu uz pieciem gadiem.
  • 2010. gads - Lazdukalna pagastu pievienojot Rugāju novadam bibliotēka tiek pārdēvēta par Lazdukalna bibliotēku un kļūst par vienu no četrām novada bibliotēkām.
  • 2012. gads – bibliotēkas vadītāja Ligita Kalnēja ir konkursa “Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs” uzvarētāja Latgales reģionā.
  • No 2013. gada 1. februāra bibliotēkā grāmatas tiek izsniegtas elektroniski (BIS Alise).
  • 2013. gads - bibliotēkas mājai nomainīts jumta segums.
  • 2015. gads - bibliotēka iziet atkārtotu akreditāciju.

 

*Informāciju sagatavoja: Lazdukalna bibliotēkas bibliotekāre Ligita Kalnēja (2012. gada septembris)